Deviņdesmito gadu sākumā Latvijā tika uzsākta pensiju sistēmas reforma, ieviešot uz sociālo apdrošināšanu balstītu pensiju sistēmu. Tās ietvaros tika noteikts darba devēju un pašnodarbināto pienākums reģistrēties kā sociālā nodokļa maksātājiem un veikt attiecīgās iemaksas. Ja šīs iemaksas netika veiktas, attiecīgais apdrošināšanas periods netika uzkrāts.
Sākot ar 1996. gadu, visi dati par sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek uzkrāti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā. Tomēr apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, personai pašai jāapliecina, iesniedzot attiecīgus dokumentus VSAA.
Dokumenti, kas apliecina apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim, ir darba grāmatiņa, kolhoznieka darba grāmatiņa, darba līgums un dokumenti par tā izpildi, kuros ir norāde par attiecīgā darba perioda pabeigšanu, karaklausības apliecība, dokumenti par mācībām augstākajās vai citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas līdz 1990. gada 31. decembrim (apliecība, atestāts, diploms, izziņa no mācību iestādes), Latvijas valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu izziņas, darba devēja izziņa par stāžu līdz 1990. gada 31. decembrim (izziņai, kas izsniegta pēc 1964. gada 12. maija, jābūt pamatotai ar atsauci uz dokumentiem), tiesas spriedums u.c.
Ja nepieciešamie dokumenti nav saglabājušies, iespējams pieprasīt arhīva izziņu. Ja arī arhīvos informācija nav pieejama, persona var vērsties Administratīvajā tiesā, lai lūgtu konstatēt juridisko faktu.
Laika posmā no 1991. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 31. decembrim apdrošināšanas stāžu veido darba periodi, kuros tika veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šis periods tiek ieskaitīts apdrošināšanas stāžā, ja persona bija darba ņēmējs un darba devējs bija reģistrēts kā sociālo apdrošināšanas iemaksu (sociālā nodokļa) maksātājs. Pašnodarbinātām personām darbs tiek ieskaitīts apdrošināšanas stāžā, ja ir veiktas apdrošināšanas iemaksas.
Ja darba devējs vai cits sociālā nodokļa maksātājs atbilstoši tajā laikā spēkā esošajām tiesību normām bija reģistrējies rajona (pilsētas) sociālās nodrošināšanas nodaļā kā apdrošinātājs, šī informācija arī ir pieejama VSAA rīcībā.
Lauksaimnieciska rakstura darbs zemnieku saimniecībā no 1989. gada 1. jūnija tiek ieskaitīts apdrošināšanas stāžā, ja tas ir pierādīts ar dokumentiem, kas apliecina sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu par zemnieku, viņa ģimenes locekļiem un citām personām, kuras strādāja zemnieku saimniecībā uz darba līguma pamata. Personām, kuras zemnieku saimniecībā strādājušas, pamatojoties uz darba līgumu, darba grāmatiņas ierakstā darba devēja (zemnieka) parakstam jābūt apstiprinātam ar tās padomju saimniecības direktora, kolhoza priekšsēdētāja vai izpildkomitejas atbildīgā darbinieka parakstu un zīmogu, kuras teritorijā atradās zemnieku saimniecība.
Dokumenti, kas apliecina sociālās apdrošināšanas maksājumus, ir uzskaites kartiņas par zemnieku saimniecības sociālo apdrošināšanu, kases ordera pasaknis, maksājuma uzdevuma kopija vai citi. Iespējams, sociālās apdrošināšanas iemaksu dokumenti ir saglabājušies padomju saimniecības vai kolhoza arhīva dokumentos.
No 1996. gada janvāra pensijas kapitālu veido 20 % no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta. Ja persona nav valsts fondēto pensiju shēmas (pensiju 2. līmeņa) dalībnieks, visi 20 % veido viņa pensiju 1. līmeņa kapitālu. Ja persona ir pensiju 2. līmeņa dalībnieks, tad šie 20 % tiek sadalīti: 15 % veido pensiju 1. līmeņa kapitālu un 5 % veido pensiju 2. līmeņa kapitālu (proporcija no 2001. gada līdz 2024. gadam ir vairākkārt mainījusies).
Vecuma pensijas apmēru ietekmē vairāki faktori, proti, personas uzkrātais apdrošināšanas stāžs līdz 1995. gada 31. decembrim, personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga laikā no 1996. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim, pensijas kapitāls, kas uzkrāts no 1996. gada 1. janvāra, ikgadējie apdrošināšanas iemaksu algas indeksi, kurus izmanto vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un pensijas kapitāla aktualizācijai, kā arī laika posms “G” (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.
G vērtība ir personas vecumam atbilstošais paredzamais mūža ilgums, kas pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas gadā tiek noteikts, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par “Paredzamo mūža ilgumu 40 līdz 90 gadus veciem iedzīvotājiem”. Šī vērtība atbilst attiecīgajam vecumam piemērotajam vidējam paredzamā mūža ilguma rādītājam, kas aprēķināts abiem dzimumiem kopā, ņemot vērā kalendāro gadu, kas noslēdzas pirms gada, kad personai tiek piešķirta vai pārrēķināta pensija.
Piešķirot pensiju 2025. gadā, G vērtība 65 gadu vecumā ir 17,24, bet, ja pensija tiek piešķirta atvieglotiem noteikumiem no agrāka vecuma, piemēram, 60 gadu vecumā, G vērtība ir 20,78.
Informāciju sagatavoja Ina Samoilova, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte