Latgales Kultūras centra izdevniecība (vadītājs Jānis Elksnis) klajā laidusi grāmatu “Ar, par katoļiem”, kura izdošanai sagatavota ar Rēzeknes novada domes atbalstu, bet izdošanu atbalstīja priesteris Konstantīns Bojārs. Grāmatas vāku rotā Gata Mārtiņa Bezdelīgas gleznas “Dārzs” fotogrāfija, zaļi sārtos krāstoņos modinot asociācijas ar Paradīzes dārzu...
“Grāmatā apkopotas sarunas ar Latvijas sabiedrībā pazīstamām personām, kuras vieno tas, ka viņi ir katoļi – gan garīdznieki, gan laji. Tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, kurus ierosina dažādi notikumi, nodarbes” – lasām grāmatas sākumā. Respektīvi grāmatas lappusēs autors sarunājas ar: prāvestiem Gati Mārtiņu Bezdelīgu, Vjačeslavu Bogdanovu, Ingaru Stepkānu, Jāni Bārtuli, Aigaru Bernānu, Juri Jalinski; kā arī tādām personībām kā: “Katoļu Baznīcas Vēstneša” redaktori Ingrīdu Puci, Latvijas Radio žurnālisti Baibu Kušķi, profesori Lidiju Leikumu, profesori Janīnu Kursīti-Pakuli, “Latgales Studentu Centra” biedri Etu Nikolajevu, Vectilžas pagasta folkloras kopas vadītāju Solvetu Loginu, pianistu Vestardu Šimku, komponistu Rihardu Dubru, kordiriģentu Andreju Mūrnieku, teātra zinātnieci Maiju Svarinsku, režisoru Viesturu Kairišu. Katras sarunas beigās ir sadaļa “Vēres”, kurās sniegti paskaidrojumi un precizējumi sarunai (ar intervējamo un sarunā minēto personību datiem, terminu skaidrojumiem un daudziem citiem svarīgiem papildinājumiem).
Autors prasmīgi iedziļinājies katras personības dzīves un pasaulē, izpētījis publiski pausto uzskatu paraugus, ap kuriem tad arī audzē sarunas tematisko un filozofisko dārzu. Grāmata noteikti ir laba lasāmviela gan minēto personību, gan viņu uzskatu iepazīšanai un kristietiskās domas vēstures izpratnei mūsdienīgās realitātes kontekstā.
Daži citāti no grāmatas:
• “Šo laikmetu varētu salīdzināt ar automašīnu, kuru paši esam radījuši. Mēs lielā ātrumā braucam garām iepriekšējās paaudzes cilvēkiem, zobgalīgi pasmīkņājot par viņu lēno gaitu, un traucamies tālāk – pretī gaišai nākotnei! Un pēkšņi mēs redzam pie horizonta nevis apsolīto gaišo nākotni, bet krauju. Vajadzētu samazināt ātrumu, taču par bremzēm mēs neesam padomājuši. Atliek vienīgi cerēt, ka, braucot lielā ātrumā, mēs paspēsim pagriezt stūri.. Jā, pasaules gals ir sācies, tikai tas ir cilvēces garīgais sabrukums.” (Ērgļu, Jaunkalsnavas un Pļaviņu Romas katoļu draudzes prāvests Ingars Stepkāns)
• Hanness Korjuss: “Cik svarīgi un moderni ir Latgales jauniešiem, studentiem apliecināt savu katoliskumu, latgaliskumu?” Lidija Leikuma: “Domāju, ka mūsdienu jauniešiem šajā ziņā viss ir kārtībā. Viņu pasauluztvere varēja veidoties daudz neatkarīgāk, salīdzinot ar manas paaudzes ateistisko audzināšanu.. Tāpēc viņi daudz kur ir “agrīnāki” un patstāvīgāki. “Mūsdienīgais” Latgales jaunietis var gan iet, gan neiet baznīcā, bet tas nenozīmē, ka pēdējais būtu neticīgais.. Arī pati neuzskatu, ka ticība būtu nesaraujami saistāma ar regulāriem baznīcas apmeklējumiem.”
• “Problēma ir tajā, ka patlaban (kā daudzās jomās) vadības groži ir rokās diletantiem.. Tie ir nezinīši, kas patlaban cenšas “gudri” eksperimentēt.. Kad vienreiz cilvēki sapratīs, ka attīstība nenozīmē noārdīt visu iepriekšējo.. Skolēni vispārizglītojošās skolās patērē milzum daudz laika, nodarbojoties ar “rotaļāšanos ar mācībām”, nevis mācīšanos..” (Rihards Dubra)
• “Mūzikas vēsturē ir radīti arīdzan tādi skaņdarbi, kurus varētu raksturot ar mana tēta izdomāto amizanto jēdzienu “Gara nabadzība”, taču talantīgas un ģeniālas mūzikas radīšanas brīnuma pamatā ir tieši komponista Gars un tā lidojums. Pašā mūzikā mēs varam ieraudzīt neskaitāmus Gara veidus – gan dievišķus, gan velnišķus, un tieši tas mūziku padara garīgu, neatkarīgi no tā, kam par godu tā radīta.” (Vestards Šimkus)
• “Pilsoniskums apvienojumā ar dvēseles seklumu arī veido to pasauli, kurā mēs mīcāmies kā purvā, netiekot uz jēdzīga ceļa ārā... Internets u.tml. nojauc personiskās telpas iespēju, mēs vārāmies cits cita sulā, ne tikai nespēdami uzturēt un izkopt un paturēt pilsonisko nostāju, bet vispār jelkādu personisko stāju.. Ceru, ka svētie mūs uzrunās un mēs atmodināsim savas ledū ieslēgtās dvēseles, lai sadzirdētu viņu teikto.”(Janīna Kursīte-Pakule)
Par autoru. Hanness Korjus (1965) ir igauņu izcelsmes pētnieks, žurnālists, tulkotājs. Ir producējis Kristīnes Želves režisēto filmu "Piederība", sastādījis 2003. gadā izdoto krājumu "Ludzas igauņu pasakas" un uzrakstījis 2017. gadā iznākušo apcerējumu "Ludzas igauņi: Zemes dieva tauta". Igauņu valodā viņš tulkojis tādus latviešu autoru darbus kā Māras Zālītes romānu "Pieci pirksti" un Noras Ikstenas romānu "Vīrs zilajā lietusmētelītī".
Skaidrītes Svikšas teksts