Daugavpils māksliniece Jūlija Sivašova organizē radošās nodarbības bērniem, arī “Vietējā Latgales Avīze” apmeklēja eglīšu rotājumu darbnīcu, kurā piedalījās bērni vecumā līdz pieciem gadiem.
Pēc nelielas iepazīšanās jaunie rokdarbnieki Amēlija, Nika, Kristīne, Alekss, Darina, Elizabete, Matvejs un Jesenija nomizoja mandarīnus. Ne tikai tamdēļ, lai ar tiem pamielotos, bet arī lai no miziņām radītu rotu savai Ziemassvētku eglītei. Mandarīna mizas bija jāsaplēš tā, lai saplēstos gabaliņus varētu savērt kā krelles uz metāla stieples. Pirms tam stieple bija salocīta kā nepabeigts aplis ar āķi vienā stieples galā, kas ļāva vēlāk jau gatavo rotājumu pakarināt egles zarā.
Kad bērni bija panašķojušies ar mandarīniem, saplēsuši miziņas un savēruši tās uz stieplēm, stiepļu brīvo galu pielieca pie āķa gala un sastiprināja, tā izveidojot apli vai ovālu. Pēc tam bērni izvēlējās lentīti, izrotāja mandarīna miziņu rotājumu ar banti (palīgos pieteicās mammas, omītes, Jūlija un Darina), bet pie bantes Jūlija ar floristikas līmi pielīmēja mazo meistaru izvēlēto čiekuru vai eglītes bumbuli. Viņa arī pastāstīja, ka šo rotājumu var uzlabot, piestiprinot citus bumbuļus vai nelielas pasaku zvēru figūriņas, tikmēr Elizabetes mamma atzina, ka princesēm varētu piestāvēt mandarīnu miziņu auskari.
Ar to bērnu un Jūlijas radošā tikšanās vēl nebeidzās, jo Jūlija ierosināja radīt vēl vienu egles rotājumu – rūķi. Pasākuma dalībnieki uz kartona uztina baltu vai zaļu vilnas diegu (var izmantot citus diegus, kas, salikti kopā vairāki desmiti, rada kuplumu, skaidroja Jūlija), pēc tam diegus pārgrieza un sanāca vairāki desmiti vienāda garuma diegu. Tos, sasienot ar cilpiņu, piestiprināja uz cita kartona, kas bija nogriezts no izlietota tualetes papīra viducīša. Kad visi diegi uztīti, tos uzslēja uz augšu un sasēja kopā ar garāku diegu, tā izveidojot cepuri ar pušķi. Tad bērni atkal uztina diegus uz kartona, pārgrieza tos, un tie, vidū sasieti kopā, kalpoja jau kā rūķa bārda. Jūlija ar floristikas līmi bārdu pielīmēja cepurei, tāpat viņa pielīmēja kafijas pupiņu acis un pērlīšu degunu. Tā tapa rūķis, kas, piesiets pie garāka diega, rotās Ziemassvētku eglīti.
Atvadoties Jūlija iedeva māmiņām vairākas stieples ar vēlējumu pagatavot smaržīgo mandarīnu mizu rotājumus jau ģimenes lokā, lai māja ilgi smaržo pēc svētkiem. Pēc kopīgas fotografēšanās bērni varēja cienāties ar “SanMari” bērnu kafejnīcas komandas sarūpēto cienastu.
Jāpiebilst, ka Jūlija bieži rīko radošās darbnīcas, un par tām var uzzināt Facebook lapā “Julija Sivashova”.
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto