Lieldienās Ludzas novada Pušmucovā skanēja vietējā etnogrāfiskā ansambļa “Olūti” četrdesmit piektajai dzimšanas dienai veltīts koncerts, raksta lsm.lv. Šo gadu laikā mainījies dziedātāju sastāvs, taču nemainīga ir palikusi mīlestība uz savā novadā pierakstītajām dziesmām latgaliešu valodā.
Etnogrāfiskajā ansamblī “Olūti” apvienojušies cilvēki, kuri kopā dzied, piedalās dažādos pasākumos, ar koncertiem izbraukājuši visu Latviju un kopā jūtas kā viena liela ģimene. “Mums viss ir – bērni, vīrieši, vecmammas, vectēvi, mammas,” stāsta ansambļa dalībniece Ilga Baziļeviča. Viņa piebilst, ka tautas dziesmu dziedāšana, latgalisko tradīciju saglabāšana visos laikos bijusi svarīga misija, arī mūsdienās.
“Ar Pušmucovas etnogrāfisko ansambli mani iepazīstināja mana krustmāte Helēna Probuka. Viņa bija šī kolektīva vadītāja kopš 1980. gada, kad Pušmucovā nodibināja etnogrāfisko ansambli un sapulcināja ap sevi stipras latgaliešu sievas ar skaistām balsīm un ļoti skanīgām vietējām dziesmām, ko nodeva jaunākajām paaudzēm,” teic ansambļa dalībniece.
Laukos kultūras nami vieno tos, kuriem ar darbu un mājām vien nepietiek. Uz šejieni nāk tie, kuri grib radoši izpausties, gūt pozitīvas emocijas un, protams, satikties. Nāk visa ģimene.
No 1995. gada Pušmucovas etnogrāfisko ansambli vada skolotāja, kordiriģente, ērģelniece Ināra Dovgiallo, kuras dzīve saistīta ar Pušmucovu, bet etnogrāfiskais ansamblis ir kļuvis par daļu no viņas ģimenes. Kopā izdziedāti neskaitāmi Dziesmu svētki, Starptautiskie folkloras festivāli “Baltica”, skates, koncerti, kas vienojuši un priecējuši gan klausītājus, gan pašus ansambļa dalībniekus.
“Tanī laikā, kad es sāku darboties kopā ar Pušmucovas dziedātājām, nācām kopā un dziedājām vienu dziesmu pēc otras. Jaunākās dziedātājas klausījās, kā dzied pieredzes bagātās sievas, kā saka, no mutes mutē, bez nošu pieraksta, klausījāmies un dziedājām. Tās bija Pušmucovas tautas dziesmas, kuras dziedāja viņu vecmāmiņas, viņas pašas dziedājušas un devušas tālāk arī mums, lai mēs tās saglabājam, dziedam un atceramies ar labu vārdu,” pauda Dovgiallo.
Tā kā Latgalē, it īpaši reģiona lauku teritorijās, iedzīvotāju skaits samazinās, kādā brīdī bažas par kolektīva pastāvēšanu bijušas arī Pušmucovas etnogrāfiskajam ansamblim.
“Vienu brīdi mums bija bažas, kad veselība sāka pieklibot mūsu sirmajām kundzītēm. Bet tad atsaucās divas varenas ģimenes mūsu pusē – mūsu pulciņā ar saviem bērniem nāca Sviklānu un Puļu ģimene, un tagad atkal mēs esam astoņpadsmit dalībnieki. Tādos atbildīgos brīžos atbrauc arī mūsu jaunieši no Rīgas,” stāsta I. Dovgiallo.
Ludzas novadā darbojas trīs etnogrāfiskie ansambļi un desmit folkloras kopas, raksta lsm.lv.
