Turpinām stāstīt par vidēji lielajām trušu šķirnēm. Raksta sākums publicēts 27. septembra, 4., 11. un 18. oktobra numurā.
MEKLENBURGAS RAIBĀ TRUŠU ŠĶIRNE. Šķirne izveidota 20. gadsimtā Austrumvācijā. Ķermenis ir veltņveida, drukns; labi izteikts “gaļas tips”. Kakls ir īss, ausis – labi apmatotas, gaļīgas, 12,5–13,5 cm garas. Apmatojuma garums aptuveni 3 cm; akots ir spēcīgs, pavilna – bieza. Pamatkrāsa ir balta, zīmējums – mēteļveida, līdzīgs Lielā raibā auntruša zīmējumam. Zīmējuma krāsa ir spoži melna, pieļaujams viegls baltu matu piejaukums. Acis ir brūnas, nagi – bezkrāsaini. Optimālā dzīvmasa ir 4,5 kg, bet ne lielāka par 5,5 kg. Jauntrušiem raksturīga laba ātraudzība.
SATĪNTRUŠA ŠĶIRNE. Šķirne izveidota 20. gadsimta 20. gados Anglijā. Ķermenis ir veltņveida, padrukns. Kakls ir ļoti īss, kājas – spēcīgas, vidēji garas. Galva ir plata, vidēji liela, ausis – gaļīgas, labi apmatotas, 10–11,5 cm garas. Apmatojums ir sevišķi biezs, mīksts, 2,5–3 cm garš. Akotmati ir ļoti smalki. Visiem matu veidiem piemīt īpašs spožums. Kopumā apmatojums ar savu smalkumu un spožumu ievērojami atšķiras no citu trušu apmatojuma (luminiscē). Satīntruši var būt dažādās krāsās. Sevišķi skaisti ir ziloņkaula krāsas truši ar sarkanām vai zilām acīm. Sastopami arī melni, zili, brūni, oranži, sudraboti, šinšilkrāsas un citādi satīntruši. Krāsainajiem īpatņiem acu un nagu krāsa atbilst normālšķirņu prasībām. Optimālā dzīvmasa ir 3–3,5 kg, nedrīkst pārsniegt 4 kg. No šīs šķirnes tiek iegūtas sevišķi skaistas kažokādas.
NITRĀNES TRUŠU ŠĶIRNE. Šķirne izveidota ap 1977. gadu Nitras lopkopības institūtā Slovākijā, Dr. Jaroslava Zelnika vadībā. Selekcijā tika izmantotas trīs trušu šķirnes: Krievu, Franču sudrabotie un Kalifornijas truši. Pēc ķermeņa tipa Nitrānes truši ir stipri līdzīgi Kalifornijas šķirnei. Apmatojums ir balts, bet ausis, deguns, ķepas un aste – zilganā krāsā. Tipisks gaļas trusis, dzīvmasa ir 4–5,25 kg. Šai šķirnei raksturīga augsta auglība un trusēnu ātraudzība.
LIELĀ MARDERA TRUŠU ŠĶIRNE. Šī ir laba gaļas šķirne ar skaistu apmatojuma krāsu. Ir divu veidu Lielie marderi – brūni un zilgani. Ausis, purns, ķepas un aste ir daudz tumšāki par pārējo ķermeni. Dzīvmasa – 4–5 kg. Audzējot tīršķirnē, pēcnācēji skaldās pēc apmatojuma krāsas: 50 % – marderi; 25 % – melni marderi; 25 % – krievu sermuļtruši vai albīni.
ČEHU ALBĪNĀ (BALTĀ) TRUŠU ŠĶIRNE. Šķirni izveidoja prof. Žofka no Kladno (Čehija) izlases ceļā no vietējiem zilganās krāsas trušiem. Ķermenis ir iegarens, vidēji gaļīgs. Pieaugušo trušu dzīvmasa ir 4–5 kg. Šķirne piemērota dažādiem turēšanas veidiem.
SIĀMAS LIELĀ TRUŠU ŠĶIRNE. Iegūta Čehijā (Kurimi) 1985.–1986. g., krustojot Lielo marderu ar Kalifornijas trusi. Veidojot Siāmas lielo šķirni, selekcija tika veikta uz dzīvmasu un mātīšu pienīgumu. Apmatojums ir gaiši brūns. Ir divu veidu apmatojuma krāsas – balta ar dzeltenu nokrāsu un balta ar zilganu nokrāsu. Vidējā dzīvmasa ir 4–5 kg. Gaļas produktivitātes ziņā šī šķirne var konkurēt ar Jaunzēlandes balto un Kalifornijas trusi.
SALLANDERA TRUŠU ŠĶIRNE. Tā izveidota Nīderlandē no Tīringas un Šinšillas šķirnēm. Reģistrēta 1975. gadā. Harmoniski veidots, padrukns ķermenis ar labi attīstītu muskulatūru. Ausis ir stingras, vidēji (11–13 cm) garas. Acis ir tumši brūnas, kājas – spēcīgas, vidēji garas. Dzīvmasa – 3,5–4,0 kg. Trušiem ir aktīvs temperaments. Vidējā auglība – astoņi trusēni. Apmatojums kopumā ir netīra sniega krāsā, mugurdaļa ir gaišāka, bet galva, ausis un ķermeņa lejasdaļa daudz tumšāka, melnīgsnēja. Apmatojuma krāsas genotips – Cchd.
Attēlā - Lielā mardera trusis
Teksts un foto - Dzintars Rancāns, zootehniķis