MAIRIS ORMANIS un ARVIS SPURIŅŠ strādā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Preiļu birojā, abi kā eksperti pieaicināti arī starptautiskajā CO2 mazināšanas projektā. Ārpus lauku konsultantu darba ikdienas Mairis palīdz vecākiem piena lopkopības saimniecībā, bet Arvis uztur gaļas lopu saimniecību. Intervijā “Vietējai Latgales Avīzei” abi uzsvēra, ka studiju gados zināja, ka atgriezīsies Latgalē, jo arī dzimtajā novadā var atrast savu vietu dzīvē.
Jūs piederat to Latgales cilvēku saimei, kas nav aizbraukuši projām.
Mairis: – Esam tepat Latgalē dzimuši un mācījušies lauku skolās. Es uzaugu Rimicānu ciema pievārtē, mācījos Rimicānu pamatskolā, tad šo skolu likvidēja, tāpēc pabeidzu toreiz vēl Vārkavas vidusskolu. Maniem vecākiem ir saimniecība, un tas bija likumsakarīgi, ka pabeidzu Latvijas Lauksaimniecības universitāti ar ciltslietu zootehniķa diplomu.
Arvis: – Mana dzimtā puse ir Arendole Rožkalnu pagastā. Mācījos līdz 11. klasei Vārkavas vidusskolā, bet 11. un 12. klasi pabeidzu Ļaudonas vidusskolā. Man nekad nav gribējies braukt projām, tāpēc ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes lauksaimniecības uzņēmuma vadītāja bakalaura diplomu un agronoma maģistra diplomu strādāju Latgalē.
Lūdzu, pastāstiet par saviem lauku konsultantu ikdienas darbiem.
Arvis: – Esmu augkopības konsultants. Mans darba stāžs Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā ir divi gadi un daži mēneši, šeit sāku strādāt, studējot maģistrantūrā. Stāstu lauksaimniekiem, kā pareizi lietot augu aizsardzības līdzekļus un kā aizpildīt šo līdzekļu žurnālu, kā augsni mēslot efektīvi, kā veidot augsnes mēslošanas plānu, kā arī skaidroju ar augkopību saistītos normatīvos aktus. Rīkoju un vadu apmācības gan bioloģisko, gan integrēto saimniecību īpašniekiem.
Mēs ar Mairi esam pieaicināti CO2 (oglekļa) emisijas samazināšanas starptautiskajā projektā, proti, es darbojos augkopības, bet Mairis – lopkopības sadaļā.
Mairis: – Esmu lopkopības konsultants. Šeit, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Preiļu birojā, strādāju jau piecus gadus. Mana ikdiena ir līdzīga Arvja ikdienai, tikai atšķirīgs ir jautājumu un apmācību loks – tie saistīti tikai ar lopkopību. Lopkopji biežāk jautā, kādi dokumenti jāuzrāda tad, kad Pārtikas veterinārais dienests pārbauda saimniecību, un kādi, ja ierodas Valsts vides dienests (šobrīd šī dienesta inspektori pārbauda vides prasību atbilstību lopkopības saimniecībās). Daudz laika un pacietības prasa piena uzskaites, pašražotāja iepirktās lopbarības uzskaites un kūtsmēslu uzskaites žurnālu aizpildīšana. Tāpat kopā ar lopkopjiem sūtām uz laboratoriju un pēc tam analizējam lopbarības – siena, skābbarības, spēkbarības – paraugus, kas būtu jāuzlabo, sagatavojot barības devas. Apmācības notiek arī lopkopjiem, un tās organizēju ar vēlmi darīt lauksaimniekus zinošākus, bet prasmes saimniekot uzlabojam demonstrējumos kādā no lopkopības saimniecībām. Tiek vadīta arī interešu grupa lopkopībā, kur apvienojušies astoņi piena lopkopības saimniecību saimnieki. Mēs vismaz četras reizes gadā rīkojam pieredzes apmaiņas pasākumus. Šo un arī citus mūsu biroja organizētos pasākumus atspoguļojam arī LLKC Preiļu biroja Facebook lapā.
Arvis: – Zemnieks var jautāt jebkādu jautājumu, un mēs, konsultanti, atrodam atbildes, izstāstām praktiskus piemērus. Ja ir citas jomas vaicājums (grāmatvedības vai ekonomikas, vai augļkopības), pieaicinām savus kolēģus – konsultantus, kuri kādā citā jomā ir daudz zinošāki. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Preiļu birojā strādājam komandā. Lauku konsultants ir zemnieka palīgs.
Vai Latgales lauksaimnieks ir zinošs, prasmīgs?
Arvis: – Lauksaimnieki, kuri seko aktualitātēm savā nozarē un kuri izmanto mūsdienīgas zināšanas un precīzas tehnoloģijas, var konkurēt pasaules tirgū. Tam visam vajadzīgas lielas investīcijas, taču zemnieks, arī ar mūsu Preiļu biroja komandas atbalstu, prasmīgi piesaista Eiropas Savienības atbalsta programmu finansējumu. Un tad šīs tehnoloģijas vairs nav tik dārgas.
Mairis: – Tiem, kuri nav saistīti ar lauksaimniecību (visbiežāk pilsētnieki), nereti ir stereotips, ka strādāt lauksaimniecībā nav prestiži. Lauksaimnieki labi pārzina inovācijas, labi orientējas Eiropas Savienības prasībās un perfekti zina finansējuma avotus. Arvja pieminētās precīzās tehnoloģijas palīdz saimniekot labāk, gudrāk un precīzāk.
Arvis: – Tirgū tu būsi zaudētājs, ja nesekosi līdzi tam, kas jauns notiek lauksaimniecībā. Šodien mēs redzam to, ka mazās un vidējās saimniecības tiek likvidētas, it īpaši tās, kurās saimnieko vecāka gadagājuma cilvēki un nav, kas saimniecību pārņem.
Saka, lauki noveco, vai tas nozīmē, ka jaunie joprojām nenāk uz laukiem?
Arvis: – Jaunie atgriežas tad, ja viņiem jāpārņem vecāku saimniecība vai ja vecāki ir uzdāvinājuši zemi/ saimniecību. Startam graudkopībā nepieciešamas lielas zemes platības, tāpēc ar graudkopību ir neiespējami saimniekot desmit hektāros. Lai saimniekotu rentabli, šādās platībās ir jāaudzē produkcija ar augstāku pievienoto vērtību, piemēram, dārzeņi, ogulāji, ārstniecības augi vai augļkoki.
Mairis: – Lai sāktu saimniekot no nulles lopkopībā, jābūt lielam entuziastam. Šodien visas lauksaimniecības nozares jau tiek virzītas kā bizness – iztikas avots, tāpēc ir jāseko līdzi lauksaimniecības tirgus tendencēm. Bet paši galvenie jautājumi, uz kuriem topošajam lauksaimniekam ir jārod atbildes, uzsākot saimniekot, ir – vai tas tiešām interesē, vai esmu gatavs izglītoties, ieguldīties nozarē, nezinot, vai izdosies.
Arvis: – Ar piebildi, vai spēšu strādāt režīmā 24 stundas septiņas dienas nedēļā.
Kā jums veicas ar saimniekošanu pašu saimniecībās?
Mairis: – Mani vecāki uztur piena lopkopības zemnieku saimniecību. Tas ir darba cēliens no vienas piena cenu krīzes līdz nākamajai. Piemēram, šobrīd saražotā piena pašizmaksa lopkopības saimniecībās, atkarībā no saimniecību lieluma, sniedzas līdz pat 0,50 EUR/kg. Ja situācija neuzlabosies, ilgtermiņā tas var nozīmēt nozares maiņu šajās saimniecībās. Protams, viens no iemesliem, kāpēc studēju Latvijas Lauksaimniecības universitātē (šobrīd Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte), ir, lai varētu strādāt, palikt dzīvot laukos un kādu dienu attīstīt arī savu saimniecību.
Arvis: – Es savā zemnieku saimniecībā “Pakalnu mājas” audzēju gaļas liellopus un nobaroju piena teļus. Arī šajā nozarē gaļas iepirkumu cenas svārstās, un ir grūti prognozēt, kādas tās būs, jo tirgus nav stabils. Ja piena lopkopjiem nauda ienāk bankas kontā katru mēnesi, tad gaļas lopkopībā ieņēmumi ir cikliski, tikmēr izmaksas ir regulāras. Jāprot šos abus lielumus sabalansēt.
Foto - Arvis Spuriņš (no kreisās) un Mairis Ormanis katru dienu atbalsta zemniekus ar padomu, kā saimniekot draudzīgi videi un kā attīstīt saimniecību
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto