12. jūnijā Preiļu novada domē tika aizvadīta lekcija “Bruņojies ar zināšanām”, kuru vadīja Zemessardzes 35. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Jānis Svilpe.
Lekcijas pamata mērķis bija informēt un izglītot sabiedrību, kā rīkoties krīzes situācijā, kas var būt gan dabas stihijas izraisīta, gan militāra konflikta gadījumā. J. Svilpe lekciju sāka ar to, kas vispār ir “krīze” un ka tā var skart vairākas nozares, – ekonomiskā, politiskā, drošības, sociālā un militārā krīze, viņš runāja par gatavību šādām situācijām, kā arī par rīcību krīzes situācijās.
Lai sagatavotos krīzes situācijai, primāri ir jāsāk ar sevi, jāparūpējas par to, lai tev pašam un tavai ģimenei būtu viss nepieciešamais, ja kaut kas notiktu. Piemēram, gatavībā salikta 72 stundu krīzes soma, nodrošinātas sausās pārtikas un ūdens rezerves. Tad seko ģimenes kopējais rīcības plāns. Tikai pēc tam būs kopienas (skola, pašvaldība, uzņēmums) atbalsts un visbeidzot valsts palīdzība krīzes situācijā. Bet, kā uzsver J. Svilpe, – vispirms ir jāparūpējas par sevi pašu!
Lekcijas turpinājumā pulkvežleitnants arī runāja par karu Ukrainā, kurā skaidroja notikumu attīstību jau no 2014. gada, pamatojot, ka karš nesākās pēkšņi. Tāpat arī tika aizskarta tēma par propagandu un to, kā tā darbojas. Vislabākā augsne propagandas attīstībai sabiedrībā ir tieši krīzes situācijās, kad cilvēkos ir viegli sēt šaubas. Tāpēc ir ļoti svarīga medijpratība un kritiskā domāšana, lai neiekristu šajās propagandas lamatās. Der atcerēties trīs pamatprincipus, lai pasargātu sevi no dezinformācijas: iegūt informāciju tikai no uzticama un pārbaudīta avota; divreiz pārbaudīt informācijas patiesumu, it sevišķi, ja ziņa ir šokējoša; mācīties domāt kritiski, neticēt uzreiz visam, ko dzirdi, bet analizēt informāciju.
J. Svilpe lekcijas otrajā daļā iepazīstināja ar Aizsardzības ministrijas jaunizveidoto rokasgrāmatu “Kā rīkoties kara gadījumā”. Tajā ir atrunātas tādas tēmas, kā sagatavot savu dzīvesvietu, par medicīnu, kiberdrošību, kā rīkoties apšaudes laikā, ko darīt ķīmiskā uzbrukuma laikā, rīcība kaujas zonā, par ūdeni un pārtiku, par patvērumiem, par psihisko veselību kara laikā, kopienas un valsts noturību u.c. Ar šo rokasgrāmatu sīkāk var iepazīties mājaslapā sargs.lv.
J. Svilpe lekcijā uzsvēra, ka šādas mācības nav domātas tam, lai cilvēkus biedētu ar to, ka gatavojamies karam, bet sabiedrībai ir jāmācās no Ukrainas un jābūt zinošiem šajos jautājumos, kā pasargāt sevi un savus tuvos, jo kara laikā vairs nav iespējams šādas lietas apgūt un tam ir ļoti augsta cena. Tieši tagad ir īstais laiks runāt par karu, kad ir miers un nav krīzes.
Var spekulēt par to, kā būtu, ja būtu, taču J. Svilpe izteica pateicību bijušajai Latvijas valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, ka, pateicoties viņai, Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā un NATO, jo visdrīzāk tieši tas mūs ir pasargājis no Ukrainas šīs dienas likteņa.
Visu J. Svilpes lekciju ar prezentāciju ir iespējams noskatīties Preiļu novada domes oficiālajā Facebook lapā vai YouTube.com.
Latvijā informatīvā diena “Bruņojies ar zināšanām” norisinājās 15. jūnijā četrpadsmit Latvijas pilsētās, tostarp Balvos, Rēzeknē, Daugavpilī. Jebkurš iedzīvotājs varēja apgūt rīcību krīzes situācijās praktiskās nodarbībās. Katrā no norises vietām klātesoši bija Zemessardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un pašvaldību pārstāvji.
Zemessardzes 35. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Jānis Svilpe
Gundas Katrīnas Voveres teksts un foto