Lāču dabiskā dzīves teritorija ir meži, purvi, pļavas un lauki mežu tuvumā, arī bitēm labākās ganības ir turpat – mežos un pļavās, tāpēc biškopis dravu iekārtošanai izvēlas piemērotas vietas bišu ganību tuvumā. Lāču novērojumi 2022. gadā aptver arī plašu Latgales teritoriju. Lāča dzīves telpas rādiuss ir 10 km ap vietu, kur tas redzēts, tāpat iespējams, ka Latvijā mītošie lāči dzīvo mazākos areālos – teritorijās ar rādiusu 4–5 km. Latvijā pastāvīgi mitinās apmēram 70 lāči. Lācis ir aizsargājams dzīvnieks, bet biškopji saskaras ar būtiskiem lāču postījumiem dravās. 2018. gadā Baltinavas novadā bija izpostītas ap 15 bišu saimes, kā arī vairākas saimes Tilžas pagastā.
Sadzīvojot ar lāci vienā teritorijā, visdrošākais veids, kā pasargāt savas bites no lāča uzbrukumiem, ir dravas novietni apjozt ar elektrisko ganu (žogu). Latvijas Biškopības biedrība lāču apdraudēto reģionu biškopju rīcībā nodeva 90 elektriskos ganus (2020. gadā un 2022. gadā). Lai gan elektriskais gans prasa papildu rūpes, tomēr, pēc biškopju atzinuma, tas ir pietiekami labs dravu aizsardzības līdzeklis.
Ja lācis tomēr izpostījis bišu saimes, tad biškopis var arī pretendēt uz kompensāciju gan par izpostītām bišu saimēm, gan salauztiem stropiem. Lai saņemtu kompensāciju, par lāča uzbrukumu dravai ir jāziņo Dabas aizsardzības pārvaldes reģionālajā birojā un jāsagaida komisija, kura konstatēs postījuma faktus. Līdz komisijas atbraukšanai viss jāsaglabā tā, kā lācis to atstājis. Kompensācija pienākas par izostītām bišu saimēm, kuru atjaunošana nav iespējama. Komisijai nepietiks, ja uzrādīsiet tikai fotogrāfijās fiksētus postījumus, bet dabā dravā kārtība jau būs atjaunota. Kompensācijas nepienākas arī tajā gadījumā, ja biškopis pats neko nav darījis, lai bites no lāča pasargātu. Noteikumi un pieteikuma veidlapa kompensācijai par postījumiem, kā arī plašāka informācija par sevis un bišu pasargāšu atrodama Biškopības biedrības mājaslapā strops.lv.