Aizvadītās nedēļas beigās Latvijas austrumu daļa – Vidzeme, Latgale, Sēlija – piedzīvoja lielas lietavas, kuru dēļ daudzviet tika piedzīvoti lieli plūdi, kuros tika izskaloti ceļi, lauki, sētas. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP), atsaucoties Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) un citu biedru priekšlikumam, aicināja Zemkopības ministriju sasaukt krīzes vadības grupu par ārkārtas stāvokli plūdu skartajās teritorijās.
Plūdi radīja krīzes situāciju lauksaimniecībā
LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis atzina: “Virkne Latvijas lauksaimnieku saskārās ar ievērojamiem plūdiem. Tas ir kā dabas stihijas spriedums sējumiem un lauksaimnieku līdz šim paveiktajam darbam. Diemžēl šajās teritorijās ražas nebūs. Tā ir reāla krīzes situācija, kur lauksaimniekiem ir nepieciešams atbalsts, lai spētu turpināt darbu un glābtu to, kas vēl ir glābjams. Šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai pēc iespējas ātrāk mēs spētu atkopties no šiem plūdiem, tādēļ ir kritiski svarīgi, lai valdība lauksaimniekus sadzird un iesaistās situācijas risināšanā.”
Viņa vadītā organizācija aicina Zemkopības ministriju sasaukt krīzes vadības grupu par ārkārtas stāvokli plūdu skartajās teritorijās, lai pārrunātu sējumu apdrošināšanas un atbalsta risinājumus, jo tas ietekmē lauksaimnieku kredītsaistības, plānveida darbu un institūciju prasību izpildi u. tml., lai nodrošinātu pilnvērtīgu situācijas analīzi, postījumu atskaites, kā arī lai lemtu pa institūciju atbalstu lauksaimniekiem, kuru īpašumus skārusi plūdu krīze.
Tikmēr zemkopības ministrs Armands Krauze 4. jūnijā sasauca Lauksaimniecības konsultatīvās padomes sēdi, lai ar lauksaimniekiem pārrunātu 2025. gada pavasara salnu un maija lietavu radītās sekas un vienotos par turpmāko rīcību.
Zemkopības ministrijas eksperti sēdē informēja lauksaimniekus par plānotajām atkāpēm tiešo maksājumu nosacījumos, lai lauksaimnieki saglabātu tiesības uz atbalstu gadījumos, kad nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ nosacījumu izpilde nav iespējama.
Ministrs sēdē arī uzsvēra, ka steidzami nepieciešams atvieglot meliorācijas sistēmu atjaunošanas administratīvās procedūras lauksaimniekiem, kā rezultātā tiktu nodrošināta meliorācijas sistēmas darbības nodrošināšana.
Līdz 27. jūnijam lauksaimnieki, kas cietuši 2025. gada pavasara salnās un maija lietavās, aicināti Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā vai mobilajā lietotnē iesniegt informāciju par plūdu un salnu skartajām teritorijām, norādot cietušo platību apmēru un kultūras. Esošās situācijas apzināšana ir nepieciešama, lai Zemkopības ministrija varētu aprēķināt provizoriskos zaudējumus un vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumu kompensēt Latvijas lauksaimniekiem radušos zaudējumus no ES finanšu resursiem.
Arī Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sadarbībā ar nozaru pārstāvjiem un Saeimu strādā pie regulējuma pilnveides, lai ieviestu Latvijā vienotu pieeju plūdu riska novērtēšanai, uzlabotu agrīnās brīdināšanas sistēmas un atvieglotu upju tīrīšanas darbus.
Tāpat tiek pilnveidotas plūdu riska kartes, lai tur būtu atspoguļoti pilsētās biežākie lietusgāžu izraisītie plūdi un lai tās varētu iekļaut arī Ministru kabineta noteikumos. Vienlaikus KEM eksperti izstrādā arī jaunu 40 milj. eiro atbalsta programmu, lai no 2026. gada pašvaldības varētu būvēt aizsargdambjus, attīstīt infrastruktūru un uzlabot plūdu pārvaldību. Tiek ieviesta arī koordinēšanas sistēma, kas ļauj KEM sadarboties ar pašvaldību civilās aizsardzības komisijām, organizējot kopīgas apmācības.
Situācija Preiļu un Līvānu novadā
LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka situāciju lauksaimniecībā Preiļu un Līvānu novadā vērtē kā ļoti kritisku, jo, kā ziņo meteorologi, lietavas un to radītie plūdi turpināsies. “Lauki ir pārmitri. Lopkopjiem būtu jāgatavo lopbarība un kādai daļai lopi ir kūtī, jo ganības ir pārplūdušas. Piebarošanai zāli ar traktoru arī nevar nopļaut, jo tie grimst. Baro ar 2024. gadā sagatavo barību, kas iet uz beigām. Daļa laukkopju vēl nav paspējuši iesēt tādas kultūras, kā kukurūzu, griķus, zālājus, kartupeļus u. c. kultūras. Iesēto ziemāju un vasarāju lauki ir daļēji zem ūdens un vasarāji ar savu seklo sakņu sistēmu jau sāk dzeltēt gaisa un barības vielu trūkuma rezultātā. Zaudējumus pagaidām nevar noteikt, jo lietus turpinās,” “Vietējai Latgales Avīzei” teica I. Magdalenoka.
Par plūdu ietekmi un tās ierobežošanu Līvānu novadā pastāstīja šī novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Rūliete: “Jāsaka, ka ūdens līmenis Dubnā šobrīd jau ir nokrities un vairs neietekmē gruntsūdeņu celšanos, tas ir panākts ar daļēju HES slūžu atvēršanu.
Ņemot vērā laika prognozes, 3. jūnijā, tika sasaukta Civilās aizsardzības komisijas sēde, kurā attālināti piedalījās arī Valsts vides dienesta pārstāvji, un tās dalībnieki pieņēma lēmumu atvērt Dubnas upes slūžas līdz maksimālajam pieļaujamajam līmenim, lai samazinātu plūdu draudus Līvānu pilsētā un apkārtējos pagastos. Tāpat sēdē tika izvērtēta kopējā situācija un apspriesti nepieciešamie pasākumi lietus ūdens novadīšanas uzlabošanai. Lai efektīvāk reaģētu uz plūdu situācijām un sniegtu atbalstu iedzīvotājiem, pašvaldība plāno iegādāties papildu sūkņus, tas ļaus pašvaldības darbiniekiem operatīvi novadīt ūdeni no applūdušajām teritorijām un mazināt plūdu radītos zaudējumus.
Civilās aizsardzības komisijas protokols ar vienbalsīgu lēmumu par slūžu atvēršanu ir nosūtīts Valsts vides dienestam. Šobrīd tiek gaidīta Valsts vides dienesta atļauja. Pēc tās saņemšanas pašvaldība nekavējoties sazināsies ar HES īpašniekiem, lai informētu par pieņemto lēmumu un nodrošinātu tā izpildi. Tāpat pašvaldības speciālisti veiks situācijas monitoringu, proti, kā slūžu atvēršana ietekmēs zivju ceļus, nārstu vietas, koroziju utt. Šie pasākumi vairāk mērķēti lauksaimniecības zemju aizsardzībai Dubnas upes baseina applūstošajā teritorijā. Slūžu pilnīga atvēršana paātrinās ūdens caurplūdi caur HES, tādējādi samazinot ūdens līmeni visā upes baseinā pirms nākamajām lietavām. Šis pasākums nodrošinās lielāku Dubnas augšteces spēju uzņemt nokrišņu daudzumu turpmāko lietavu laikā, tā samazinot negatīvo ietekmi uz lauksaimniekiem.
Līvānu pilsētā jau tiek padziļināti grāvji, kas nespēj uzņemt pietiekamu lietus ūdens apjomu, un tiek tīrītas caurtekas, bet kritiskākajās vietās tās tiek nomainītas uz lielāka diametra caurtekām.
Tāpat tiek apkopota informācija par lietavu izraisītajiem zaudējumiem, arī pašvaldības ceļos bija konstatēti nelieli izskalojumi, kas jau ir novērsti.”
Gundas Katrīnas Voveres teksts un foto (Zemnieku saimniecība Preiļu novadā 30. maijā)