Varakļānu Novada muzejā 2023. gadā noslēdzies vēl viens unikāls restaurācijas projekts "Varakļānu muižas pils 18. gs. sienu gleznojumu restaurācija (T126)". Restaurācijai tika nodota telpas ziemeļu siena. Darbus veica Lolita Hermsa, monumentālās glezniecības restauratore–meistare (visas restaurācijas darbu pozīcijas) un Irbe Grīnberga, stājglezniecības restauratore–vecmeistare (krāsu slāņa retuša).
Laikā no 2002. līdz 2007. gadam restaurators–vecmeistars Staņislavs Astičs telpā T126 veica restaurācijas darbus, nokaļot sekundāro apmetumu un veicot pilna apjoma restaurāciju četriem supraportiem, kas atrodas virs durvīm. Arhitektoniskās izpētes grupas (AIG) 2018. gada “Aritektoniski mākslinieciskās inventarizācijas” I sējumā lasāmi secinājumi par Varakļānu muižas pilī atsegtajām I apdares perioda (1780. gadu beigas – 19. gs. sākums) polihromijām – “Pils sākotnējo interjeru apdari raksturo augsts mākslinieciskais un profesionālais līmenis. Te plaši izmantoti dekoratīvi, iluzori arhitektoniski, ainavu un figurāli telpu (sienu un griestu) gleznojumi, kas nenoliedzami ierindojas izcilāko klasicisma stila paraugu vidū ne vien Latvijas, bet arī visas Eiropas mērogā”.
Pirms restaurācijas tika konstatēts, ka ziemeļu sienai ir nokalts apmetums un uzsākti restaurācijas darbi. Sienas vidū aizmūrēta durvju aile uz telpu T124, virs tās viens no četriem atrestaurētajiem supraportu gleznojumiem. Zem demontētās griestu ieloces iluzorais ģipša profils stipri satumsis, melns, netīrumiem klāts. Ar cementu saturošu javu aizmūrēti izkaltie stiprinājumu caurumi sienas augšmalā, vietām tie pārklāti ar ģipša špakteli. Cokola daļā dekoratīvais gleznojums gandrīz zudis, saglabājušies 10–15 %. Abos sienas galos apmesti un vairākkārt krāsoti krāsns mūri, kas palikuši pēc sildelementu demontāžas. Atklājies neoklasicisma stila brīvrokas gleznojums ar rožu un lauru lapu virtenēm, vīraka trauku, akanta lapu motīviem, kandelabriem (?), romiešu statujām sliktā stāvoklī, virsma viscaur uzkalta (zudumi 50 %), sienas saskrāpētas, sacaurumotas, redzami dībeļi, naglas, izbirumi, saglabājušies līmes un krītalīmes krāsu pārkrāsojumu fragmenti. Pēdējie 2 pārkrāsojumi koši dzeltens un koši zaļš ar krāsotāja rullīšu ornamentiem, zem tiem 8–10 pārkrāsojumu krāsu kārtas. Pēc sienas sagatavošanas restaurācijai, krāsu slāņa retuša veikta ar akvareļkrāsām, reizēm tām pievienojot guašas temperu. Šāda retušas tehnikas izvēle saistīta ar īso restaurācijas projekta izpildes termiņu, jo lielāko daļu laika aizņēma sienas sagatavošana. Retuša veikta pludināšanas, punktojuma un vertikālā svītrojuma tehnikā, jo sienas defektu labošana izrādījās ļoti darbietilpīgs un sarežģīts process. Retušu veica divi restauratori ar nedaudz atšķirīgām retušas metodēm.
Paralēli restaurācijas darbiem katru dienu interneta vietnēs tika meklēta trūkstošā informācija sienas gleznojuma kompozīcijas pabeigšanai. Pēc divu mēnešu neatlaidīga darba tika atrasta slavenā franču mākslinieka Etjēna de La Valles Pusēna (Etienne de La Valle Poussin, 1735–1802) interjera dekoratīvā arabesku paneļa skice apartamentu sienu apgleznošanai Parīzē un Romā, kas par 85 % sakrita ar Varakļānu pils telpas T126 sienas gleznojuma motīviem. Šī atraduma rezultātā tika veikta dažu iztrūkstošo detaļu krāsojuma rekonstrukcija ar akvareļkrāsām.
Gleznojumā nav pabeigta rekonstrukcija abiem ziedu pušķiem un daļēji četrām marmora statuetēm jo trūkst konkrētas informācijas. Etjēna de La Valles Pusēna arabesku skicē statuetes neparādās, to vietā ir nelielas, slaidas vāzes ar ziedu pušķiem, bet lielajās vāzēs pušķi ir ļoti apjomīgi, tajos dominē rozēm līdzīgi ziedi garos kātos un garas, nedaudz nolīkušas lapas. Savukārt T126 ziemeļu sienas kompozīcijā skaidri redzams, ka vāzēs izvietoti tikai augļi, ogas un to lapas. Pēc krāsu slāņa retušas un rekonstrukcijas sienai uzklāta aizsarglaka 4 % “Paraloid B-72” organiskā šķīdinātājā.
Varakļānu Novada muzeja vārdā izsaku lielu paldies restauratorēm Lolitai Hermsai un Irbei Grīnbergai par ieguldīto darbu. Nākotnē sienu un griestu restaurāciju Varakļānu muižas pilī noteikti turpināsim. Cerēsim arī uz materiālo atbalstu no valsts iestādēm u.c. mecenātiem gleznojumu restaurācijas turpināšanai.
Teresa Korsaka, Varakļānu muzeja vadītāja