Augusta nogalē sociālajos tīklos lauksaimnieki šausminājās par vilku nodarīto postu aitu un kazu ganāmpulkos.
Vai tiešām vilki ir jāsargā – jautā Latgales cilvēki? Lūk, Balvu novada iedzīvotāju nelielais stāsts par vilku nodarīto postu, kas izlasāms Facebook.
Andris Slišāns: “Nanemet ļaunā, ka tuodas bildes. Šūreit nūdūkli dabai ešu samoksovs. Ostonis vuškas i vairuoki jāri pazuduši, moš aiznasti, moš rozdzonuoti. Sorgojam sovejūs!”
Elita: “Man mōsai Vidučos sapliese ar 13 gobolas.”
Līga: “Brōļam vylks apiede kozu i kozlānu.”
Mārīte: “Īvāruosim lykumus, nūpītni – sorguosim dobu? Jau pīsorgovom bebrus, janotus, jiuras kraukļus, a tagad vylkus i luočus.”
Regīna: “Drīz mēs dzīvosim tik zaļi, ka no krūmiem, alkšņiem un kārkliem nevarēs izspraukties pat lāči. Jā, ar mēra sajūtu mums visai labi nav.”
Voldemārs: “Tei tok na pyrmuo reize, kod Upītes pusē vylki giun vuškenis i jārus. Nu bet kur mednīku kolektivi, kuri vylkus medej? Voi Škilbanu pusē ir mednīki, i kai jim ar vylku limitu?”
Andris Slišāns: “Ar mednīkim vuss ir labi. Švaki ir ar vylku daudzumu i nūmediešonas limitu. Tys nav sabalansiets. Es precīzi nazynu, bet vylki Eiropā ir aizsorguoti. Nav vuss cik vīnkuorši.”
Ko saka Zemkopības ministrija?
Lasītāju sašutumu un jautājumus paudām arī Zemkopības ministrijai un saņēmām skaidrojumu.
Vai vilku nošaušanas kvotas medniekiem ir pietiekamas?
– Pelēkā vilka pieļaujamo nomedīšanas apjomu (ne vairāk kā 300 indivīdu gadā) noteic Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas apstiprinātais Pelēkā vilka Canis lupus sugas aizsardzības plāns. Praksē ir pierādījies, ka šāds apjoms nav pietiekams, bet to var mainīt, tikai veicot izmaiņas jau pieminētajā sugas aizsardzības plānā. Zemkopības ministrija ir rosinājusi plāna grozījumu nepieciešamību, tomēr grozījumu īstenošana ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē.
Pelēkā vilka medību sezona ir sākusies 15. jūlijā, un pašlaik viss pieļaujamais nomedīšanas apjoms vēl nav realizēts. Attiecīgi medniekiem ir visas iespējas medīt.
Vai valsts kompensācijas ir pietiekami lielas, lai saimniekiem segtu vilku radītos zaudējumus?
– Zemkopības ministrija ir radusi iespējas palielināt atbalstu ganāmpulku aizsardzībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā, proti, preventīvo pasākumu (žogu ierīkošana, sargsuņu iegāde utt.) īstenošanai atbalsta pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībām konkurētspējai”. Šādiem ieguldījumiem tiks piemērota 80 % atbalsta intensitāte mazām un vidējām aitkopības saimniecībām, kuru apgrozījums ir 15 000–350 000 eiro, un 70 % lielām aitkopības saimniecībām ar apgrozījumu virs 350 000 eiro. Mazās saimniecības ar apgrozījumu 15 000 eiro var pretendēt uz atbalstu pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās”, kur veiktajiem ieguldījumiem tiks piemērota 85 % atbalsta intensitāte.
Vēršam uzmanību, ka nodrošināt sekmīgu riska vadību saimniecībā ir arī paša lauksaimnieka finansiāla atbildība. Lauksaimniekam ir iespēja apdrošināt savu ganāmpulku pret plēsēju risku. Tomēr, ja lauksaimnieks neievieš efektīvus preventīvos pasākumus, apdrošinātājs var nepiedāvāt apdrošināšanas pakalpojumu, vai arī šis pakalpojums ir ļoti dārgs, jo apdrošinātājs uzņemas lielu risku. Tāpat jāņem vērā, ka apdrošināšanas pakalpojumi kļūst izdevīgāki tad, kad attiecīgo pakalpojumu iegādājas lielāks skaits klientu. Tāpēc esam vairākkārt aicinājuši aitu audzētājus risināt šo jautājumu kopīgi, lai apdrošināšanas pakalpojums pret plēsēju risku saimniecībām kļūtu izdevīgāks.
Tā kā pelēkais vilks ir īpaši aizsargājama un ierobežoti izmantojama suga, tad kompensācijas par tā nodarītajiem postījumiem ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē.
Kā saimniekam nosargāt savu ganāmpulku?
– Ir dažādi preventīvie pasākumi vilku un citu lielo plēsēju uzbrukumu mazināšanai, kā arī dienestam zināmo plēsēju postījumu statistika ir atspoguļota Valsts meža dienesta (VMD) tīmekļvietnē internetā: https://www.vmd.gov.lv/lv/lielo-pleseju-postijumi. Plašāka informācija ir arī Latvijas aitu audzētāju asociācijas (LAAA) rīcībā.
Aicinām lopkopjus ļoti nopietni izturēties pret preventīvajiem pasākumiem, kā arī ziņot par katru plēsēju uzbrukumu, jo skaitļi un fakti ir nepieciešami pieļaujamā nomedīšanas apjoma pārskatīšanai.
Dzīvnieku audzētājiem ir iespēja sagatavot projektu par preventīviem pasākumiem (žogi, sargsuņi) aitu ganāmpulka aizsardzībai un pretendēt uz atbalstu izsludinātajās projektu iesniegumu pieņemšanas kārtās atbalsta pasākumos “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībām konkurētspējai” šī gada beigās vai nākamā gada sākumā un “Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās” – nākamā gada pavasarī. Precīziem projektu iesniegumu pieņemšanas datumiem lūdzam sekot līdzi Lauku atbalsta dienesta tīmekļvietnē https://www.lad.gov.lv.
Preventīvie pasākumi
Valsts meža dienests iesaka vairākus pasākumus, kā var apturēt vilkus:
1) elektriskais žogs, kuram jābūt vismaz 1,20 m augstam un veidotam no metāla tīkla vai vismaz piecām metāla stieplēm, zemākajai stieplei jābūt ne augstākai par 20 cm no zemes. Šāda žoga ieteicamais spriegums – 4500 V;
2) ganāmpulku sargsuņi, kurus apmāca dzīvot ar ganāmpulku un sargāt to, neizrādot agresiju pret mājlopiem;
3) Igaunijā lopkopji veiksmīgi gana aitas kopā ar zirgiem vai gaļas lopiem;
4) gans; cilvēks ar suni vai ar ganāmpulka sargsuni ātrāk pamana un reaģē uz ganāmpulka apdraudējumu;
5) slēgtas nakts novietnes;
6) spilgta gaisma, sirēnas un citas skaņu vai trokšņu ierīces;
7) ja vilks bieži redzams māju tuvumā, tuvākā mednieku kolektīva iesaistīšana.
Uzziņai.
Šogad līdz 1. septembrim Valsts meža dienests saņēmis informāciju par 51 apstiprinātu vilku uzbrukumu, kuros cietuši (nogalināti, ievainoti vai pazuduši) 133 mājdzīvnieki, t.sk. 106 aitas, viena kaza, astoņi liellopi, 12 suņi un seši dambrieži briežu dārza teritorijā. Šī dienesta Austrumu un Dienvidu virsmežniecību teritorijās fiksēti 29 apstiprināti vilku uzbrukumi.
(Avots – Zemkopības ministrija)
Egitas Terēzes Jonānes teksts, Andra Slišāna foto