Puma, viens gads, dzīvo Augšdaugavas novada Vecstropos, dzimusi Aglonā, trīskrāsaina kaķe.
Puma mūsu mājās ienāca spontāni – neilgi pirms tam ar visiem mājiniekiem vienojāmies, ka nevienu kaķi vairs neņemsim, jo mums jau ir seniore Margo, 16 gadu, ar savām vecuma un veselības īpatnībām. Tāpēc, lai sarūpētu Margo mierīgas vecumdienas, tika stingri piekodināts, ka vairs nevienu ūsaino ķepaini mūsu mājās.
Pēc pāris dienām saņemu no drauga ziņu, ka aiz Aglonas ceļa malā atradis divus pavisam mazus kaķēnus, vienu paziņa paņems, otru nav, kur likt… Tāds smuks un jauks! Es kategoriski pret, bet nākamās dienas vakarā zvans durvīs, un draugs no jakas piedurknes izvelk mazu, brēcošu kamolīti… Man asaras un dusmas, meita priecīga ar “nu, mammu, lūdzu!”, Margo istabas vidū šokā, vērojot, kā uz viņas pusi nedroši čāpo mazs viņai līdzīgais… Sestdienas vakars, nervozi meklēju informāciju par diennakts veterināro klīniku, lai apsekotu sīkaļu un saprastu, ko darīt tālāk. Pa ceļam meita jau izdomājusi vārdu Puma.
22. augustā Puma svinēja savu pirmo gadiņu mūsmājās! Margo pret Pumu izturas distancēti, citreiz arī uzšņāc, taču, šķiet, kad abas paliek mājās vienas, dzīvo draudzīgi, lai gan par mājinieku uzmanību vienmēr cīnās.
Puma ļoti mīlīga, maiga, bet rokās var paņemt tikai tad, ja pati Puma to vēlas, citādi nenāks. Ļoti specifisks ir Pumas “murr” – kad kaut kas Pumai nepatīk, viņa izteikti iemurrājas. Puma aizmieg tur, kur miedziņš viņu sasniedz, – zem galda, istabas vidū, gultā.
Domājam, ka Puma ir laimīga mūsmājās un Margo nav garlaicīgi.
Jana un Elīza (Naujenes pagasts)