16. jūlijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs darba vizītē apmeklēja Ludzas novadu, iepazinās ar uzņēmējiem, Ludzas Medicīnas centru, kultūrvēsturiskām vietām. Vizītes noslēgumā Ludzas kultūras namā prezidents tikās ar iedzīvotājiem. Jāteic gan, iedzīvotāji nevis uzdeva jautājumus, bet pārsvarā pauda savu nostāju vairākos jautājumos, taču vēlējās dzirdēt arī augstās amatpersonas viedokli.
Divas uzstāšanās bija saistītas ar tā saucamo Eiropas zaļo kursu, uzskatot to par nelietderīgu naudas izlietošanu, dabas aizsardzības idejas pārpratumu utt. Vēja parku un saules parku būvniecības lietderība Latvijā esot pārspīlēta. Uz to E. Rinkēvičs atbildēja: “No zaļā kursa neatteiksimies, jo enerģētiskā atkarība no Krievijas ir jāsamazina. Bet pārmērības pastāv, to atzīst arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja. Oktobrī es tikšos ar klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni, kuram jānāk klajā ar stratēģiju, ko līdz 2050. gadam šajā jomā darīsim, cik elektroenerģijas varam un gribam savam patēriņam saražot. Tad arī spriedīsim par ieguldījumiem. Es nemīlu braukšanu pa grāvjiem – uzskatu, ka nav jāapbūvē visa valsts teritorija ar vēja un saules parkiem, bet arī nevaru noliegt to lietderību. Mums skaidri jādefinē, kā virzīsimies.”
Uz emocionālo jautājumu par laikraksta “Ludzas Zeme” likvidēšanu pierobežā laikā, kad dezinformācija nāk iekšā pa visiem ceļiem un neceļiem, E. Rinkēvičs atbildēja: “Esmu lietas kursā un jau uzrunāju kultūras ministri, lūdzot iedziļināties, kā tiek finansēta reģionālā prese. Par to daudz tiek diskutēts, un viedokļi atšķiras. Pastāv arī uzskats, ka drukātā prese zaudē savu popularitāti un nepieciešamību masu mediju vidū. Precizēšu, ka jūsu novada laikraksts nevis tika slēgts, bet gan valsts finansējums tam izrādījās nepietiekams.”
Kāda pensionāre emocionālā uzrunā (caur asarām) pauda savu nožēlu par to, ka Latviju pamet iedzīvotāji, un jautāja, kādi ir valsts rīcības projekti, lai Latvijā paliktu jaunieši. Un otrs jautājums – nepietiekamais valsts atbalsts zinātnei. Valsts prezidents: “Pēdējo divu gadu laikā valsts vairāk sāk finansēt zinātnes programmas. Esmu ticies ar trīs augstskolu zinātniekiem un studentiem, un, jāsaka, tur ir ne tikai naudas jautājums, bet arī jāsakārto sistēma, jāatsakās no liekas birokrātijas. Mums ir arī tādas zinātnes nozares, kas spēj nopelnīt ar saviem pētījumiem. Mani visvairāk priecē tas, ko redzu Rīgas Tehniskajā universitātē.
Visgrūtākais ir cilvēku aizceļošanas jautājums. Esmu ticies ar daudziem latviešiem ārzemēs. Viņu stāsti ir dažādi. Daudzi tiešām ir emocionāli – par to, kā viņi gribēja palikt un strādāt Latvijā, bet naudas trūkums lika emigrēt… Ko darīt, lai jaunieši nepamestu valsti? Cilvēkus var noturēt, ne tikai sakārtojot finanses, bet arī ar motivāciju, un tas ir mūsu visu rokās, ne tikai valdības vai prezidenta uzdevums. Arī Latvijā var dabūt stipendijas un citu veidu finansējumu, lai motivētu cilvēkus palikt, mācīties un strādāt uz vietas. Tajā pašā laikā vienmēr būs jaunieši, kas vēlēsies studēt ārzemēs, redzēt pasauli un gūt jaunu pieredzi. Mani uztrauc fakts, ka šobrīd Latvijā ir 27 tūkstoši jauniešu vecumā no 19 līdz 27 gadiem, kas nekur nemācās un nestrādā. Tas ir šokējoši. Jautājums – kā viņus motivēt rīkoties, jo darba roku trūkums arī ir liels.”
Iedzīvotāji vēlējās zināt arī E. Rinkēviča domas par veselības aprūpes pieejamību laukos, par “dzīvības atgriešanu” un cilvēku noturēšanu pierobežā, par netaisnīgo darba samaksu, par valsts nespēju 30 gadu garumā sakārtot kravas auto rindu uz valsts robežas, kā arī – vai gada laikā ir mainījušās viņa domas par valsts vēlēta prezidenta ideju Latvijā. E. Rinkēvičs: “Taisnība, sākotnēji es biju liels valsts vēlēta prezidenta idejas piekritējs. Taču strādājot nonācu pie secinājuma, ka vienkārši mainīt vēlēšanu kārtību bez pilnvaru pārskatīšanas ir bezjēdzīgi. Ja tauta ievēlēs prezidentu, tā gaidīs no viņa rīcību lietās, kurās ar Satversmi tam nav dotas pilnvaras. Valsts prezidenta pilnvaras Latvijā ir ierobežotas. Es nevaru izdarīt ne Saeimas, ne valdības darbu. Es varu vienu vai otru jautājumu aktualizēt, taču man ir savi uzdevumi. Kas man ir izdevies šajā laikā? Tā kā ir palielinājies vardarbības incidentu skaits skolās, esmu aicinājis Saeimu ar likumdošanu piešķirt pedagogiem un skolu darbiniekiem tiesības pārmeklēt skolēna mantas, ja ir aizdomas, ka tam skolēnam ir kaut kas nelikumīgs padomā. Saeima joprojām strīdas, aizmirstot, ka ne vien skolēniem, bet arī skolotājiem ir tiesības strādāt drošā vidē.”
Dažus specifiskus jautājumus prezidents ar palīgiem solīja noskaidrot, piemēram, zemnieka Vasilija Rasimenoka jautājumu par to, kāpēc programma ALTUM pēdējā laikā atsakās kreditēt zemes iegādi, kaut arī tieši šim nolūkam tā sākotnēji tika izveidota.
Kopumā tikšanās pagāja labvēlīgā gaisotnē.
Dzintras Batņas foto