27. septembrī Daugavpilī pulcējās uzņēmēji, pētnieki, politiķi, aicināti uz Latgales biznesa forumu, lai runātu par Latgales attīstību.
Runātāji no zinātnes, biznesa un valsts iestāžu vides uzsvēra uzņēmēju lomu un investoru, valsts un Eiropas Savienības finansējuma klātbūtni pasākumos, kas veicinātu uzņēmējdarbību. Pašvaldību iesaisti raksturoja Daugavpils pašvaldības realizēto un apstiprināto projektu stāsts. Proti, tie ir ceļi, ielas, industriālie parki, ražošanas ēkas, siltināšanas projekti utt. Valdība jau ir piešķīrusi miljonus eiro Industriālajam parkam, kas taps Locikos sadarbībā ar Augšdaugavas novada pašvaldību, tāpat tā atbalstījusi Vienības tilta kapitālo remontu un apņēmusies uzsākt šosejas Daugavpils–Rīga posma no Daugavpils līdz Nīcgalei pārbūvi, kā arī Daugavpils reģionālās slimnīcas iekļaušanu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas “Gaiļezers” kopienā.
Jāiestarpina, ka Daugavpils ir valstsnozīmes pilsēta ar lielākām budžeta iespējām nekā novadu pašvaldības. Tomēr visām pašvaldībām ir vērts aizdomāties, ar ko novads varētu būt piesaistošs cilvēkam kā dzīves vai kā investīciju vieta. Vai valdība varētu pārskatīt nodokļu politiku reģionos un piešķirt jaunus atbalsta rīkus speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmumiem – arī to vaicāja runātāji.
Forumā daudzreiz tika teikts, ka speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) – Latgalē tās ir Rēzeknes SEZ un Latgales SEZ, – ir svarīgs atbalsta instruments Latgales biznesa kopienai. “Latgales SEZ uzņēmumu šī brīža investīcijas mērāmas vairāk nekā 65 miljonos eiro. Arī pašvaldības investē miljonus industriālo zonu un citas infrastruktūras attīstībā. Turklāt Latgalē varam runāt par Silīcija ielejas uzņēmumiem, kādi ir Amerikā, piemēram, optiskās šķiedras, elektronikas un citi uzņēmumi Latgalē,” teica Iveta Maļina-Tabūne.
Tam piekrita daudzi runātāji, kas bija atbraukuši no ministrijām, lai pastāstītu par valsts atbalsta pasākumiem, kas varētu sekmēt Latgales attīstību. Piemēram, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija līdz 2027. gadam Latgalei dažādās aktivitātēs – industriālajos parkos, bezemisiju transportā, katastrofu pārvaldīšanas centros, publiskajā ārtelpā, viedajās pašvaldībās – ieguldīs gandrīz 90 miljonus eiro. Savukārt Aizsardzības ministrijas piešķīrums Austrumu robežas stiprināšanai līdz 2028. gadam būšot 303 miljoni eiro. Gandrīz visi runātāji atzina, ka aizsardzības finansējums ir atbalsts vietējai ekonomikai, proti, tiek iesaistīti būvnieki, aizsardzības elementu ražotāji, pakalpojumu sniedzēji u. c.
Tādu pašu sadarbību, kāda jau notiek ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecībām Daugavpilī un Rēzeknē, šīs aģentūras komanda piedāvā arī turpmāk. Tās ir daudzas atbalsta programmas, tostarp digitalizācijas finansējums, dalība izstādēs un sadarbības partneru uzrunāšana tepat Latvijā un ārzemēs.
Forumā izkristalizējās vairākas problēmas, kas nerisinās gadu no gada – iedzīvotāju migrācija, augstais bezdarba līmenis. Vai šīs problēmas pazudīs, ja valdība ieviesīs Austrumu pierobežas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas plānu, kas varētu tikt publiskots jau oktobrī? Atbildes būs jārod Saeimas deputātiem, kuri bija sabraukuši lielā skaitā un kuriem šis daudzo miljonu atbalsta plāns būs jāvētī un jāapstiprina.
Jāpiekrīt pasākuma vadītāja, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Jāņa Endziņa vēlējumam, lai ministrijas plānus un investīciju programmas īsteno, nevis noliek plauktā labākiem laikiem.
Foto - Jevgēnija Butņicka iepazīstināja ar VARAM noteiktajiem gandrīz 90 miljonus eiro lielajiem ieguldījumiem Latgalē
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto