Daugavpilieši rīkoja Ukrainas atbalsta pasākumus

24. februārī, kara Ukrainā otrajā gadadienā, Daugavpilī notika atbalsta pasākumi Ukrainai – gan mītiņš Vienības laukumā, gan plakātu darbnīca un diskusija biedrībā “New East”.
Mītiņu organizēja Anželika Litvinoviča ar domubiedriem, un, kā jauniete atzina medijiem, mītiņā, kuru rotāja daudzi plakāti ar uzrakstiem latviešu, ukraiņu, krievu un angļu valodā “Slava Ukrainai”, “Krievija ir teroriste”, “Uzvara Ukrainā – drošība pasaulē”, “Putins kaput” u.c., runāja sabiedrībā pazīstami cilvēki un skanēja Latvijas un Ukrainas himna. 
“Man ir milzīgas sāpes par to, ka ukraiņu tauta cieš katru dienu. Organizēt šo mītiņu – tas ir vismazākais, ko varu izdarīt priekš ukraiņiem. Esmu ļoti pateicīga ukraiņiem, ka viņi cīnās, un tas nav tikai ukraiņu karš, tas ir arī mūsu karš. Mēs vēlamies atbalstīt Ukrainu cīņā pret ļaunumu, cīņā pret Krieviju. Lai Daugavpilī dzīvojošie ukraiņi zina, ka esam vienoti ar viņiem. Tā mēs apliecinām Daugavpils piederību eiropeiskām vērtībām, tās mums ir svarīgas, lai mēs nosargātu mūsu brīvību, demokrātiju un mieru. Ceru, ka pavisam drīz varēsim rīkot atbalsta pasākumu Ukrainai, kas būs veltīts Ukrainas uzvarai šajā karā! Neaizmirstam regulāri ziedot un iesaistīties dažādās citās aktivitātēs, kas šo uzvaru pietuvinās! Slava Ukrainai!” teica Anželika. 
Savukārt biedrības “New East” diskusijā “Karš skar” politiķi, žurnālisti un sabiedriskie darbinieki meklēja receptes, kā sarunāties ar tiem, kurus karš “neskar”. Runātāji stāstīja, kā tēvs nesaprot dēlu, jo ir Putina propagandas televīzijas skatītājs; kā kara Ukrainā tēma ir aizvērta ģimenēs, citādi būs vārdu pārmaiņa, pat šķiršanās; kā vecmamma baras uz mazmeitu viņas sociālajā kontā, jo uzskata viņu par nodevēju; kā interneta lietotāji Ukrainas atbalstītājus pazemo savos komentāros. Atbildot uz jautājumu, kā sarunāties ar šiem cilvēkiem, vieni uzsvēra, ka cenšas nekomunicēt vai sarunājas diplomātiski, bet citi strīdas un oponē, sūta video un foto par karadarbību Ukrainā. Tāpat bija ierosinājums iesaistīt šos cilvēkus kopīgās aktivitātēs, kā to dara Daugavpils apkaimju līderi, un tad pakāpeniski var veidoties piederības sajūta savai vietai un valstij.

Anželikas Litvinovičas uzruna mītiņā Vienības laukumā


Diskusijas dalībnieki Vladislava Romanova (no kreisās), aktieris Vadims Bogdanovs un psihologs Žanis Ovčinko


Egitas Terēzes Jonānes teksts, Sergeja Kuzņecova un Egitas Terēzes Jonānes foto