Bibliotēkās ceļo daugavpilietes Olgas Larionovas zīmējumu izstāde “Dzīvie zīmuļi”, priecējot mazus un lielus ar dzīvnieku un putnu portretējumiem. “Vietējās Latgales Avīzes” vaicāta, vai viņa pati ir dabas bērns, Olga teica, ka viņai patīk daba, un, vērojot visas norises tajā, piedzimst zīmējums.
Viss sākās ar… zīmuļiem un putniem
Tā sarunu uzsāka Olga, atminoties par to dienu, kurā draugi uzdāvināja viņai pasteļzīmuļus. Viņa tos izmēģināja – uzzīmēja putnus. Un uzreiz saprata, ka ar tiem var papīram, sev un apkārtējiem pastāstīt to, ko redz pašas sirds un acis. “Pirmais zīmējums ir baravika, tā joprojām rotā manas istabas sienu. Ar laiku aizrāvos gan ar pasteļzīmuļiem (tie man ļoti iepatikās, to krāsas ir tuvākas dabas krāsām, turklāt viegli miksējamas, tikmēr akvareļkrāsas, eļļas krāsas – tās nevaru kontrolēt uz papīra), gan ar putniem, jo pirmā zīmējumu sērija bija ar putniem. Ievēroju, ka barotavā ierodas pamieloties dažādi putni, pētīju un zīmēju visus pēc kārtas. Pirmo uzzīmēju sīli. Latvijas Ornitoloģijas biedrība ik gadu izsludina Gada putna zīmējumu konkursu. Arī tas mudina mani ņemt rokās pasteļzīmuļus un zīmēšanas papīru (balta lapa ir ļoti oficiāla lapa, es izmantoju pelēko vai brūno skiču papīru, šogad izmantoju rievaino – ļoti interesants, man patīk eksperimentēt) un uzzīmēt jaunu spārnoto draugu. Atminos, ka gada putnu laukirbi zīmēju trīs dienas, arī lapa bija A3 formāta. Interesanti, ka pēc šī zīmējuma manās lauku mājās ciemojās laukirbes. Tagad gan zīmēju vienā elpas vilcienā, jo uzskatu, ka zīmējums jārada uzreiz, lai pie tā nav jāatgriežas citudien,” pastāstīja Olga.
Jāiestarpina, ka Olga ilgu laiku ir zīmējusi grafikas ar parasto zīmuli, un viņa zīmē pēc sajūtām, vērojot, darbojoties, viņai ir skolotājas izglītība, bet nav saistīta ar mākslu.
Steidzami vajag vēl vienu izstādi!
Atsaucoties šim Latgales Centrālās bibliotēkas bibliotekāru lūgumam, šogad Olga uzzīmēja jau izstādes zīmējumu ciklu. Tur ir ne tikai putni (piemēram, stārķis), bet arī varde, stirna, bebrs… Lasot atsauksmes sociālajos tīklos, priecē bieži uzsvērtais kompliments Olgai, ka viņas zīmējumu varoņi ir tik reālistiski, ka, šķiet, tie paši ienākuši pie mākslinieces istabā un palikuši uz pastāvīgu dzīvi viņas zīmēšanas albumā. Trāpīgi izvēlēts arī Olgas zīmējumu izstāžu nosaukums “Dzīvie zīmuļi”.
“Lai taptu zīmējums, vajag vērot dabu un darboties, citādi zīmuļi stāvēs kastē, arī zīmēšanas albums paliks neskarts,” turpināja stāstījumu Olga. “Nevar uzzīmēt putnu tad, kad skrien tam garām. Ieraugu putnu, pēc tam paņemu fotogrāfiju un ilgi pētu, kādas ir acis, spalvas… Un tad paņemu zīmuļus, tie man palīdz radīt portretus. Vienam putna vai dzīvnieka zīmējumam vajadzīgs brīvs vakars un vismaz trīs stundas bez atelpas.”
Tikko notika Olgas kaķīša zīmēšanas darbnīca, kur čaklākie mākslinieki bija bērni, un tikai divi pieaugušie nenobijās apgarot papīru ar savu zīmējumu. Ja tu gribi, ja tev patīk zīmēt, dari to, nebaidies, jo drosmīgajiem un strādīgajiem pieder pasaule, uzskata Olga.
Interesanti, ka Olgai ir vēl viens zīmējumu cikls – par stirnām. Arī tās māksliniece satiek un vēro savās lauku mājās, katrai esot sava noskaņa, tāpēc sanāk interesanti portretējumi. Olga pastāstīja: “Šajās brīvdienās biju laukos, un stirniņas atkal ciemojās manā dārzā, apēda visus kāpostus. Bet ko tur dusmoties, žoga apkārt laukam nav, un stirna ir brīvs dzīvnieks, kad grib, var atnākt ciemos.”
Bet atelpas brīžos…
Arī dzeja ir Olgas sirdslieta (hobijs). Dzejoļi atnāk ciemos tad, kad dvēselē samilst daudz pārdzīvojumu mākoņu. Zīmējumi, tāpat arī rokdarbi, gan top saulainas noskaņas brīžos. “Visu daru ar darbu, nevis ar mūzu vai talantu, darbs rada man prieku,” uzsvēra Olga.
Olga brīvdienas pavada lauku mājās, ko sauc par savu spēka vietu, kur rotājas dārzeņu, lauku tēju augu (tās ir mana sirdslieta, atzina Olga), puravu, garšvielu… dobes. Šogad izlolota laba arbūzu raža. Patīk rosīties un izmēģināt kaut ko jaunu, aizrauj arī ceļojumi, saka Olga, un, ilustrējot sarunu ar skanīgiem smiekliem, atminējās, ka audzējusi gurķus ar ragiem.
Olga grib iemācīties aust un darīt to tautiskā, nevis modernā stilā. Tāpat ir padomā jaunas dobes.
Bet kādā lielākā atelpas brīdī Olga atkal ņems rokās pasteļzīmuļus, lai, piepildot “Vietējās Latgales Avīzes” lūgumu, zīmētu žirafi. Zinu, ka Olgas zīmējums iepriecinās.
Egitas Terēzes Jonānes teksts, Foto no Olgas Larionovas arhīva
Vairāk foto - laikrakstā