Biedrība “Līksnas muižas kapela” 15. decembrī uzņēma tālus ciemiņus no Varšavas – labdarības fonda delegāciju tās prezidentes Agnieškas Skovronskas vadībā, kura devās ikgadējā vizītē uz Lietuvu un Latviju. Viņu mērķis ir pabūt poļu apbedījumu vietās un izsniegt ziedojumu pakas tautiešiem ārzemēs. Šī misija tiek realizēta divreiz gadā – Lieldienās un Ziemassvētkos, un tās dalībnieki pārsvarā ir jaunieši no dažādām mācību iestādēm.
Pēc tradicionālā Emīlijas Plāteres piemiņas pasākuma Līksnā Agnieška Skovronska masu medijos uzzināja par šo pasākumu, kuru katru gadu rīko biedrība “Līksnas muižas kapela”, un uzrunāja tās vadītāju Birutu Ondzuli. Vienojāmies par tikšanos Līksnā, jo Agnieška vēlējās, lai mēs pastāstām jauniešiem par to, kā Līksnā tiek saglabāta Zībergu-Plāteru dzimtas piemiņa.
Tikšanās sākās ar gājienu pie Emīlijas Plāteres piemiņas akmens Līksnas muižas parkā, vainaga un svecīšu nolikšanu. Biruta Ondzule pastāstīja par poļu nacionālās varones Emīlijas Plāteres saikni ar Līksnu un to, kā tiek godināta viņas piemiņa. Vēlāk ciemiņi tika aicināti uz Līksnas muižas kapelu, kurā pēc kriptas apskates un neliela ieskata vēsturē ciemiņi tika cienāti ar zupu, tēju un saldumiem. Kapelas ēkā viņus laipni sagaidīja aktīvo sieviešu apvienības “Saules taka” pārstāves Marija Vingre, Marina Konovalova un Vanda Karpenko, kuras ciemiņiem pasniedza uz ugunskura vārītu zivju zupu. Cienasts sākās ar kopīgu lūgšanu un turpinājās ar sirsnīgām sarunām pat bez tulka palīdzības. Noderīgas izrādījās arī krievu valodas zināšanas, jo vairāki delegācijas pārstāvji runāja krieviski. Visaizkustinošākais brīdis bija tad, kad kāda no jaunietēm pienāca un krievu valodā ar asarām acīs pateica paldies par bērnības garšu. Kā izrādījās, viņa ir bēgle no Ukrainas, un mūsu sarūpētie mājās ceptie saldumi viņai atsauca atmiņā pirmskara bērnību Ukrainā.
Ciemiņus sildīja ne tikai zupa un tēja. Aktīvā Līksnas pagasta seniore un prasmīgā rokdarbniece Regīna Rokjāne dāvināja ciemiņiem savus adītos cimdus un pašas rokām darinātos eglīšu rotājumus ar uzrakstiem “Latvija” un “Līksna”.
Noslēgumā ciemiņi pateicībā par laipno uzņemšanu nodziedāja tradicionālo poļu dziesmu “Sto lat”, pateicības vārdi un silti apskāvieni bez vārdiem bija tikšanās kulminācija. Diemžēl saspringtā grafika dēļ ciemiņi nepaspēja apmeklēt pagasta muzeju un Līksnas baznīcu, bet tika norunāts tikties pirms Lieldienām.
Šī tikšanās vēlreiz apliecināja to, ka garīgās vērtības un ticība ir tas, kas pasaulē var mazināt ļaunumu, vairot labo un palīdz atrast kopīgu valodu, neatkarīgi no tautības, valodas prasmēm un sociālā stāvokļa. Senču godināšana un tautas vēstures izzināšana – labākais veids, kā patriotisma jūtas un cieņu pret tautas vēsturi modināt jaunajā paaudzē. Šāda ir galvenā atziņa pēc šīs sirsnīgās tikšanās. Skatoties 50 poļu jauniešu acīs, mēs redzējām cieņu, pateicību un sirds siltumu, neskatoties uz nogurumu, skarbajiem laika apstākļiem un ilgo prombūtni no mājām. Vislielākais atklājums, pie kura nonācām tikai vēlāk, – šo jauniešu rokās nebija mobilo telefonu, un tos tikai daži izmantoja fotografēšanai.
Varšavas ciemiņi nolika ziedus pie Emīlijas Plāteres piemiņas akmens
Biedrības “Līksnas muižas kapela” vadītāja Biruta Ondzule