Kaķis Amors – mīlestības Dievs, un tas izsaka visu. Šis baltais pūku mākonītis, kurš ienes mājās mīlestību.
Amors ir īpašs kaķis. Viņa dzimtene ir Daugavpils. Reiz, kādā lietainā pavasara dienā, apmeklējot jaunbūves veikalu ar meitu Kati, mēs ieraudzījām viņu – mazu baltu kaķēnu ar māsu. Kate iesaucās – “mammu, re, kur balti kaķīši”, un tajā brīdī man iešāvās prātā doma par kādu senu draugu, Saules skolas kursabiedru, kurš vēlējās savā lauku mājā kaķi. Kā zināms, lauku mājas bez kaķiem ir peļu apdraudētas. Tūlīt pat zvanīju savam kursabiedram Arnim un vaicāju, vai viņš vēlas mazu, baltu kaķi? Tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena, un viņš teica jā, tas ir viņš, mākslas rezidences gariņš. Tā šis kaķēns tika nopirkts par it kā nieka 25 monētām un aizvests uz biedrības “Sarkanais Akmens” mākslas rezidenci. Jaunais saimnieks bija bezgala laimīgs, bet kaķim bija jāizdomā vārds. Uzreiz tā nevarēja izdomāt, bet pāris desmit dienu kopdzīves rezultātā bija rīta zvans un mākslinieks – metinātājs – performanču meistars – Arnis teica, ka beidzot ir atrasts īstais baltā pūku mākonīša vārds – tas ir AMORS, mīlestības Dievs!
Šis kaķis ir mākslas cienītājs un kritiķis, viņš ir apmeklējis vairākus mākslas plenērus un ir ļoti labi audzināts, piedalījies performancē kā aktieris. Viņš seko saimniekam pa pēdām visās mākslas akcijās un asistē mākslas darbu radīšanas procesam. Šo balto pūku mākonīti, mīlestības Dievu – Amoru ir noglaudījuši neskaitāmi mākslinieki, dzejnieki, vēsturnieki, mūziķi, tāpēc šī kaķa manierēs jūtama inteliģence.
Manās mājās šis kaķis nokļuva šoziem, jo kaķa saimnieks devās studēt zirgkopības arodu un iekārto smēdi, tāpēc mīlestības Dievs – kaķis Amors – ir paņemts pansijā līdz pavasarim, lai smēdē nekļūtu melns kā velns, bet saimnieks piepildītu savu sapni par zirgu audzēšanu.
Mēs kaķi lutinām, lai saimniekam nebūtu jāsatraucas par kaķa garastāvokli. Saimnieks Amoru apciemo, un tā ir kaķa Amora laimes diena, viņš neatkāpjas no viņa ne uz soli, guļ viņam klēpī un bauda saimnieka klātbūtni. Lai kaķim Amoram nebūtu skumji bez saimnieka, Kate katru rītu rotaļājas, vingro un baro, tāpat vakaros tiek kaķis izglaudīts, sabužināts, kā arī ķemmēts.
Kaķis, protams, tāpat skumst pēc lauku mājām, pēc čalojošām lapām un pelītēm, un putniņiem, pēc rāpšanās kokos. Kad kaķis Amors ieraudzīja Ziemassvētku egli, viņš viennozīmīgi bija laimīgs, jo beidzot viņš var tajā uzrāpties! Tā lūk, tagad mēs sargājam Ziemassvētku egli no kaķa Amora, kas brīžos, kad jūtas garlaikots, sāk rotaļāties ar krāsainajām bumbām, līdz uzrāpjas pašā galotnē, un tad eglīte ir uzvarēta.
Amors bieži vien piektajā stāvā rītos uz palodzes vēro putniņus un sapņo, kā viņš vasarā ar lielu azartu ķers tos Dunavas mākslas rezidencē. Bet spēlējoties ar necilo mākslīgo peli, dažkārt garlaikoti viņu pastumda, jo atceras, cik neizsakāmi saldas bija rotaļas ar īstiem pelēniem.
Pēc ziemas vienmēr ir pavasaris, un baltais kaķis Amors dosies atpakaļ sargāt mākslas rezidenci Dunavā no peļu apmeklējumiem, lai māksliniekiem būtu droša gleznošana. Mēs ar Kati tagad, protams, baudām viņa mīlestību, murrāšanu, blēņas un rotaļas. Kas var būt labāks par īstas mīlestības Dievu – kaķi Amoru.
Kristīne Lipkova (Līvāni)