16. augustā Ludzas novada Kārsavā un Balvu novadā pie Latvijas–Krievijas robežas notika mediju viesu diena, ko rīkoja aizsardzības ministrs Andris Sprūds sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku, Valsts robežsardzes un Valsts nekustamo īpašumu pārstāvjiem.
Ministrs uzrunāja medijus netālu no Kārsavas dzelzceļa stacijas, kur ir izveidots “pūķa zobu” uzglabāšanas placis. Viņš pastāstīja, kādi valsts aizsardzības pasākumi ir veikti šogad Austrumu pierobežā. Norādot uz “pūķa zobiem”, Andris Sprūds paskaidroja, ka tie top sadarbībā ar vairākiem Latvijas, tostarp Latgales uzņēmumiem un ka tas ir viens no robežas stiprināšanas un pretmobilitātes pasākumiem šeit, Latgalē. Šobrīd “pūķa zobi” vēl tiek ražoti un vesti uz šādiem uzglabāšanas laukumiem (tie pierobežā ir vairāk nekā 20), lai jau septembrī un oktobrī mācību “Namejs” ietvaros tos varētu sākt izvietot gar Krievijas un Baltkrievijas robežu.
Pabraucot vēl dažus kilometrus, nonācām laukumā pie šosejas Grebņeva–Medumi, kur novietoti prettanku “eži” un betona bloki, kas atgādina lielus lego klučus. Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Andris Rieksts pastāstīja, ka gan šos šķēršļus, gan jau pieminētos “pūķa zobus” izvietos Valsts robežsardzes punktos, pie galvenajiem ceļiem un robežas tiešā tuvumā. “Noliekot šādus šķēršļus, notiek potenciālā pretinieka bloķēšana un iznīcināšana. Šādi šķēršļi jau ir pārbaudīti Pirmajā un Otrajā pasaules karā un Krievijas karā Ukrainā, tos cilvēks nevar pārbīdīt ar rokām, vajadzīga speciāla tehnika. Piemēram, viens tāds “pūķa zobs” sver vairāk nekā 1200 kg. Noliekot šos “pūķa zobus” trijās rindās un desmit metru platumā, var apstādināt jebkuru tehniku, turklāt tas arī ļauj iznīcināt uzbrucēju,” skaidroja Andris Rieksts.
Iebraucot jau Balvu novadā, aplūkojām, kā rit žoga celtniecība uz Latvijas un Krievijas robežas. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs pastāstīja, ka žogs uz Latvijas un Krievijas robežas sauszemes posmā būs uzbūvēts līdz šī gada beigām, savukārt nākamajam gadam paliks tikai 28 km posms, kas atrodas mitrās, purvainās vietas. Jāiestarpina, ka Latvijas un Krievijas robeža stiepjas 290 km garumā, un žogs rotā jau 190 km garu posmu.
Klāt bija arī Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Valdis Jukšs, un viņš pateicās Nacionālo bruņoto spēku zemessargiem un Valsts policijas inspektoriem par palīdzību nelegālo migrantu apturēšanā. Jūlijā Latgalē Latvijas un Baltkrievijas valsts robežu vēlējās šķērsot 1403 migranti, un visi tika apturēti.
Piecos gados Austrumu pierobežā tiks investēti 303 miljoni eiro, tostarp 25 miljoni eiro jau šogad (“pūķa zobu”, prettanku “ežu”, betona bloku un citu šķēršļu iegāde un uzstādīšana u. c.), bet pārējais finansējums – nākamgad un turpmākajos gados (tās būs arī sensoru un citas iekārtas), lai, kā teica Andris Sprūds, piepildītu virsmērķi – aizstāvēt iedzīvotājus un valsti no pirmā centimetra. “No šiem robežas stiprināšanas pasākumiem ieguvēji ir visi – sabiedrība, uzņēmēji, Nacionālie bruņotie spēki. Turklāt sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem ir ilgtermiņa pasākums, proti, tie iesaistās gan aizsardzības konstrukciju ražošanā, gan ceļu infrastruktūras un Sēlijas poligona izveidē, kā arī servisa nodrošinājumā NATO karavīru bāzēs, tehnoloģiju un tehnikas (dronu, bruņutransportieru) ražošanā utt.,” teica ministrs. Un piebilda, ka Latvijas Austrumu robežas stiprināšanas un pretmobilitātes pasākumos iesaistās arī vietējās pašvaldības un ka savas robežas stiprina arī Igaunija, Lietuva un Polija. Tāpat Andris Sprūds pateicās medijiem par sabiedrības informēšanu un vēlreiz uzsvēra, ka Austrumu pierobeža paliek drošāka gan Latvijas cilvēkiem, gan pārējām NATO dalībvalstīm.
Prettanku “ežu” un betona bloku “pūķa zobi” uzglabāšanas laukums
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto