Balvu novada Rugājos norisinājās 18. Latgales novadu senioru dziesmu un deju festivāls.
Festivālā piedalījās arī Kārsavas senioru deju kopa “Senleja”, kurā dejo astoņas dāmas. Lai arī gandrīz visas ir pensionāres, deju solis viņām raits. Intervijā “Latvijas Radio” sievietes atzīst – mundrumu palīdz saglabāt regulāras kustības un būšana kolektīvā.
Senioru deju kopā “Senleja” dejo tikai sievietes. Viņu repertuārā ir dāmu dejas, bet sākumā tas bijis tautas deju kolektīvs. Zofija Ritiņa ir viena no senākajām kolektīva dalībniecēm: “2000. gadā kolektīva pirmais vadītājs Jānis Čizevskis sāka pulcēt sievietes un vīriešus tautas dejām. Sākumā četri pāri dejoja, tad vairāk,” stāsta Zofija Ritiņa.
Zofija Ritiņa atklāj – pienāca brīdis, kad viņi vairs neiederējās senioru tautas deju kolektīvu vidū. “Mēs jau vairs nevarējām izdejot tādas dejas, kā tur prasīja. Bet dejot taču gribas! Un palikām mēs dāmu deju kolektīvs. Tikai neļausim rudenim nākt savās dvēseles pļavās, bet lai vienmēr tur neprāta dzirkstele sprakst. Sevī saglabāt sauli un citiem to dāvināt prast! To mēs arī darām.”
Gandrīz visas “Senlejas” dejotājas ir pensionāres. Viena no tām ir arī Valentīna Silicka. Viņa stāsta – agrāk, kad bijusi jaunāka, viņai patikušas tautas dejas: “Tagad jau gribas tādas lēnākas.”
Šobrīd kolektīva repertuārā ir dāmu dejas, kuras izdomā un rada deju kolektīva vadītāja Silvija Nakonečnaja: “Skatāmies, ko mēs spējam. Cik varam, tik arī darām. Varbūt var arī jestrākas dejas. Var, vispār var. Es varbūt mazliet atturos, kaut gan mums repertuārā ir gana jestras dejas.”
Pirmā deja, ko kolektīva dāmas mēģinājumā nodejo, ir “Auga, auga rūžeņa”. Arī šīs dejas horeogrāfiju ir veidojusi Silvija, un tā ir viņas mīļākā deja: “Man asaras gandrīz birst, skatoties, kā viņas dejo. Ar tādām meitenēm strādājot, uz viņām tik paskatoties, jau tas radošums rodas – ļoti jaukas, strādīgas, čaklas, ļoti apzinīgas, gudras.”
Senioru deju kopa “Senleja” lielākoties uzstājas Kārsavas kultūras nama un kaimiņu pagastu pasākumos. Īpašs prieks viņām vienmēr esot piedalīties Latgales novadu senioru dziesmu un deju festivālā. “Visas Latgales pilsētas ir izdejotas. Dažās pat ir divreiz būts,” Zofija Ritiņa savas sajūtas salīdzināja ar piedzīvotajām Dziesmu un deju svētkos Rīgā. “Kad tu ej gājienā, tad tev ir lepnums, ka tu pārstāvi savu novadu, savu pagastu, savu ciematu un ka tu vari tur piedalīties. Tas ir ļoti pacilājoši.”
Kaut tautas deju solis kļūst par sarežģītu, vēlme dejot nepāriet. Tā radās senioru dejas kopa “Senleja”
Lauras Ieviņas foto