Kā katru gadu, arī šogad oktobra sākumā, izstāžu kompleksā “Rāmava” notika lauksaimniecības izstāde. Tajā piedalījās daudzas pašmāju un ārzemju firmas, kas piedāvāja tehniku un tehnoloģiskos risinājumus lauksaimniecībai, graudkopībai, lopkopībai, putnkopībai, mežkopībai, pārstrādes uzņēmumiem u.c. Izstādē ielūkojās arī biedrības “Trusis un citi” ciltsdarba speciālists Dzintars Rancāns, pateicoties jaunā lauksaimnieka Intara Ivanāna atsaucībai, kurš autoru izvizināja uz izstādi.
Lopkopības saimniecību īpašniekus sevišķi ieinteresēja Dānijas firmas piedāvātās dažādu tipu graudu dzirnavas un granulatori. Kanādas firma reklamēja portatīvās vinčas, malkas skaldītājus, motoblokus Ruris.
Tāpat interesentus piesaistīja vairākas mācību iestādes – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (bij. Latvijas Lauksaimniecības universitāte), kas ir izglītības, zinātnes un kultūras centrs. Universitāte ir viena no Bioekonomikas pētniecības stratēģiskās apvienības dibinātājiem, kuras mērķis ir palielināt bioekonomikas nozaru devumu un konkurētspēju gan nacionālā, gan arī starptautiskā mērogā. Bioekonomika ietver atjaunojamo bioloģisko resursu ražošanu un to pārveidošanu pārtikā, lopbarībā, bioloģiskas izcelsmes produktos un bioenerģijā. Universitāte kā zinātniskā institūcija būtisku uzmanību pievērš stratēģisko mērķu īstenošanai ciešā sasaistē ar zinātniski praktisko pētniecību un sadarbību ar uzņēmējiem.
Dzīvnieku audzētāji varēja noklausīties vairākus seminārus un diskusijas: “Govju virusālās diarejas un govju infekciozā rinotraheīta apkarošanas iespējas ganāmpulkā. Rudens labturības un slimību profilakses pasākumi”, “Aktualitātes gaļas liellopu audzēšanas nozarē. Izmaiņas gaļas šķirņu liellopu audzēšanas programmā”, “Aktualitātes lauksaimniecības nozarē un plānotie atbalsta pasākumi nozaru attīstībai”, “Savvaļas dzīvnieku postījumi lauksaimniecībā: problēmas un iespējamie risinājumi.”
Truškopības izstādē savus dzīvniekus prezentēja Lietuvas un Igaunijas trušu audzētāji, Latviju pārstāvēja biedrība “Latvijas šķirnes trušu audzētāju asociācija”, kurā apvienojušies cilvēki ar kopīgām interesēm un nākotnes plāniem. Tā ir kā balsts šķirnes trušu audzētājiem un svarīga sastāvdaļa Latvijas lauksaimniecībā, lai truškopības nozare attīstītos. Biedrība rūpējas par saviem biedriem un visiem interesentiem, kuriem interesē šķirnes trušu audzēšana. Izstādīta bija 31 trušu šķirne. Visvairāk bija vidēji lielo šķirņu pārstāvju, kā jau produktīvākā grupa – Meklenburgas raibie, Termondas baltie, Lielā šinšilla, Lielais gaiši sudrabotais, Burgundijas, Jaunzēlandes sarkanie, baltie, Kalifornijas, Vīnes grupas truši – melnais, zilais, zilpelēkais, baltais, pelēkais u.c. Bija arī mazās šķirnes – Baltakotainais, Liesmainais, kā arī pundurtruši, t.s. pundurauntruši. Starp lielajām šķirnēm bija – Baltais milzis, Beļģijas milzis (Flandrs), Vācu lielais tauriņš, Franču lielie auntruši ar dažādu apmatojuma krāsu – raibie, tīringas, izabella (ceriņkrāsā), zaķa pelēki, baltie. Lielo šķirņu trušu vidējā dzīvmasa bija 6–8 kg. Jāpiebilst, ka visu šķirņu truši bija vecumā no 4 līdz 9 mēn. Ļoti simpātiski izskatījās Beļģijas baltie zaķtruši, tāda šķirne, kura pēc izskata līdzinās zaķiem.
Trušus pēc eksterjera vērtēja eksperts no Lietuvas. Pārsvarā dzīvnieki saņēma 94–96 punktus (no maksimālajiem 100). Izstādes čempioni bija Burgundijas šķirnes trusis no Latvijas un Lielais auntrusis no Lietuvas, katrs tika novērtēts ar 97 punktiem. Trušus izstādes laikā varēja arī nopirkt, vidēji pa 30–50 eiro. Truškopības nozari, joprojām “nomoka” divas slimības: parazitārā kokcidioze un virusālā miksomatoze. Ar otro saslimst pat divas reizes vakcinētie dzīvnieki.
Sagatavoja biedrības “Trusis un citi” ciltsdarba speciālists Dzintars Rancāns, Dzintara Rancāna foto