Pēc iedzīvotāju saucieniem saglabāt Rožupes pamatskolu un Rudzātu vidusskolu, ko publicēja “Vietējā Latgales Avīze”, Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods ar komandu uzsāka cīņu par šo abu skolu pastāvēšanu. Pēc pašu rīkotās diskusijas ar Rudzātu vidusskolas, Rožupes pamatskolas un Līvānu pamatskolas skolotājiem un vecākiem, līvānieši šo skolu nepieciešamību uzsvēra arī debatēs Saeimas Latgales apakškomisijā un sarunās ar dažu Saeimas politisko frakciju deputātiem. Tāpat pašvaldība arī nosūtīja vēstuli valsts amatpersonām, kur iebilst pret “spēcīgu lauku skolu iznīcināšanas politiku”.
Arī Rudzātu vidusskolas, kuras audzēkņi un skolotāji ar sasniegumiem olimpiādēs un konkursos ierindo savu skolu spēcīgāko Latvijas lauku vidusskolu pulkā, vecāki ne pirmo gadu raksta vēstules valsts amatpersonām, iesnieguši arī iniciatīvu “Mana balss”, pieprasot nesamazināt Rudzātu vidusskolas pakāpi uz pamatskolu.
Skolotāju, vecāku un pašvaldības diskusijā, kas notika 5. februārī, vecāki aicināja apturēt izglītības un zinātnes ministres “neprātu”, bet pašu ministriju mudināja “neķerties klāt” pie reitingu skolām, raksta Dinija Jemeļjanova sabiedrisko mediju portālā www.lsm.lv. Rudzātieši pauda, ka nedrīkst pieļaut visu skolu slēgšanu, un iemesls tam ir laba izglītības kvalitāte. Klātesošie Rudzātu vidusskolas absolventi uzsvēra, ka pilsētas skolā nebija tie labākie, bet, pārceļoties uz lauku skolu, absolvēja to labi. Vēl viens Rudzātu fenomens, ko uzsvēra iedzīvotāji šajā sapulcē, – pagastā atgriežas tie novadnieki, kuri savulaik aizbraukuši dzīvot uz Rīgu vai ārzemēm. Vai skolotāji paliks strādāt Rudzātu skolā, ja tā būs pamatskola, kur viņiem varēs nodrošināt nepilnu slodzi un zemāku algu – to retoriski vaicāja šīs skolas direktore Valentīna Vaivode.
“Visi bērni ir svarīgi, un visiem bērniem ir jāiegūst izglītība, vēlāk viņiem visiem jābūt konkurējošiem darba tirgū. Mēs redzam, ka tie, kas pabeidz lauku vidusskolas, iestājas augstskolās. Lauku skola ar simts bērniem – tā nav maza skola priekš Rožupes un Latgales, un valsts,” uzsvēra Andris Vaivods, tiekoties 6. februārī ar Rožupes pagasta saimi Rožupes pamatskolā. Šī skola, tāpat kā desmitiem citu Latvijas skolu, neiederas Izglītības un zinātnes ministrijas kvantitatīvo (nevis kvalitatīvo) kritēriju sastādītajās excel tabulās. Lai gan pašvaldības iebilst, ka skolēnu skaita kritēriji nav izpildāmi nevienā lauku teritorijā (kā izņēmums varētu būt vien daži Pierīgas pagasti). Andris Vaivods teica: “Mēs, pašvaldība, sakām, ka Rožupes pamatskolai ir jābūt, Rudzātu vidusskolai ir jābūt.”
Rožupieši teica – ja nebūs skolas, nebūs arī demogrāfijas, tāpat ieteica valdībai sekmēt uzņēmējdarbību laukos.
Sapulce notika arī Līvānu pamatskolā, un, kā stāsta Vidusdaugavas TV kolēģi, vecāki un skolotāji lūdza vēl vienu gadu saglabāt šo skolu un nepievienot Līvānu 1. vidusskolai, lai bērni var pabeigt mācības mazākumtautību izglītības programmā.
Savukārt diskusijā ar Saeimas Latgales apakškomisijas deputātiem Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle un citi līvānieši (gan citas pašvaldības amatpersonas, skolotāji un vecāki, gan arī absolventi) pamatoja, ka tās novada skolas, kurām ir labi sasniegumi, vidusskolas posmā ir pelnījušas valsts finansējumu arī tad, ja skolēnu skaits neatbilst ministrijas kritērijiem. Tāpat viņi vaicāja, vai laba izglītības kvalitāte, augsti rezultāti valsts eksāmenos, skolēnu labbūtība un iesaiste olimpiādēs, konkursos, jaunsardzē, pašdarbības kolektīvos utt. nav tie svarīgie kritēriji, kuri jāņem vērā, sakārtojot skolu tīklu valstī? Ginta Kraukle bija skarba: “Cienījamie Saeimas deputāti. Ja jūs nobalsosiet par šiem Ministru kabineta grozījumiem, ja jūs atbalstāt šādu skolu likvidēšanu, tad teikšu godīgi – jūs varat nenākt uz nākamajām vēlēšanām, jo cilvēki par jums nebalsos.”
Šīs diskusijas dalībnieks, Rudzātu vidusskolas absolvents Dāvids Rubens atgādināja, ka vecāki bieži vien izvēlas savam pilsētas bērnam lauku skolu, tāpēc ka tur viņš saņem individuālu pieeju, tur ir iekļaujošāka izglītība un piemērotāki apstākļi.
Pieļauju, ka tieši līvāniešu un citu reģionu pašvaldību un iedzīvotāju skolu aizstāvības dēļ šonedēļ notiek vairāku ministriju ierēdņu sarunas ar pašvaldību vadītājiem, lai vienotos, kādai tad ir jābūt izglītības reformai. Taču jau daudzas pašvaldības, arī tepat Latgalē, pieņēmušas lēmumus par skolu reorganizāciju. Vai šo vilcienu, kas jau ir aizgājis, šīs pašvaldības tomēr panāks, gan mainot redzējumu par savu mazo novadnieku izglītības iespējām tuvāk dzīvesvietai, gan atceļot šos lēmumus?
Rožupieši uzsvēra – nebūs skolas laukos, nebūs bērnu laukos
Andris Vaivods uzskata: “Visi bērni ir svarīgi!”
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto