4. aprīlī Preiļu kultūras namā uz forumu pulcējās 100 Preiļu novada jaunieši, lai runātu ar uzņēmējiem par biznesu.
Jauniešu galvenais jautājums bija, kāpēc uzņēmēji darbojas tieši konkrētajā nišā, savukārt uzņēmēji mudināja, iesaistoties biznesā, uzdrīkstēties un mācīties katru dienu.
Agnese šobrīd mācās Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijā un sarunā ar Kristapu Grandānu, kurš izveidojis “Žubītes virtuvi” Preiļos, interesējās, kāpēc uzņēmējs izvēlējies ēdināšanas nozari. “Man bija svarīgi, ka tas ir manis paša radīts uzņēmums un produkts. Man pašam patīk gatavot garšīgi un garšīgi paēst. Nav vērts darīt to, kas nepatīk. Jādara tas, kas patīk, un nevajag baidīties darīt pat tad, ja tu to nekad neesi darījis. Vienkārši ir jādara,” uzsvēra Kristaps. Vaicāts, kā noturēt uzņēmumu Preiļos, kur jau darbojas vairāki un atveras jauni ēdināšanas uzņēmumi, uzņēmējs pastāstīja, ka “Žubītes virtuve” ir atradusi savu nišu un savus klientus. Tāpat Kristaps aicināja, sākot savu biznesu vai strādājot otra uzņēmumā, aizmirst par mobilo tālruni. Kopš izveidota “Žubītes virtuve”, ir pamainījušies vismaz 30 darbinieki, jo, kā teica uzņēmējs, vieni negrib strādāt, bet citi ir atkarīgi no mobilā telefona. Kristaps skaidroja: “Es pats mobilo tālruni izmantoju tikai biznesa vajadzībām. Atradinieties no mobilajiem tālruņiem. Ja darbu nedarīs, tas nebūs izdarīts, bet katrs darbs ir jāpadara, un tas jāpadara labi.”
Nesen izveidotās svinību vietas “Draugu mājas” (atrodas Brīvības ielā, Preiļos) saimniece Lāsma Vilcāne pastāstīja, kāpēc atgriezās Preiļos, lai gan skolas gados ļoti gribēja braukt projām un aizbrauca. Viņa atzina, ka Preiļi, salīdzinot ar pilsētām metropolēm, ir paradīze, kur cilvēks var dzīvot un īstenot savas idejas. “Man pašai ir divi bērni, un, atgriežoties Preiļos, radās doma veidot kaut ko tādu, kas patiktu bērniem. Visas idejas testēju ar saviem bērniem. Pati remontēju telpas, jo tā ir lētāk un tu zini, kādām tām telpām jābūt. Tā tapa “Draugu mājas”. Viena telpa ir mini kafejnīca, viena, kur var iepazīt dažādas profesijas un aktīvi padarboties, un viena telpa pašiem sev. Man jau ir doma par līdzīgu projektu jauniešiem, jo viņiem Preiļos nav nemaz tik daudz aktivitāšu, ko varētu darīt brīvajā laikā,” pastāstīja Lāsma. Un iestarpināja, ka viņa strādā arī biedrībā “Puķuzirnis”, un tās komanda šovasar īstenos veloprojektu jauniešiem.
Reklāmā internetā atradām Ārdavas muižu un nopirkām to, – tā savu stāstu uzsāka šīs muižas saimnieki Maija Krasnā un Jamie Henbry, lai gan abiem nebija domas sākt savu biznesu. Maija ir dzimusi Saunas pagastā, savulaik aizbrauca strādāt uz Īriju, kur satika un apprecējās ar Džeimiju. Atgriežoties Preiļu novadā un nopērkot Ārdavas muižu, kas no 2003. gada stāvēja tukša, dažos gados viņi to ir atbrīvojuši no vecā satura (piemēram, bioloģijas kabineta, jo muižā savulaik darbojās skola, mēģenes ar dabas paraugiem aizceļojušas uz Daugavpils Universitāti) un piepildījuši ar jaunu saturu. Proti, tā ir tūristu grupu (tās brauc ne tikai no Latvijas reģioniem, bet arī no Skandināvijas un citām ārvalstīm) vai draugu, vai ģimenes satikšanās vieta ar sarunām pie labas kafijas, tāpat brauc tie, kuriem patīk fotosesijas, dalība kafejnīcu dienās, radošajās darbnīcās. Notiek arī korporatīvie pasākumi. Tā kā muižā uzstādīts satelītinternets, saimnieki piedāvās uzņēmējiem telpas attālinātajam darbam vai tīklošanai, tāpat ir daudz citu ideju, ko īstenot, piesaistot arī projektu finansējumu. Viņi Ārdavas muižu popularizē, darbojoties Latvijas Piļu un muižu asociācijā, Maija un Džeimijs kā ceļamaizi jauniešiem uzsvēra – pabeidziet skolu, izmantojiet brīvprātīgo darbu un prakses iespējas un īstenojiet savu biznesa ideju, pat tad, ja tā šķiet traka, – šī izvēle nebūs jānožēlo.
Saimniecības “Lazdānu mājas ogas” īpašnieki Anspoku ģimene no Saunas pagasta dalījās pieredzē, kā tukšā vienā hektārā zemes tapa zemeņu plantācija. Galvenā atziņa – nebaidīties darīt, mācīties un attīstīties. Šobrīd saimnieki audzē arī dārzeņus, un jau ar jauno skolas gadu viņi tos piegādās Preiļu novada skolām.
Savukārt foruma vadītāja un Līvānu uzņēmēja Marika Rudzīte-Griķe atklāšanas sarunā par veiksmīga biznesa receptēm uzzināja, ka vairāki jaunieši vēlas dibināt savu uzņēmumu, savukārt loģiskās domāšanas testā jaunieši uzzināja, ka govis nedod pienu, jo slaucējas slauc govis, pēc tam, piens nonāk piena mašīnā, vēlāk piena pārstrādes uzņēmumā un visbeidzot veikalu plauktos. Uzņēmēja aicināja atteikties arī no citiem stereotipiem, jo tie traucē uzdrīkstēties sākt no jauna tad, kad esi kļūdījies vai kad esi piedzīvojis bankrotu. Marika arī padalījās ar savu Biznesa panākumu formulu: “Tie ir 5 % prieka un baudas, 10 % veiksmes, 15 % gribasspēka, 20 % prasmju un 50 % darba.”
Jauniešu galvenais jautājums bija, kāpēc uzņēmēji darbojas tieši konkrētajā jomā, savukārt uzņēmēji mudināja iesaistīties biznesā, un nepārtraukti uzdrīkstēties un mācīties.
Pasākuma rīkotāji – Preiļu novada pašvaldības darbinieki kopā ar jaunatnes lietu speciālistiem – uzsvēra, ka ar šo forumu vēlējās veicināt jauniešu interesi par uzņēmējdarbību, ļaujot iepazīt dažādas biznesa sfēras.
Pirmajā foto - Lāsma Vilcāne (pirmā no kreisās) pastāstīja par “Draugu mājām”
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto
