12. aprīlī Daugavpilī Zemkopības ministrijas pārstāvji uzrunāja Latgales lauksaimniekus, stāstot par Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas, budžeta un citām aktualitātēm.
Lauksaimniekiem bažas par Eiropas Zaļo kursu un poļu produktiem
Diskusijā lauksaimnieki uzsvēra, ka nav objektīvas Eiropas Zaļā kursa prasības un to izpildes termiņi. Tika pausta arī neizpratne, kāpēc veikalos atļauts tirgot Polijā ražotu gaļu un pienu, Latvijā būtu jāatbalsta savi ražotāji. Tāpat lauksaimnieki bija satraukti, ka, ieviešot Zaļo kursu, auglīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstādīs ar mežu, runāja par piena iepirkuma cenām, zālāju atjaunošanu, koku ciršanu privātajos mežos.
Nebūs kompensāciju ziemas rapša audzētājiem
Zemkopības ministrs Armands Krauze, kurš arī ir lauksaimnieks, pastāstīja, ka viņa 25 ha lielais rapša lauks nav pārziemojis, tāpēc tas būs jāpārsēj. “Man prasa, vai būs kompensācijas rapša audzētājiem, un es saku, ka nebūs, jo rapsis ir viens no tiem kultūraugiem, kura laukus var apdrošināt, rapša audzētājiem ir piešķirtas subsīdijas, un valsts sedz 50 % no polises vērtības,” teica ministrs.
Viņš informēja, ka valsts piešķīrusi vairāk naudas lauksaimniekiem apdrošināšanas polisēm un kredītprocentu dzēšanai un šo atbalstu saņems visi, kas pieteiksies.
Armands Krauze runāja arī par to, ka grūti veidojas dialogs ar tiem, kuri vēlas, lai Latvijā ir plašākas dabas aizsardzības teritorijas, cīnoties ar klimata pārmaiņām. “Prasības aizsargājamajās dabas teritorijās apgrūtina lauksaimnieku saimniekošanu. Tas ir nepareizi, ka lauksaimniekam savu lauku šādā teritorijā, kur ir, piemēram, kūdrainas augsnes, atļaus apart vienu reizi piecos gados. Tāpēc šī diskusija, kur un cik daudz jābūt aizsargājamām dabas teritorijām, ir smaga,” atzina ministrs.
Par investīciju pasākumiem
Zemkopības ministrijas pārstāvis Juris Cvetkovs informēja, ka no 25. aprīļa līdz 27. maijam lauksaimnieki, pārstrādes uzņēmumi un kooperatīvi var pieteikties atbalstam “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”. Par šo finansējumu varēs iegādāties lauksaimniecības tehniku un iekārtas, kā arī izbūvēt saules paneļus.
Lauksaimnieki varēs iegādāties precīzās tehnoloģijas lopkopībā un lauksaimniecībā (minerālmēslu smidzinātājus; sējmašīnas; augsnes apstrādes agregātus, kurus izmanto minimālai augsnes apstrādei, u.c.). Lai paaugstinātu energoefektivitāti, atbalsta investīcijas paredzētas agregātu, ar kuriem darbs būs efektīgāks vismaz par 20 %, pirkšanai.
Riska faktoru mazināšanu veicinās meteostacijas, aizsargtīkli dārzkopībā – arī to un daudz ko citu lauksaimnieks varēs nopirkt par Eiropas Savienības atbalsta programmu finansējumu.
Būs atbalsts arī mazajām saimniecībām, proti, iesācējiem piešķirs no 5000 līdz 15 000 eiro, bet jau esošajiem lauksaimniekiem – līdz 30 000 eiro. Ja pirks lauksaimniecības tehniku, lauksaimniekam būs jāatrod 50 % līdzfinansējums, bet pārējiem pirkumiem – 15 % līdzfinansējums. Turklāt varēs iegādāties līdz 10 gadus vecu lauksaimniecības tehniku.
Investīciju finansējums vairs nebūs sadalīts par reģioniem, tāpēc visi Latvijas lauksaimnieki savstarpēji konkurēs, uzsvēra Juris Cvetkovs.
Par Eiropas Savienības tiešmaksājumu aktualitātēm
Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Indulis Āboliņš informēja, ka no 17. aprīļa ir sākusies pieteikšanās platību maksājumiem, kas ilgs līdz 22. maijam. Pieteikumi jāiesniedz elektroniski, izņemot mazās saimniecības, kur ir viens–divi lauki (piemēram, zālājs un mazdārziņš vai zālājs un kartupeļu lauks) un kur īpašnieks nav uzņēmies daudzu gadu saistības, viņi var pieteikt platību maksājumus telefoniski. Lauku atbalsta dienesta darbinieki paši piezvanīs šo saimniecību īpašniekiem (telefonsarakstā ir ap 7000 klientu), aptaujās par laukiem, izmaiņām, saruna tiks ierakstīta, un lauksaimnieka pieteikums – reģistrēts.
“Lauksaimniekam rūpīgi jāpārbauda, kādiem atbalsta veidiem viņš ir pieteicies. Ja ir kļūda, tad parādās brīdinājums, un, ja neveic labojumus, var tikt piemērots atbalsta maksājumu samazinājums. Ja Lauku atbalsta dienests pieprasa informāciju, vajag atbildēt. Jāseko līdzi arī atbalsta pieteikšanas termiņiem,” uzsvēra I. Āboliņš.
Ko darīt, ja rapsis nav pārziemojis? Ja zemniekam šķiet, ka lauks tomēr atlabs, tad kā kultūraugs jādeklarē rapsis; ja zemnieks rapša lauku ir pārsējis, jādeklarē pārsētais kultūraugs un sadaļā “ziemas segums” jānorāda, ka tas ir cits ziemas segums. Atbalsta veids tiks rēķināts atbilstoši jaunajam kultūraugam.
Zemnieku saimniecību īpašniekus, kuriem ir līdz 20 ha (ieskaitot) lauksaimniecībā izmantojamās zemes, automātiski reģistrēs ka aktīvos lauksaimniekus (viņiem pašiem tas nebūs jāpierāda, iesniedzot čekus).
Runājot par 4 % neražojošām platībām, kuras arī var pieteikt atbalstam, I. Āboliņš uzsvēra, ka šīs platības var būt slāpekli piesaistošu kultūraugu (pupu, zirņu, griķu, lucernas, āboliņa) platības vai starpkultūru augu (arī vasaras rapša, kviešu, miežu, ziemas ripša) platības. Ja nebūs šo 4 % neražojošo platību, tad jādomā, kā šo iztrūkumu aizpildīt, citādi lauksaimniekam piemēros maksājumu samazinājumu.
Iepriekš lauksaimnieki pauda neizpratni, kā jāuztur zaļā josla. Indulis Āboliņš skaidroja, ka šī josla jāierīko no 25. jūnija līdz 15. septembrim. Bieži vien zaļās joslas nav ierīkotas vajadzīgajā platumā vai ir ierīkotas ceļa malā, kas nevar būt zaļā josla, jo ceļa mala pieder ceļa konstrukcijai. Zaļās joslas platuma mērījums sākas no krants. Zaļās joslas nedrīkst uzturēt, tās diskojot; ja izplatās nezāles, tās drīkst appļaut. Četrus metrus platās zaļās joslas drīkst ierīkot citviet, ja tās apstrādā agrāk un ja tur iesēj ziemājus, un šie darbi ir jāfiksē fotogrāfijā. Savukārt astoņus metrus platās joslas atrašanās vietu nedrīkst mainīt.
Tikmēr biškopjiem atļauts izmantot platības, kuras nav iekļautas bloka kartē, proti, tie var būt krūmāji, mežs. Piesakoties atbalstam, būs jānorāda šo platību kadastra numuri, taču nebūs jāuzrāda šo platību lietošanas tiesības apliecinoši dokumenti, kā tas bija iepriekš. Lauku atbalsta dienests šos dokumentus prasīs izlases veidā, teica Indulis Āboliņš.
Citos atbalsta veidos šogad lielu izmaiņu nav, bet ir mazinājušās birokrātiskās prasības lauksaimniekiem. Augu aizsardzības līdzekļu, minerālmēslu izmantošanas un citus agronomijas datus, kurus lauksaimnieks iepriekš iesniedza Vides pārvaldības sistēmā, tagad visu gadu var fiksēt savā sistēmā un reizi gadā līdz 5. novembrim iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestam vai Lauku atbalsta dienestam. Otrs variants – šos datus var regulāri fiksēt Valsts augu aizsardzības dienesta sagatavotajā Excel tabulā. Ir arī trešais, jau pierastais variants, – datus regulāri iesūtīt Vides pārvaldības sistēmā, tomēr ir izņēmumi. Šajā Vides pārvaldības sistēmā nav jāievada bioloģiskās saimniecības un bioloģiskās daudzveidības dati (lauksaimnieki tos uztur savos datu nesējos vai raksta burtnīcā). Lauksaimniekam jāfiksē un jāglabā savā digitālajā vai papīra žurnālā arī informācija par izmantotajām antibiotikām govīm vai jaunlopiem, vai citiem lauksaimniecības dzīvniekiem turpat saimniecībā vai pie saimniecības vetārsta.
Tāpat atvieglotas prasības lauku fotogrāfiju iesniegšanas kārtībā. Proti, lauksaimniekiem fotogrāfijas par augsnes kaļķošanu, joslas sēju, tiešsēju ir jāsaglabā savos datu nesējos, lai tos var uzrādīt, ja saimniecībā notiek pārbaude. Jāsaglabā arī fotogrāfijas ar minimālo lauku apstrādi (attēli ar to diskošanu), un šajās bildēs jāredz 90 % no visiem laukiem. Lai fiksētu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, lauksaimniekam jāsaglabā faili no traktora datoriekārtas par 10 % no kopējās lauka platības vai fotoattēls ar traktora terminālu, kas uzsvērs, ka lauksaimnieks pa šo lauku ir braucis. “Tomēr iesakām lauksaimniekiem izmantot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni un atsūtīt šīs bildes, jo mēs zinām, ka datori mēdz arī salūzt,” teica I. Āboliņš un aicināja biežāk ielūkoties Lauku atbalsta dienesta interneta vietnē www.lad.gov.lv.
Lauksaimnieki bija sabraukuši no Preiļu, Augšdaugavas, Krāslavas un citiem Latgales novadiem un Sēlijas pagastiem
Armands Krauze aicināja lauksaimniekus arī šogad aktīvi pieteikties atbalsta pasākumiem
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto