Jau septiņus gadus Maltas Bērnu un jauniešu centrā ik gadu aprīlī īpaši tiek aktualizēta novadmācības tēma, un šogad uz Latgales un latgaliešu rakstu valodas vēstures un jauninājumu iepazīšanas pēcpusdienu nolēmām uzaicināt Maltas aktīvo sieviešu klubiņa “Maska” dalībnieces. Tā nu šoreiz iestādes nesen atjaunotajā zālē pulcējās pat triju paaudžu latgalieši, apliecinot, ka Maltā arī seniori ir domātgriboši, zinātkāri un radoši!
Klubiņš šogad martā svinēja savu pirmo jubileju un apvieno 15 aktīvas maltietes, kuras arī pēc došanās pelnītā atpūtā vēlas būs sabiedriski aktīvas un dažādo savu ikdienu. Klubiņa izveidotāja un dvēsele ir Regīna Pranča, Maltas Goda pilsone, bijusī pedagoģe un bērnudārzu vadītāja.
Šogad, sagaidot Latgales kongresa dienu, akcentējām divas svarīgas atceres dienas: Latgales karoga oficiālas apstiprināšanas pirmo gadadienu un Drukas aizlieguma (1865–1904) atcelšanas 120. gadadienu. Šiem diviem faktiem arī bija veltīta neliela prezentācija ar seno izdevumu vāku un rakstu paraugiem, kā arī stāsts par grāmatu pārrakstītājiem un Latgales atmodas ievērojamajiem celmlaužiem Andrivu Jūrdžu un Pīteri Miglinīku. Dalībniekiem tika piedāvāts iejusties pārrakstītāju lomā un atšifrēt A. Jūrdža rokrakstu, kā arī palasīt gotu šriftā rakstītus vārdus. Tāpat vajadzēja uzrakstīt teikumu no/ uz latviešu/ latgaliešu valodu. Visi klātbijušie atzina, ka diemžēl neprot rakstīt latgaliski. (Protams, jo – kas gan viņiem to ir mācījis?)
Savukārt pulciņa “Volūdu detektivi” apmeklētājas – jaunietes (Agate Barovska, Elizabete Utināne un Selīna Svikša) bija sagatavojušas divas viktorīnas vietnē “Kahoot” un iepazīstināja dāmas ar mūsdienīgiem rīkiem, kurus viņas naski izmantoja, atbildot uz 20 jautājumiem, kas bija gan par Latgali, gan par dzimto Maltu. Kopumā izveidojās trīs komandas – divās bija klubiņa dāmas, bet trešo veidoja Maltas iestāžu (BJC, kultūras nama un bibliotēkas) vadītāji un Maltas apvienības vadītājs Edgars Blinovs. Arī komandu nosaukumi tika izvēlēti īsteni latgaliski – “Naaizmierstulis”, “Jurginis” un “Beseni”. Uzvarēja draudzība un azarts!
Visjautrākā aktivitāte bija saistīta ar latgaliešu grāmatu nosaukumu iesaistīšanu teikumos. Tika piedāvāts iepazīt dažādos laikos izdoto latgaliešu grāmatu klāstu. Aktivitātes gaitā uzzinājām, ka “Rēzeknē iz īlys redzieju, kai “Storp pierstim blusa trynās””, ka “Saeimys zalā ir daudz “Lobuo i nalobuo””, ka “Pasaverit pa lūgu i īraudziesit, kai “Trusīni reitā vessim da puiša””, ka “Saprast latgalīti var tikai “Mōras zeme”” un daudzus citus jautrus salikumus. Jauki arī bija dzirdēt no vairākiem dalībniekiem, ka “Vielejam jiusim vysim “Byut”” (šāds nosaukums ir mandalu grāmatiņai ar latgaliskiem tekstiem).
Satikšanās garšīgo noti radīja pulciņa skolotājas Ritas Siņavskas gatavotie “Maltys perniki”, kurus daži garšoja pirmoreiz. Savukārt par piespraudēm Latgales karoga krāsās gādāja skolotāja Arita Barovska. Zāles noformēšanā pateicība BJC darbiniekiem Kristīnei Sovanei un Valdim Krūzam.
Tik satraucoši un vienlaikus patīkami ir būt paaudžu tikšanās lieciniekiem! Taču tieši tā paaudze, tie, kam “tālu pāri 18”, tieši viņi bija tie īstie valodas represiju liecinieki un arī saglabātāji otrā drukas aizlieguma laikā, kad latgaliešu valoda skanēja tikai ģimenēs. Viņi bija tie, kas nosargāja Dieva vārdu un līdz ar to arī pieķērās tam rakstības stilam, kas bija vienīgi pieejamajās grāmatās latgaliski. Tuvredzība ir runās, ka seniori jau neko nesaprot… Cik daudz viņi tikuši izglītoti? Vēl mazāk nekā mūsdienu bērni un jaunieši! Viņi tiek saukti par to veco paaudzi, bet tieši viņi ir seno vārdu zinātāji. Šoreiz ir patīkama pēcgarša un gandarījums, ka seniori atnāca uz pasākumu, ka neslēpa viedokli. Tik daudz kas mums visiem vēl ir jāizrunā..! Latgaliešu valodas pilnai laimei, iespējams, trūkst tieši šī paaudžu kontakta un dialoga… Sāksim ar šādām tikšanās reizēm, ar sarunām, ar runāšanu savā starpā, tad nonāksim arī pie citu uzrakstītā lasīšanas un rakstīšanas.
Ar pozitīvām domām sagaidīsim Latgales dienu, paliksim latgalieši, cienīsim pagātnes un tagadnes darītājus un lai Dievmātes gādīgā sirds turpina sargāt mūsu Māras zemi jeb “Terra Marianna”.
Skaidrīte Svikša, pulciņa “Volūdu detektivi” skolotāja
