Konteksts. 16. majā Škilbanu pogosta kulturys centrā “Rekova” nūtyka “Ontona dīnas ļustes”, kur gūdynuoti ari Namaterialuo kulturys montuojuma centra “Upīte” reikuotuo Latgolys patriotam un dzejnīkam Ontonam Slišānam veļteituo rodūšūs dorbu konkursa laureati. Itymā godā konkursa tema beja "I tuo jī dzeivova zyli, zali i ieda kuopustus ar gali...". Tyka īsnāgti: 346 zeimiejumi, 113 puosokys, nu tom 13 latgaliski (jeb 11,5 %). Konkursā pīsadalēja 47 školys nu Latgolys, Vydzemis i Zemgalis. 
Pīduovojam 6–9 godu grupā 1. vītys īgiviejis Irbes Bārbalas Kārkliņas puosoku “Puiškins i princese”. Irbei ir 9 godi, vuicuos Rēzeknis suokumškolā. Mama Meldra Gailāne pastuostēja, ka Irbe ir aktiva, atraktiva i rodūša meitine ar plošu interešu lūku. O. Slišāna konkursā pīsadola trešū reizi, pyrmū reizi jai beja 5 godi, kod syutēja dzejūli i zeimiejumu. Muzykys školā apgiust klavīrspēli, folklorys kūpā “Vīteri” spielej kūkli, stabuli i ir dūma ari par dūdom (instruments jau nūpierkts). Pateik dzīduot, dzīd Bieržgaļa meitiņu vokalajā ansamblī "Karameles". Feisbukā Irbei ir sova gruomotu apskotu lopa “Irbe Bārbala lasa un raksta”, kur jei stuosta video formatā par izlasātajom gruomotom. Epizodiski aizaraun ar dažaidim rūkdorbim, niule ar pierļuošonu. Irbis puosokys ir ari vairuokūs kūpkruojumūs, pīm., "Pasakas par Latviju", "Jauks un Mīlīte". 2022. godā Irbis puosoka īgiva 1. vītu Latvīšu volūdys agenturys konkursā “Tu esi Latvijas dārgums”.
Puiškins i princese
Reiz dzeivuoja puiškins. Jam patyka daudzi sepinēt. Jys sepinēja caurom dīnom i naktim. Juo sapynūs bīži beja piļs i princese. Sābri par juo sapynim smējos i saceja, ka jys ir taids kai čudnuoks. A puiškins jūs nasaklausēja.
Kaidu reizi puiškins īguoja sovā sapynā i verās – vysapļeik viņ kuopusti. Zali i zyli. Jys staiguoja, staiguoja, breineidamīs par kuopustu lauku, i verās – jam pretim īt princese. Nu taida poša, kai jys jū beja īsadūmuojs! Princese pasmaidēja i saceja puiškinam:
– Es tevi jau seņ gaidieju. Kotru nakti atlidoj palāda i nūād vysus kuopustus! Es tai grybu pagaršuot ītūs kuopustus, a man nateik. Muna mama saceja, ka man ir juoīt da lauka i juosameklej kaids, kurš varēs nu palādys kuopustus nūsorguot. Voi tu variesi man paleidzāt?
– Es nazynu, – puiškins pagrūzēja golvu, vārdamīs piec palādys. – Es raudziešu tev paleidzēt. Kas man juodora?
– Nūsaslēp ituo lauka molā i gaidi, kod atliduos palāda. Tod saker jū i nūnes munam tāvam.
Puiškins nūsaslēpe sīna kaudzē kuopustu lauka molā i gaida. Kod daīt pusnakts, verās – lidoj palāda, lela da lela, i klīdz nabolsā:
– Kur ir muni kuopusti? Es grybu kuopustus!
– A galis nagribi? – puiškins izleida nu sīna kaudzis i sauce palādai.
– Gaļa man apleik sātai kūkā aug, – palāda atbildēja i raudzēja saskateit, kas tys par taidu čudnu puiškinu. Jei zynuoja, ka vysi nu juos beistās, a itys? Īt runuotīs!
– Kur tu dzeivoj? – vaicuoja puiškins palādai.
– Redzi tū lelū ūzulu? – palāda pamete ar spuornu pa kreisi. – Tī es i dzeivoju. Tān mani natraucej, es salaseišu sovym začim kuopustus, i tod īsim da munys sātys.
– Kam tev zači? – puiškins breinuojās.
– Es nazynu, man jī pateik! – palāda jau laidēs iz kuopustu lauka vydu da poša leluokuo kuopusta.
– Es tev nadūšu nūzagt princesis kuopustus! – puiškins metēs palādai pakaļ. Palāda bāga, a nacik tuoli natyka. Jai sasapyna spuorni, i puiškins jū vīgli nūgiva.
– Atlaid mani valī, – klīdze palāda. – Muni zači paliks bez kuopustu! Tod redziesi, kū jī nūdareis!
– Es tevi aiznesšu princesis tāvam, – sacēja puiškins i īžmīdze palādu ozūtī.
– Nā, nanes mani tāvam! – palāda lyudzēs. – Es vaira nazagšu kuopustus!
– Es navaru tevi palaist. Es princesei apsūlieju nūsorguot juos kuopustu lauku!
I puiškins aiznese palādu princesis tāvam karaļam.
– Tys ir labi, ka tu nūgivi munu napaklauseigū meitu, – sacieja karaļs.
– Itei tok ir palāda! – breinuojās puiškins. – Da, šmuka, bet tikai palāda!
– Nā, jei ir princese! – karaļs lyka palaist palādu valī.
Puiškins palaide palādu, i kū dora jei? Paskrīn sūli iz prīšku i palīk par princesi!
– Tu mani pīmuonieji! – puiškins sirdējuos iz princesis.
– Nasasirdi, lyudzu, – prasēja princese. – Es beju nūburta naktīs palikt par palādu, a tu mani izgluobi!
– Labi, a kas tī tev par začim i kūkim, kurūs aug gaļa?
– Man cīši pateik zači, deļ tam jī pi manis dzeivoj. A kūkā, pi pošom kūka saknem dzeivoj peļu saime. Kod jūs palīk par daudz, i pelis suok grauzt kūka saknis, es pa kaidai nūkeru, kab jūs palyktu mozuok.
– A kū mes niule dareisim?
– Dzeivosim i sapņuosim kūpā! – princese nūlaide acs i padeve rūku puiškinam.
I tai ari nūtyka. Puiškins palyka dzeivuot pi princesis, i jī kūpā sepinēja dažaidus breineigus sapynus. Jūs sapņu pasauļs beja tik breineigs, ka sābri nasaprota, kai tai var izdūmuot i izdareit. A jī nivīnu nasaklauseja i dzeivuoja draudzeigi i labi.
Es ari tī beju, vierūs, kai puiškins ar princesi dzeivoj zili zali, i mes iedom kuopustus ai gali. Ka ari tu gribi, aizver acs i īej sovā sapynu pasaulī!