Vidēji lielās trušu šķirnes

Šīs grupas truši ir produktīvi un piemēroti gaļas un kažokādu ražošanai. Tos var audzēt gan tīršķirnē, gan savstarpēji krustojot. Latvijā visvairāk audzē Kaliforniešus, Vīnes zilos, Sudrabotos, Burgundas trušus. 


ŠAMPAŅAS SUDRABOTĀ TRUŠU ŠĶIRNE (FRANČU SUDRABOTAIS). Izveidota Francijā 1730.–1765. gados no Sudrabotā truša, par kura dzimteni uzskata Indiju un Birmu. Kopiespaids – harmonisks un elegants. Ķermenis ir muskuļots, tā forma gandrīz veltņveidīga. Kājas – spēcīgas, taisnas. Galva – ar labi attīstītu, platu pieri, gaļīgiem vaigiem. Ausis – labi apmatotas, harmonē ar ķermeni. Apmatojums ir vidēji garš, ar ļoti biezu pavilnu. Segkrāsu veido tumši mati ar baltu matu piejaukumu, kas kopiespaidā rada sudrabotu nokrāsu. Tumšie mati ir garāki. Nokrāsa vienmērīga pa visu ķermeni, izņemot ausis, degunu, asti, kāju lejasdaļu, – šīs daļas ir tumšākas. Acis brūnas. Nagi melnbrūni. Optimālā dzīvmasa – 4,5–5 kg, tā nedrīkst pārsniegt 5,5 kg. Šķirnei raksturīga laba ātraudzība, gaļas kvalitāte un samērā liels kautiznākums.


TERMONDAS BALTĀ TRUŠU ŠĶIRNE. Šī šķirne izveidota ap 1918. gadu Beļģijā, balto trušu izlases un atlases ceļā no Beļģijas Milža (Flandra), piekrustojot Bevernas Balto šķirni. Dzīvniekiem ir ļoti harmoniski veidots garš, labi muskuļots ķermenis ar spēcīgu un platu mugurējo daļu. Mātītēm pieļaujama palielināta ādas kroka pakaklē. Galva – gara un šaura, ar taisnu profilu. Ausis – 13,5–15 cm garas. Apmatojums – vidēji garš, pavilna bieza, zīdaina. Viss trusis ir vienmērīgi baltā krāsā, acis ir sarkanas (albīnisms), nagi – bezkrāsaini. Dzīvmasa – līdz 5,5 kg. Dzīvniekiem ir mierīgs raksturs.
    Trīs mēnešu vecumā trusēnu dzīvmasa ir 2,6–3,0 kg, kautiznākums – 58–60 %. Kautķermenī augsts kopproteīna, minerālvielu saturs un maz tauku.
Mātītes var lecināt 4,5–5 mēnešu vecumā, tām ir labas mātes īpašības, vidējā auglība 8–11 trusēni metienā. Šo šķirni var izmantot krustošanā gan kā tēva, gan kā mātes formu. Latvijā Termondas baltā trušu šķirne izplatās diezgan ātri.
2.FOTO: Termondas baltās šķirnes jauntrusis

 

LIELĀS ŠINŠILLAS TRUŠU ŠĶIRNE. 1913. gadā Francijā mutācijas rezultātā, krustojot Krievu trusi ar Vīnes zilo trusi, tika iegūta šķirne Mazā šinšilla, bet aptuveni 1918.–1920. gadā vienlaikus Anglijā, ASV un Vācijā, krustojot Mazo šinšillu ar Beļģijas milzi, tika izveidota Lielā šinšilla. ASV to nosaukuši par Gigantisko šinšillu. Šķirnes nosaukums Šinšilla piešķirts tādēļ, ka šo trušu apmatojuma krāsa ir līdzīga Dienvidamerikā mītošā zvēriņa šinšillas krāsai. 
Lielās šinšillas trušiem ir tipisks, skaists, labi muskuļots ķermenis, tā forma ir veltņveidīga, noapaļota. Kājas – spēcīgas, taisnas. Mātītēm pieļaujama nedaudz palielināta ādas kroka pakaklē. Galva – labi attīstīta, izteiksmīga, piere – plata, vaigi – pilnīgi. Ausis ir gaļīgas, apmatotas, harmonē ar ķermeni. Acis – izteiksmīgas. Apmatojums ir vidēji garš, ar biezu pavilnu. Segkrāsa ir spoža, koša, gaiši pelnu pelēka, ar zilganu tonējumu un pārslainu, melnu ēnojumu. Melnais matu tonis vairāk redzams muguras daļā. Segkrāsa sedz arī krūtis un kājas. Starpkrāsa (apmēram 5 mm platumā) ir balti pelēka, skaidri norobežota starp segkrāsu un apakškrāsu. Pavilna ir tumši zila pa visu ķermeni. Pavēderes un astes apakšas tonis – balti pelēcīgi zilgans, astes virspuse un ausu apmales – melnas. Acis ir brūnas, nagi – tumša raga krasā. Dzīvmasa – līdz 5,5 kg, nav pieļaujama lielāka. Šķirne nav prasīga, tai raksturīga laba auglība un dzīvotspēja.
 

VĪNES ZILĀ TRUŠU ŠĶIRNE. Tā iegūta ap 1895. gadu Austrijā sarežģītas krustošanas rezultātā. Sākumā dzīvnieki bija ļoti lieli (6–7 kg), un tos sauca par Vīnes milžiem. Mūsdienās Vīnes zilie truši ir vidēji lieli, ļoti izturīgi un piemēroti audzēšanai dažādos apstākļos. Tos var ieteikt audzēt truškopjiem iesācējiem. Ķermenis ir veltņveida, elegants, vienmērīgi muskuļots, ar spēcīgām krūtīm. Īpaši skaista, vienmērīga ir muguras līnija. Kājas – spēcīgas, vidēji garas. Galva – spēcīga. Ausis – gaļīgas, labi apmatotas, stāvas, samērīgas ar ķermeņa garumu. Segkrāsa ir vienmērīga pa visu ķermeni, spoža, vidēji vai tumši zilpelēka (tērauda krāsa). Vēdera krāsa – nedaudz matēta. Acis ir pelēkzilas, nagi – tumši. Pavilna – zila. Dzīvmasa – līdz 5,25 kg, nav pieļaujama augstāka.
VĪNES MELNĀ TRUŠU ŠĶIRNE. Šķirne izveidota 20. gadsimta sākumā Beļģijā. Ķermenis ir veltņveida, ar Vīnes zilā truša proporcijām. Ausis – spēcīgas, labi apmatotas, to ideālais garums – 10,5–11,5 cm. Apmatojums ir sevišķi biezs. Kopējā krāsa pa visu ķermeni ir melna, līdzīga kā Aļaskas trusim, tikai vairāk matēta. Dzīvmasa sasniedz 4,25–5,25 kg.
VĪNES PELĒKĀ TRUŠU ŠĶIRNE. Šķirne izveidota 20. gadsimta sākumā Vācijā. Šie truši ir ļoti pieticīgi un sevišķi auglīgi. Uzskata, ka šī ir pārejas šķirne no savvaļas truša uz mājas trusi. Ķermenis ir padrukns, veltņveida. Kakls – īss. Ausis – spēcīgas, labi apmatotas, 10,5–12 cm garas. Apmatojums ir aptuveni 3 cm garš; pavilna – ļoti bieza, akots – vienmērīgs un elastīgs. Segkrāsa ir atbilstoša savvaļas truša krāsai, zaķa pelēka vai tumši pelēka; uz pakauša redzams viegli brūngans ķīļveida laukums. Vaigu bedrītes, kāju iekšpuse, astes apakšpuse un vēders ir balti. “Savvaļas” pelēkajiem un zaķa pelēkajiem trušiem apmatojuma starpkrāsā ir lapsas brūni sarkanīgais tonis; samazinoties intensitātē, tas pāriet zilganā. Acis – brūnas, nagi – tumša raga krāsā. Dzīvmasa sasniedz 4–5 kg.


Dzintars Rancāns, zootehniķis
Dzintara Rancāna foto