20. februārī Rīgas pilī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tikās ar reģionālo laikrakstu žurnālistiem, lai pārrunātu aktuālo reģionos un valstī.
Par karu Ukrainā un mājasdarbiem
Ekselence vispirms runāja par drošības pasākumiem Eiropas Savienībā un Latvijā un atbalstu Ukrainai, atgādinot, ka šonedēļ atceramies kara Ukrainā otro gadadienu. “Beidzot ir pamodušies NATO un ES dalībvalstu valstsvīri, ģenerāļi un admirāļi un sāk nopietni gatavoties jebkāda veida scenārijiem, kas varētu būt kāds hibrīda vai militārs uzbrukums kādai no NATO dalībvalstīm vai NATO kopumā. Sabiedrībā par to ir dažādi viedokļi – no ļoti trauksmainiem līdz lielai vienaldzībai –, bet es gribu teikt, ka joprojām tuvāko gadu laikā iespējamība, ka uz kādu no NATO dalībvalstīm būtu vērsts tiešs uzbrukums no Krievijas puses, nav augsta. Pirmkārt, Krievija visu ir mobilizējusi un nosūtījusi uz Ukrainu, otrkārt, – NATO spēku klātbūtne šeit palielinās. Nav nekāda pamata teikt, ka mēs būtu nopietni apdraudēti, taču daudz kas ir atkarīgs no kara gaitas Ukrainā, no starptautiskiem notikumiem un no mums pašiem,” teica Edgars Rinkēvičs. Un piebilda, ka viņš turpina mudināt citu valstu līderus atbalstīt Ukrainu un atvēlēt savas valsts aizsardzībai vismaz 2 % no valsts iekšzemes kopprodukta. Ja Latvija iegādāsies pretgaisa aizsardzības sistēmu, tad gada beigās tie būs 2,8 %, teica ekselence.
Ekselence runāja arī par mūsu valsts drošību, jo tas ir galvenais un aktuālākais jautājums Valsts prezidenta, kurš vada Nacionālās drošības padomi, un valdības ministru dienas kārtībā, atgādinādams, ka ir mājasdarbi, kuri jāizdara mums pašiem. Tā ir Austrumrobežas militārās infrastruktūras (ne tikai žoga) attīstība, interneta drošība, civilās aizsardzības stiprināšana, krīzes pārvaldības sistēmas ieviešana u.c. Žurnālisti oponēja, ka joprojām nav skaidrības, kur iedzīvotājiem patverties vai doties, ja pienāk x stunda (tostarp arī, nedod Dievs, ja ir kāda dabas katastrofa). Vai tās būs patvertnes, kuras saglabājušās no padomju laikiem, vai varbūt skolu, daudzdzīvokļu namu un privātmāju pagrabi. Arī ceļu infrastruktūra nav tāda, lai pa to varētu pārvietoties militārā tehnika, piemēram, Bauskas apvedceļu sola pārbūvēt jau 35 gadus.
Par skolām un pašvaldībām
Diskusijā par skolām Edgars Rinkēvičs pauda prieku, ka šobrīd notiek sarunas ar pašvaldībām par skolu tīkla sakārtošanu, rodot labākos risinājumus konkrētos novados, lai gan tādām sarunām bija jābūt vēl pirms reformas ieceru izsludināšanas. Viņš arī pauda apņemšanos diskutēt ar valdību par “Vietējās Latgales Avīzes” lasītāju priekšlikumu ierobežot administratīvos tēriņus, pat iesaldēt algas vadītājiem vai noteikt šo algu griestus un ierobežot priekšsēdētāja vietnieku skaitu pašvaldībās, kurās samazinās iedzīvotāju skaits un kurām nav naudas funkciju pildīšanai. Arī citu reģionu žurnālisti pauda neizpratni, kāpēc pašvaldības var atļauties aizvērt skolas un atlaist darbiniekus, bet tajā pašā laikā palielināt algas administrācijai.
Rēzeknieši ir satraukti, ka pavasarī Rēzeknē skolotāji nesaņems algas, turklāt arī iedzīvotāji var palikt bez pakalpojumiem, jo bijušais Rēzeknes domes priekšsēdētājs ar savas partijas deputātiem boikotē pašvaldības budžeta pieņemšanu. Edgars Rinkēvičs teica: “Es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc valstij būtu jāsedz sliktas saimniekošanas sekas, jāuzņemas atbildība par domes darbu. Taču, ja būs jālemj par domes atlaišanu, jo nebūs iespējams nodrošināt pilsētas pārvaldību, es būtu par to, ka domi atlaiž un nosaka valsts pārvaldību saimniecības sakārtošanai līdz 2025. gada pašvaldību vēlēšanām. Ja tur atklāsies vēl nelikumības, tad būs darbs izmeklētājiem un prokuroram. Cilvēkiem tiek melots, ka vainīga ir valsts, bet tā nav taisnība. Neviens nelika būvēt SPA centru.”
Par vēja parkiem un latgalieša saknēm
Dažāds redzējums ir Valsts prezidentam un žurnālistiem, arī viņu pārstāvētajiem lasītājiem gan par vēja parku, gan par Klimata un enerģētikas ministrijas lietderīgumu. Ekselence teica, ka vēros gada laikā, vai ministrija izstrādās enerģētikas stratēģiju un konkrētus enerģētikas projektus un piedāvās klimata pārmaiņu pārvaldības plānu, jo Latvijai jākļūst enerģētiski pašpietiekamai. Runājot par vēja parkiem, viņš atgādināja, ka šo neatkarību var vairot tikai ar vēja vai saules enerģijas izmantošanu, vai ar atomelektrostacijām.
Plašāka diskusija bija arī par valsts institucionālo atbalstu reģionālajiem drukātajiem medijiem (laikrakstiem), tāpēc ka tie ir demokrātijas, valsts valodas un tiesiskuma sargs reģionos, un par pasta nodaļu likvidēšanu laukos (Latvijas pasts ir valsts uzņēmums, kuram jāpilda arī sociālās funkcijas, tostarp jāpiegādā pensijas un prese).
Vaboliešu jautājums, vai Valsts prezidents ikdienā jūt latgalieša saknes, uzdots “Vietējās Latgales Avīzes” aptaujā “Ko tu vēlies pajautāt Valsts prezidentam?”, lika Edgaram Rinkēvičam pasmaidīt un atzīt: “Cilvēki saka, ka dažreiz esmu briesmīgi sirsnīgs, bet dažreiz arī briesmīgi kašķīgs, nu, tad tās ir tās divas latgaliešu saknes manī.”
Valsts prezidents arī šogad dodas reģionālajās vizītēs, un 15. un 16. aprīlī apmeklēs Daugavpili un Augšdaugavas novadu.
Edgars Rinkēvičs (no kreisās) ar reģionālajiem žurnālistiem runāja par drošību, skolām, enerģētiku un pašvaldību, tostarp Rēzeknes domes, darbu
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto