Maijs arī Latgalē, tāpat kā pārējā kristīgajā pasaulē, ir Dievmātes mēnesis, tāpēc pie ceļmalu krustiem sapulcējas ļaudis un godā Svēto Mariju ar maija dziedājumiem. Tie bagātināti ar dziesmām un lūgšanām, kas atrodamas gan “babeņu”, gan jauno laiku lūgšanu grāmatās un kas saplaukst sirdīs un Visumā pie atjaunotiem, seniem un ne tik seniem krucifiksiem Vaboles, Naujenes, Aulejas, Līksnas, Baltinavas, Izvaltas, Ozolaines un daudzos citos pagastos Latgalē. Kā svētība mums, svētceļniekiem.
Dievmāti godā aulejieši
“Vietējā Latgales Avīze” devās uz Auleju, kur pie krusta Aulejas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīcas dārzā sanāca aulejieši un ciemiņi, lai ar dziesmām un lūgšanām slavinātu Dievmāti, izvilktu “značkas” (apņemšanos maija mēnesim) un pateiktos lūgšanā Dievam par visām žēlastībām, jo tās caurauž katra cilvēka dzīvi.
Spītējot dzestrajam ziemeļvējam, mēs bijām četras – Ilze, Helēna, Inga un es, Egita Terēze. Stunda aizsteidzās, dziedot visiem mīļas dziesmas “Sveika, Jūras Zvaigzne”, “Piedod, Dievmāte, piedod”, “Jaunava Svētā Aglonas baznīcā” u. c. Mēs izvilkām arī “značkas”’. Tie ir garīgi uzdevumi – apņemšanās, lai mēs augtu ticībā un lūgšanu dzīvē, jo gandrīz visās “značkās” uzsvērta kāda lūgšana (lūgšanu grāmatās raksta “kolpōšona”), kas kļūst par pavadoni visu maiju. Jāiestarpina, ka “značkas” atrodamas “babeņu” lūgšanu grāmatās. Tās ir kā apzināta apstāšanās, lai padomātu par Dievu vai lai lūgtu Dievmātes palīdzību, vai lai, kā rakstīts kādā lūgšanu grāmatā, “sorgōtūs aprunōšonas kaut par mozu lītu” (censtos neaprunāt pat mazās lietās).
Maija dziedājumus pie krusta Aulejas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu baznīcas dārzā noslēdzām ar lūgšanām “Esi sveicināta Marija” un “Gods lai ir” un krusta zīmi. Helēna pastāstīja, ka Maija dziedājumi Aulejas centrā notiks pie skolas ceļmalas krusta, tāpat aulejieši pulcējas un godā Dievmāti arī Māteju, Busenišķu un citos ciemos. Aulejas pagasta ceļmalas pavisam rotā 14 krucifiksi, uzstādīti dažādos gadsimtos. Ilze iestarpināja, ka pagājušajā gadā aulejieši maija sākumā apmeklējuši gandrīz visus krucifiksus, veidojot tādu kā dziesmu un lūgšanu apli. Maija dziedājumu priekšvakarā tos izrotāja ar jauniem apstādījumiem vai puķēm podiņos, vai ziediem vāzēs. Helēna rosināja šo dziesmoto lūgšanu “ceļojumu” pie Aulejas krucifiksiem atsākt jau nākamgad maijā.
Augšdaugavas novadā Maija dziedājumus atjaunoja un popularizēja Vaboles pagasta cilvēki tad, kad tas vēl bija Daugavpils rajons, un arī 21. gadsimtā vabolieši sanāk pie ceļmalu krustiem, lai uzticētu Dievmātei savas lūgšanas. Pati esmu bijusi šādā garīgajā pasākumā pie Sarkaņu, Vaboles un vēl dažu ciemu krustiem, un priecē tas, ka vecāki vai vecvecāki līdzi ņem bērnus un mazbērnus. Jāatzīst, sievas ir tās čaklākās dalībnieces, vīri parasti ir viens divi.
Bet ar maiju Vabolē nekas nebeidzas, jo Vaboles Skrindu dzimtas muzeja saime piedāvā tūrisma produktu “Krucifiksu ceļš”, tāpat turpat muzejā var noskatīties videofilmu par krucifiksiem. Šī muzeja ļaudis bija tie, kas pagājušā gadsimta nogalē sāka apzināt un atjaunot ceļmalu krustus. Interesanti, ka 1920.–1940. gados Vaboles pagastā bija uzstādīti 44 krucifiksi, un tobrīd tas bija viens no šīm sakrālajām vietām bagātākajiem pagastiem Latgalē. Maršrutā “Krucifiksu ceļš” ir iekļauti vairs tikai 29 krucifiksi. Viena daļa šo krustu, izgatavotu no koka, pazuduši laika zoba skarti, tie, kas ir saglabājušies, izgatavoti galvenokārt no čuguna, tāpat ir arī cementa krusti, teikts Vaboles Skrindu dzimtas komandas apkopotajos materiālos.
Jāiestarpina, ka Maija dziedājumus uztur arī Viļānu puses ļaudis, un šī puse ar gandrīz 30 ceļmalu krustiem ir tikpat bagāta kā Vaboles pagasts.
Krucifiksi latgaliešu valodas sardzē
Jāuzsver arī tas, ka Latgales cilvēki ar Maija dziedājumiem uztur dzīvu latgaliešu valodu. Kādā lūgšanu grāmatā pie “značkām” ieraudzīju senākus vārdus, piemēram, “Jumprawas Marijas obrozs” (Jaunavas Marijas svētbilde), “Kunga Jezus Kristus certumim” (Kunga Jēzus Kristus rētām) utt.
Interesanti, ka vēl nesenā pagātnē kopā ar ticīgajiem pie ceļmalu krustiem sanāca arī draudzes gani priesteri. Diemžēl šodien tas notiek reti, lai gan lūgšanas Dievmātei saliedē draudzi arī Maija dziedājumos.
Viļakas Jēzus Sirds katoļu draudzes prāvesta Guntara Skutela apcere par ceļmalas krusta spēku
Apstājies – tāda klusa doma jau kuro reizi neviļus iešāvās prātā. Apstāties? Nav laika...
Pēc gada cilvēks sēdēja palātā un vēroja ainavu pa slimnīcas logu...
Prātā nāca kāda saulaina maija diena un skats uz ceļmalas krucifiksu, netālu no vecmātes mājas. Tā koka nojume bij’ cēla un lauku ainavā sargāja krucifiksu kā dievišķu zīmi cilvēka dvēselei. Ap to auga dzīvības pilna zāle, un debesīs, aiz mākoņiem un saules gaismas, it kā saskatāms bij’ atvērts logs uz dievišķo...
Tik viegli tur zeme satiekas ar debesīm. Ja arī krusts stāv uz akmens vai betona, kas liecina par ciešanām, upuri un pestīšanu, tomēr tas ir sargājošs patvērums, kas dod Dieva klātbūtni mūsu ceļā. Apstājies, varam atrast atspaidu, kad sirds nogurst un ķermenis netiek līdzi... tā balss toreiz un tagad teic arvien skaidrāk...
Un es apstājos... ne toreiz... ne lauka vidū. Ne pie krusta. Pat ne tālu no trokšņiem un steigas.
Es apstājos te. Tagad. Negaidīti un pat nevēlami.
Bet Dieva tuvums ir jūtams. Šis krusts runā Kristus klusajā balsī: Es esmu ar tevi līdz pasaules galam...
Es apstājos pēdējā brīdī... un apstāšos katrreiz, dodoties caur ceļmalas krustu...
Izvēlies savu “značku”
* Kad laiks atis nu miga celtis, tyuliet bez kaweklia celis un, mezdamis celiūs nuskait vysus potarus winā isokumā.
* Sew kurā dinā par wysu menesi atskait septines reizes “Tavs myusu”, “Sweicynota” un winu reizi “Es tycu”.
* Par wysu menesi, kas swatdinas ej uz bazneicu uz swatu Misi, un pret Jumprawas Marijas obrozu atskait septines reizes “Sweicynota” un septines reizes paumynoj zemi.
* Par wysu menesi, kas dinas atskait picas reizes “Taws myusu” un “Sweicynota” un winu reizi “Es tycu” uz picim Kunga Jezus Kristus certumim.
* Par wysu menesi sorgojis lodet un wainu piminet. Un jo peški tropesis kaidu lostu pasacit, tyulit mazdamis celiūs, nuskait winu reizi “Sweicynota”.
* Par wysu menesi na tikai brandiweina, bet ola un weina nadzer.
* Par wysu menesi sorgojis malošonas un jo gadises samalot, tad tyulit atskait winu reizi “Taws myusu”.
* Par wysu menesi trešdinom ar pinu naed.
* Sogojis aprunošonas kaut par mozu litu.
* Par wysu menesi sastdinom naed brukastes un dinišku, reitiškas un wakarinias walia est.
* Pyulejis par wysu menesi kaut winu reizi dait pi spowedes un nu wysas sirdes nužalot par sowim grakim.
* Pyulejis swatdinom pawuicit barnus potarim un atsacišonom, un jo esi mote, tod kas dinas wuic sowus barnus potarim.
(Avots – veca “babeņas” lūgšanu grāmata)
Egitas Terēzes jonānes teksts, Guntara Skutela, Egitas Terēzes Jonānes un publicitātes foto