“Aizvadītas četras darba dienas pēc atgriešanās no viesmīlīgās Somijas, kur “Nordplus Junior” projektā no 16. līdz 22. martam tika iepazīts jebkura cilvēka (neatkarīgi no vecuma, garīgās un fiziskās veselības stāvokļa, sociālā statusa, etniskās un valstiskās piederības vai kādas citas “pazīmes”) iekļaušanas modelis Somijas sabiedrībā (no bērnudārza līdz pat veco ļaužu pansionātam), stāsta piedzīvojuma dalībniece PII “Namiņš” vadītāja Inga Loseviča.
Apmeklējot bērnudārzus, skolu, arodskolu, mūzikas skolu, bērnu pieskatīšanas centru, pieaugušo dienas centrus, bērnunamus, biedrības u.tml. iestādes, tika iepazīts Somijas labās prakses piemērs, kā veicināt un uzturēt jebkura cilvēka labbūtību. Jāatzīst, ka lielākā daļa laika tika pavadīta sirreālās sajūtās…
To, ka pēc 20. martā publicētā ANO ziņojuma Somija septīto gadu pēc kārtas atzīta par pasaules laimīgāko valsti, saklausījām arī apmeklēto iestāžu darbinieku pārliecinošajās pozitīvajās atbildēs uz mūsu uzdotajiem jautājumiem – vai viņi labprāt nāk uz darbu un vai viņiem patīk tas, ko viņi dara. Tikai nedaudzi brīnījās: “Bet vai var būt citādi? Es taču pats izvēlējos šo darbu!” Un vēl… somam asinīs esot stingra ticība arī valsts institūcijām, likumdošanai, līdzcilvēkiem.
Jāteic, ka doma palīdzēt ikvienam, veicinot individuālo attīstību un vispārējo izaugsmi, ir ļoti līdzīga mums, bet, manuprāt, krasi atšķiras izpildījums. Neiedziļināšos, kādēļ tas tā ir – mūsu valsts vēstures vai tautas mentalitātes dēļ –, bet izskatās, ka Latvijas cilvēki nav līdz galam noticējuši tam, ka tas strādā – ka, ieklausoties rekomendācijās un organizējot darbu pēc vadlīnijām, var celt savu kapacitāti un plūkt darba augļus.
Ir laiks atmest ieradumu pārvelt atbildības nastu uz cita pleciem, bet apzinīgi, no sirds un ar labākajiem nodomiem savā darba laikā pildīt savus amata pienākumus, atceroties: mēs, vecāki, skolotāji, mediķi un sociālie darbinieki, darām vienu kopīgu darbu – gatavojam bērnu patstāvīgai dzīvei; katrs bērns ir vienlīdz piederīgs sabiedrībai – kāds viņš ir piedzimis, tāds arī ir un būs noderīgs vietējai kopienai, pat ja viņa attīstība visu mūžu paliks tādā līmenī, ka viņa vienīgais aicinājums ir mācīt cilvēkus būt saprotošiem un atbalstošiem. Tādēļ arī ir tik svarīga līdzdalība šādos projektos, kur, piedaloties vērošanas aktivitātēs un izbaudot reālo darba praksi, varam izprast, ka svarīgi ir darīt visu, lai katrs bērns būtu laimīgs ilgtermiņā… Bērniem patstāvība ir jāļauj tiktāl, kamēr netiek darīts pāri sev un citiem.
Brauciena dalībnieki saka paldies par iespēju Ilzei Liepiņai-Naulai un paldies par produktīvu kopābūšanu kolēģiem no Ozolnieku PII Zīlīte, PII "Pūcīte", Cēsu pilsētas 5. pirmsskolas izglītības iestādes, Kuldīgas novada pašvaldības PII "Bitīte".
Daudz labu atziņu gūts un nostiprināts Somijā – valstī, kurā ir visvairāk laimīgu cilvēku
Ingas Losevičas foto