Rēzeknes valstspilsētas finansiālās grūtības (ar 3,9 miljonu eiro deficītu) raisījušas plašu rezonansi, un uz to reaģēja arī atbilstošā ministrija, proti – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks, izmantojot Pašvaldību likumā viņam dotās tiesības, rosināja sasaukt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes ārkārtas sēdi, uz kuru 23. augusta pēcpusdienā arī ieradās pats, lai klātienē uzklausītu ziņojumus.
Sēdē piedalījās 11 no 13 pilsētas domes deputātiem (prombūtnē bija Jānis Zeltiņš un Aleksandrs Irišins). Savu viedokli diskusiju gaitā pauda domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs un opozīcijas deputāti: Juris Guntis Vjakse, Ināra Groce, Jāzeps Korsaks un Voldemārs Platacis, kuri arī bija sūtījuši vēstuli ministram ar lūgumu vērtēt situāciju. Sēdē klātbija arī Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.
Par sēdi…
Sēdes darba kārtībā bija četri ziņojumi, kurus jau iepriekš vēstulē bija lūdzis sniegt ministrs, un vēlējās gūt atbildes uz jautājumiem: kā tika plānots budžets, ja gada vidū pašvaldība nespēj segt saistības; kurā brīdī tika konstatēts, ka līdzekļu trūkst; par budžeta izpildes procesa organizāciju, vadību un budžeta deficīta izcelsmes faktoriem utt.
Uzklausot ziņotāju, domes priekšsēdētāja skaidrojumus, opozīcijas deputātu replikas, ministrs norādīja: “Ir liela atšķirība, kā rezultātā iestājušās grūtības – vai tā ir bērnudārza, skolas būvniecība vai politiski brīvprātīgas iniciatīvas virzienā. Tā ir deputāta atbildība un izvēle, ja tiek celts SPA. Deputātu funkcija ir kontrolēt budžeta izpildi, jāveic regulārs monitorings. Redzu, ka te ir “gāzēts” pa pilno. Bija jāveido liesāks budžets.” Deputāte I. Groce jautāja ministram, kas uzņemsies atbildību par situāciju, uz ko viņš atbildēja, ka “tā jāuzņemas deputātiem. Valsts palīdzēs, kā to nosaka likums. Tās nav saistītas lietas: kā tiks vadīts budžets turpmāk un kas jau ir izdarīts”. Ministrs secināja, ka sēdē mutiski sniegtā informācija nav pietiekama, lai saprastu cēloņus, tāpēc būs nepieciešama detalizēta izpēte.
Pozitīvas notis ministrs atzīmēja, uzklausot SIA “Rēzeknes siltumtīkli” valdes locekļa Gunta Gailuma ziņojumu, kas tomēr apliecināja pašvaldības uzņēmuma spēju nodrošināt siltumapgādes pakalpojumus pilnā apjomā 2023./2024. gada apkures sezonā. Otrs pozitīvais piemērs bija SIA “Olimpiskais centrs Rēzekne” valdes locekles Jekaterinas Meirānes apliecinājums, ka pusgadu uzņēmums pat ir noslēdzis ar peļņu un ir vienīgais šāda tipa objekts Baltijā. Ministrs norādīja, ka tas ir apsveicami un būs jāsūta pieredzes apmaiņā citi līdzīgu lielo būvju īpašnieki.
Kas tālāk?
22. augustā Finanšu ministrija publiski paziņoja, ka, izvērtējot pašvaldības iesniegto rīcības plānu krīzes pārvarēšanai, nav gūta pārliecību, ka tā spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem. 23. augustā domes priekšsēdētājs ierosināja lūgt finanšu stabilizāciju, un deputātiem 29. augusta ārkārtas sēdē būs jālemj par šī procesa sākšanu, ko šādās situācijās ļauj likums. Finanšu stabilizācijas process nozīmē, ka pašvaldība nevarēs patstāvīgi pieņemt lēmumus bez ministrijas finanšu uzrauga akcepta.
Arī ministrs sēdē secināja, ka domei (kas nozīmē lēmējvarai – visiem 13 deputātiem! – autores piebilde) tagad ir pamatīgi jāstrādā pie finanšu stabilizācijas plāna izstrādes, stingri nodalot obligāti veicamo un brīvprātīgo. Jo tikai pašvaldība, nevis ministrijas uzraugi, pārzina situāciju pilsētā. Arī plāna apstiprināšanā svarīgs ir visu ministriju atbalsts, bet pašlaik viņš esot saņēmis satraucošus signālus gan no izglītības, gan labklājības ministres: “Ja komisija plānu uzskatīs par loģisku, tad finanšu ministrija sāks stabilizāciju un uzraudzīs tā ieviešanu. Stabilizācijas jēga ir nodrošināt iedzīvotājiem likumā noteiktos pakalpojumus.” Ministrs, uzsvērdams, ka pats reiz bijis pašvaldības vadītājs, pat norādīja uz reāliem piemēriem, kā pašvaldība varētu ietaupīt. Tātad Rēzeknes valstspilsētas domes deputātus gaida nopietns darbs un lēmumi. “Jādomā, kā dzīvot rīt, jo tā, kā vakar, vairs nebūs. Iedzīvotājus jāsāk pieradināt pie tā, ka ir labi, ir slikti laiki,” uzsvēra Māris Sprindžuks.
Bet aģentūrai LETA pēc sēdes viņš atzina: “Neguvu pārliecību, ka pašvaldība esošajā finanšu situācijā spēs pildīt savas autonomās funkcijas pilnā apjomā. Finanšu ministrija un Valsts kontrole vērtē pašvaldības finansiālo stāvokli. VARAM vērtē šīs situācijas izcelsmes tiesiskos aspektus. Uzskatu, ka par radušos finanšu situāciju Rēzeknes valstspilsētā kādam ir jāuzņemas atbildība.”
Skaidrītes Svikšas teksts un foto