22. augustā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšnieks Raimonds Lapiņš apmeklēja CSP Preiļu datu savākšanas un apstrādes centru, kā arī tikās ar novada pašvaldības vadību. Šo amatu viņš ieņem kopš februāra, pirms tam bijis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas Vides investīciju fonda valdes priekšsēdētājs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Programmu sadarbības iestādes vadītājs u.c.
Sarunā ar “Vietējo Latgales Avīzi” R. Lapiņš ieskicēja vizītes mērķi, jau paveikto un nākotnē iecerēto, kā arī citas CSP aktualitātes.
Pastāstiet, kāds bija šīs vizītes mērķis.
– Statistikas pārvalde ir viena no tām institūcijām, kurai reālas reģionālās pārstāvniecības, esam Kuldīgā, Valmierā un Preiļos, kur ir lielākais centrs. Vizītes mērķi ir vairāki, pirmais un galvenais – gribu saprast, kāds ir potenciāls paplašināties reģionā. Protams, lai paplašinātos, ļoti svarīga ir darba vide, tāpēc jāsaprot, kas būtu darāms, lai CSP Preiļos tiešām būtu labākais darba devējs.
Otrs mērķis, tiekoties ar pašvaldībām reģionos, ir saprast, kā mēs kā iestāde, kura ražo datus, varam uzlabot un palīdzēt lēmumu pieņemšanas procesā, kādi dati būtu praktiski vajadzīgi ikdienas darbam konkrētās pašvaldībās. Šobrīd mūsu nosacīti galvenais klients ir Eurostat. Gribu, lai tas mainās, lai radām vairāk tādu produktu, kurus var izmantot ikdienā gan lēmumu pieņēmēji, gan iedzīvotāji un uzņēmēji Latvijā.
Šajā amatā esat pusgadu. Kas pa šo laiku paveikts, kādas ir nākotnes ieceres un kā palīdz jūsu iepriekš ieņemtie amati?
– Iepriekšējā pieredze ļoti palīdz. 20 gadus esmu bijis datu lietotājs – politikas veidotājs, pamatā saistībā ar uzņēmējdarbības tēmu. Man ir vieglāk tulkot no tā, ko statistikas iestāde ražo, uz to, kas ir vajadzīgs klientam. Tāpēc ir svarīgi, lai ir skaidri nodefinēti klienti un viņu vajadzības, lai radītu tieši to, kas viņiem vajadzīgs lēmumu pieņemšanai.
Runājot par pusgadu, tas nav ne daudz ne maz. Pa šo laiku kopā ar mūsu ļoti jaudīgo komandu ir nonākts pie kopēja redzējuma par turpmāko attīstību, par mērķiem, uz kuriem ejam, aprēķinātas investīcijas, kas nepieciešamas, lai datus padarītu ērti, viegli pieejamus ikvienam. Tāpat esam izveidojuši investīciju plānu, kā daļu no šiem datiem, kurus mēs tagad iegūstam no uzņēmējiem un iedzīvotājiem aptauju veidā, mēs varētu iegūt no esošajām datu bāzēm, kā arī strādājam pie tā, lai veicinātu darbinieku profesionalitāti, nevis viņu skaita pieaugumu, ieguldot apmācībās u.tml.
Nodefinējiet, lūdzu, – kādi ir galvenie CSP mērķi un uzdevumi.
– Ja pavisam vienkārši, mēs katrs, pieņemot dažādus lēmumus, – vienalga, vai pērkam veikalā pienu, ieguldām uzņēmumā vai izvēlamies dzīvesvietu – balstāmies datos. Un jo dati ir vieglāk pieejami, jo tos vairāk izmanto.
Datu pieejamība ir galvenais mūsu iestādes mērķis, kas diemžēl vēl klibo. Mums datu ir daudz, bet jāsaprot, ka ne katram ir laiks un atbilstošas prasmes izrakties tiem cauri, atrast un saprast tos, lai pieņemtu lēmumu. Tas ir lielais darbs, kas būtu jāizdara, jāpadara dati viegli pieejami tiem, kam tie ir vajadzīgi – vienalga vai tas būtu politiķis, uzņēmējs vai iedzīvotājs.
Uzskatu, ka mums kā iestādei ar datiem pašiem ir jāuzbāžas. Tāpēc šī sadarbība un komunikācija ir svarīgākais šībrīža izaicinājums. Te ļoti svarīgs posms ir arī žurnālisti un informācijas telpa kopumā. Sadarbība ar medijiem, tai skaitā arī reģionālajiem laikrakstiem, ir vēl viena lieta, kas noteikti būtu stipri padziļināma.
Kāpēc nepieciešams veikt statistiku, apkopot datus, kā tas noder katram valsts iedzīvotājam?
– Vienkāršoti sakot, ar to, ko mēs nesaskaitām, mēs nevaram rīkoties. Cilvēki sveras, lai kontrolētu svaru, kad saslimstam, mērām temperatūru, lai lemtu, kā ārstēties, skolēni skolā, balstoties uz atzīmēm, saprot, kur jāpiepūlas vairāk. Statistika dara to pašu, tā mēra. Nereti cilvēki domā, ka statistika skaita. Nē, statistika ir vajadzīga tad, kad nevar saskaitīt. Mēs nevaram, piemēram, pajautāt katram, kādi ir tavi ieņēmumi, un tad tiek izmantota šī statistikas zinātniskā puse, kad, aptaujājot tikai nelielu cilvēku skaitu, varam izdarīt zinātnē balstītus pieņēmumus, kas ļauj izsecināt, cik tad liels ir kopējais valsts ienākums. Un tas savukārt ir svarīgi, lai saprastu, cik valsts drīkst iekasēt nodokļos un pēc tam tērēt aizsardzībai, veselībai un visam pārējam.
Tikmēr ikdienā cilvēkiem svarīga ir, piemēram, statistika par to, cik iedzīvotāju, cik darba vietu ir kādā pilsētā, kas palīdz izvēlēties, kur dzīvot, mācīties, kādu profesiju izvēlēties. Tā kā dzīvojam atvērtā sabiedrībā, svarīgi ir arī attiecīgie dati citās valstīs, lai zinātu, kādas citur ir dzīvošanas izmaksas, algas utt.
Mēs skaitām relatīvi vienkāršas lietas – ieņēmumus, iedzīvotāju skaitu, sadalījumu pa dzimumiem, nacionalitātēm utt., skatāmies uzņēmumu peļņu, aprēķinām IKP, bet skaitām un saskaitām mēs ļoti daudz. Katru gadu aptaujājam vairāk nekā 100 tūkstošus iedzīvotāju un vairāk nekā 30 tūkstošus uzņēmēju.
Aptaujas veicat arī telefoniski. Kā zināt, ka zvanītājs tiešām ir no CSP, nevis kāds krāpnieks?
– Ja rodas jebkādas aizdomas, visvienkāršākais un drošākais veids ir piezvanīt uz mūsu tālruni 80008811 un pajautāt, vai man ir sūtīta šāda vēstule e-pastā, vai man ir zvanīts. Otra svarīga lieta, pirms sāksim jūs aptaujāt, vienmēr saņemsiet jūsu deklarētajā adresē vēstuli ar aicinājumu sazināties. Attiecīgi, ja neesat saņēmis mūsu sūtītu vēstuli, tad zvanītājs, visticamāk nav CSP. Un, protams, CSP var aptaujā jautāt par jūsu ienākumiem, bet nekādā gadījumā neprasīs jūsu bankas datus, paroles vai tamlīdzīgu informāciju.
Kuri statistikas dati, jūsuprāt, visprecīzāk atspoguļo valsts attīstību?
– Pirmais, ko parasti visi nosauc, ir IKP, bet, manuprāt, svarīgākais ir algas lielums jeb, formulējot nedaudz sarežģītāk, – pievienotā vērtība. Tomēr vispārīgs vidējais algas lielums valstī ir relatīvi maz izsakoša vienība, svarīgāk – kāda alga ir noteiktā reģionā vai pašvaldībā un konkrētā nozarē. Jāatceras, ka ik pēc desmit gadiem vidējā alga dubultojas. Mums kā darba ņēmējiem ir svarīgi, lai ieņēmumi pieaug straujāk nekā izdevumi, savukārt darba devējam, uzņēmējam, ir jārēķinās, ka šis process nav apturams un lielāka alga ir valsts mērķis.
Kāpēc jūs ieteiktu CSP kā labu darbavietu?
– Es teiktu, ir divi lieli iemesli, kāpēc pievienoties mūsu komandai. Viens – par savu darbu ir jāsaņem saprātīgs atalgojums, otrs – iespēja ietekmēt valsts procesus, piemēram, tagad esam cieši iesaistīti gan nodokļu reformas, gan budžeta veidošanā.
Lai arī nosaukums, iespējams, rada garlaicīgas iestādes tēlu, patiesībā mūsu darbs ir diezgan dinamisks, tomēr vienlaikus arī stabils un paredzams – savu darbu kalendāru zinām trīs gadus uz priekšu. CSP ir viena no retajām vietām Latvijā, kur ar milzīgu datu apjomu tiek tiešām veidota reāla datu zinātne, padarot šo par izcilu darbavietu tiem, kam patīk strādāt ar datiem, patīk analītika. Mūsu 450 cilvēku kolektīvā ir vairāk nekā 20 cilvēku ar doktora līmeņa prasmēm datu zinātnē, datu pārvaldībā.
Atgriežoties pie atalgojuma, man kā rīdziniekam ir skaidrs – Rīga ir izlutināta – Rīgā “Rīgas alga” utt., bet tas, ko mēs proponējam – mēs arī reģionos maksāsim šo Rīgas līmeņa algu. Līdz ar to, tā, manuprāt, ir liela priekšrocība, dzīvojot te, kur ir svaigs gaiss, nav jāpavada stundas ceļā utt. Turklāt tas ir darbs, kas ir darāms arī attālināti, kas, es domāju, ļauj mums ievērojami paplašināties reģionos un piedāvāt darbavietas. Šobrīd arī daudzi rīdzinieki, īpaši tie, kas veido ģimenes, izvēlas braukt un dzīvot ārpus lielpilsētas. Un, ja es varu sekot ar savu darbavietu un piedāvāt labu atalgojumu labākā darba vidē, man tas šķiet milzīgs potenciāls. Viens no valsts pienākumiem ir veicināt nodarbinātību reģionos, un man ir prieks, ka mēs to varam izdarīt un darām.
Janas Skrivļas-Čeveres teksts un foto