14. un 15. augustā Aglonas Dievmāte uzņēma svētceļniekus, lai kopā svinētu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas svētkus.
Līdz Aglonai tālāku (no Lietuvas) vai tuvāku (no Maltas) ceļu mēroja 23 svētceļnieku grupas ar vairāk nekā 1000 svētceļniekiem, un, kā “Vietējai Latgales Avīzei” teica Aglonas Bazilikas informācijas centra pārstāve Gunta, šogad čaklākie bija bērni un jaunieši, turklāt jaunākajam svētceļniekam bija tikai divi mēneši. Visus vienoja ceļā sasmeltais Dieva bērna prieks, neskatoties uz dažādiem laika apstākļiem un tulznām.
Svētceļnieku dievkalpojumā varēja pārliecināties, ka Aglonas Dievmātes svētkos bija kupli pārstāvētas arī Latgales draudzes. Proti, apvienotā Līksnas, Nīcgales un Madaliņas svētceļnieku grupa (35 svētceļnieki gāja četras dienas); Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles un Rēzeknes Katoļu ģimnāzijas grupa (ienāca Aglonā 14. augusta vakarā, apvienojot 14 svētceļniekus un ceļā pavadot četras dienas); Rēzeknes Sāpju Dievmātes draudzes grupa (35 cilvēki devās trīs dienu gājienā, septiņi no tiem gāja uz Aglonu pirmo reizi); Ludzas (atnāca viena kundze, kura aicināja svētceļot arī vienatnē); Rozentovas, Preiļu, Riebiņu, Raipoles, Pušas, Sarkaņu, Cēsu un Rīgas svētceļnieku grupa (tie bija 28 cilvēki, kas ceļā uz Aglonu gāja četras dienas); Balvu un Gulbenes svētceļnieku grupa (tā apvienoja 39 pieaugušos un 19 bērnus); Daugavpils Dieva Žēlsirdības draudzes grupa (tas bija pirmais svētceļojums šīs draudzes vēsturē, un to kuplināja Labā Gana skolas bērni un vecāki un viņu draugi, kuri divās dienās pieveica ceļu no Višķiem līdz Aglonai); Daugavpils Jēzus Sirds draudzes grupa (Aglonas svētceļojums bija Medžugorjes svētceļojuma turpinājums, uzsvēra svētceļnieki); Krāslavas draudze (krāslavieši atzinās, ka nogāja 62 000 soļu); Grīvas draudzes grupa (15 svētceļnieki gāja divas dienas); Marijas skola no Jaunaglonas (40 cilvēki, svētceļojuma maršruts - apkārt Preiļu novadam) un Nacionālo Bruņoto spēku karavīru grupa (pievarēja 72,34 km, apmeklēja trīs latviešu karavīru piemiņas vietas, dziedāja 55 dziesmas, apguva 24 latgaliešu vārdus un saņēma 201 iedzīvotāja draudzīgus sveicienus).
Katoļu priesteri Arturs Mozga, kurš uz Aglonu gāja kopā ar Nacionālo Bruņoto spēku karavīriem (viņus svētceļnieku Svētajā Misē sagaidīja ar vislielāko aplasu vētru), pastāstīja, ka trīs dienu ilgajā svētceļojumā karavīri lūdza Dievam mieru gan savās sirdīs, gan pasaulē. Šīs grupas dalībniece karavīre Kristīne gāja svētceļojumā pirmo reizi, pateicās par Dieva svētībām un novēlēja ikkatram sajust Dieva klātbūtni.
Kā ierasti, svētkos piedalījās arī daudzas valsts amatpersonas, tostarp Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Valsts Prezidents Edgars Rinkēvičs un citi. “Uz Aglonu dodos jau vairāk nekā 20 gadus, sevišķi mīļš ir Tautas Krustaceļš un lielās labestības atmosfēra. Bīskaps Jānis Bulis aizveda mani pie Aglonas Dievmātes svētgleznas, un šoreiz man ir tikai viena lūgšana – lai ir miers pasaulē,” pastāstīja Daiga Mieriņa “Vietējai Latgales Avīzei”.
Jāuzsver, ka šī divas Aglonas Dievmātes svētku dienas bija bagātas ar vairākiem dievkalpojumiem, kurus kuplināja Latvijas Katoļu Baznīcas bīskapi, priesteri un ministranti, draudžu kori un mūziķi, Tautas Krustaceļu, Iestiprināšanas sakramenta svētību, svētku procesiju un kopīgu lūgšanu. Aptaujātie svētceļnieki (arī tie, kuri atbrauca ar autobusu vai vilcienu, vai velosipēdu, vai automašīnām – to rinda uz Tautas Krustceļu stiepās no Daugavpils-Rēzeknes šosejas līdz Aglonas centram) pauda apņemšanos doties uz Aglonu arī nākamvasar, jo Dievmātes mūs visus gaida.
Pirmajā foto - svētkus ar dziesmu kuplināja Preiļu draudzes koris un tā vadītāja Ilze Valaine. Vairāk foto - "Vietējās Latgales Avīzes" Facebook lapā
Egitas Terēzes Jonānes teksts, Ilzes Valaines un Egitas Terēzes Jonānes foto