Ir noslēdzies Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aģentūras “Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža” (LBTU Malnavas koledža) akadēmiskā personāla un studentu pētniecības projektu konkursa projekts “No sēto zālāju un dabisko pļavu zāles iegūtās skābbarības sastāvu salīdzināšana ZS “Bērzi” un ZS “Laimītes””. Sadarbojoties ar zemnieku saimniecību īpašniekiem Mārtiņu Cimermani un Sanitu Cimermani un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lopkopības nodaļas vadītāju Silviju Dreijeri, projekta dalībnieki pētīja sēto zālāju un dabisko pļavu zāles skābbarības sastāvu, analizēja lopbarības izmeklējumu rezultātus, sagatavoja priekšlikumus un izstrādāja barības devas ēdināšanas kvalitātes uzlabošanai saimniecībās.
2022. gadā LBTU Malnavas koledža ir uzsākusi augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanu (SĪN). Stāsta LBTU Malnavas koledžas direktore Sandra Ežmale: “SĪN apvienojumā ar īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmu īstenošanu lauksaimniecībā un lietišķo pētniecību sniedz nozīmīgu ieguldījumu studiju procesa sasaistei ar pētniecību, tādējādi visiem iesaistītajiem veidojot izpratni par izmēģinājumu nozīmi nozares jautājumu risināšanā un attīstībā.
Koledža sadarbojas ar pasūtītājiem, kas vēlas veikt augu šķirņu saimniecisko novērtēšanu Latgales reģionā. SĪN veic ar mērķi noskaidrot šķirnes ražības, bioloģisko īpatnību, iegūtās produkcijas kvalitātes, ķīmisko un tehnoloģisko īpašību atšķirības no standartšķirnes, šķirņu izturību pret slimībām un kaitēkļiem, arī citas saimnieciski nozīmīgas īpašības, kā arī piemērotību audzēšanai Latvijas agroklimatiskajos apstākļos.
Tā kā LBTU koledža ģeogrāfiski atrodas vistālāk Latvijas austrumos, tad veiktie SĪN pieļauj novērtēt šķirņu piemērotību audzēšanai Latvijas austrumos, ņemot vērā klimata un augsnes sastāva atšķirības.”
Projektu “No sēto zālāju un dabisko pļavu zāles iegūtās skābbarības sastāvu salīdzināšana ZS “Bērzi” un ZS “Laimītes”” īstenoja īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā” lektores Mg. vet. med. Marlinda Kaša un Mg. oec. Evita Kļaviņa un studentes Vilma Kolneja (pilna laika 1. kurss), Inese Cimermane (nepilna laika 2. kurss), Alita Dukule (nepilna laika 3. kurss).
“Projekta mērķis bija izpētīt no sēto zālāju un dabisko pļavu zāles iegūtās skābbarības sastāvu un barotājvērtību slaucamo govju ēdināšanas kvalitātes uzlabošanai. Vides kvalitātes uzlabošanas nolūkos lopkopībā īpaša uzmanība ir jāpievērš dzīvnieku ēdināšanas sistēmai saimniecībās. Ēdināšanas sistēmas organizēšana aptver barības paraugu analīzes, šo analīžu rezultātu izvērtējumu un praktisku pielietojumu, sastādot sabalansētas barības devas liellopiem, kā arī barības izēdināšanas tehnisko nodrošinājumu,” stāsta projektā iesaistītā studente Vilma Kolneja, kura ikdienā palīdz saimniekot vecāku zemnieku saimniecībā Gaigalavas pagastā.
“Projekta laikā sadarbībā ar LLKC Lopkopības nodaļas vadītāju Silviju Dreijeri zemnieku saimniecībās tika ņemti četri dažādi skābbarības paraugi (divi no katras saimniecības). Paraugu noņemšanai piecās dažādās vietās katrai skābbarības partijai tika izmantota paraugu ņemšanas zonde. Tālāk paraugi testēšanai tika nogādāti uz LBTU Biotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas Agronomisko analīžu nodaļu,” stāsta studente V. Kolneja. “Projekta īstenošanas laikā mani pienākumi vairāk bija saistīti ar rādītāju un laboratorijas testēšanas pārskata datu analīzi, pētot un meklējot informāciju dažādos avotos, vai iegūtie rezultāti atbilst normas robežām. Tika veidotas diagrammas, lai vieglāk varētu salīdzināt visu četru paraugu rezultātus.”
Jauniete uzsver, ka projekta laikā guvusi nozīmīgu pieredzi: “Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka var tikt veikta šāda barības līdzekļu laboratoriskā pārbaude. Interesanti bija redzēt pašu testēšanas pārskatu, kur katram paraugam bija redzams ķīmiskais sastāvs dažādās pozīcijās, piemēram, nezināju, kas ir NEL, sausna, koppelni.”
Projekta rezultāti tiks prezentēti Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas 27. starptautiskajā studentu zinātniski praktiskajā konferencē “Cilvēks. Vide. Tehnoloģijas” un publicēti konferences rakstu krājumā.
LBTU Malnavas koledžas direktores vietniece studiju un pētnieciskajā darbā Karīne Laganovska “Vietējai Latgales Avīzei” uzsver, ka šādu projektu īstenošana ir nozīmīga ne vien studentiem, bet arī zemnieku saimniecībām: “Studiju procesa neatņemama sastāvdaļa ir ne tikai zināšanu ieguve un praktiskā pieredze, bet arī pētniecība, tādēļ koledžā ir izveidots iekšējo grantu konkurss, aicinot docētājus kopā ar studentiem pieteikt aktuālus un inovatīvus pilotprojektus. Konkurss uzsākts 2022. gadā, un projekts “No sēto zālāju un dabisko pļavu zāles iegūtās skābbarības sastāvu salīdzināšana ZS “Bērzi” un ZS “Laimītes”” ir pirmais atbalstu guvušais projekts. Koledžas mācībspēku un studentu veiktie pētījumi palīdz uzlabot zemnieku saimniecību darbību.”
Kā stāsta K. Laganovska, otrs LBTU Malnavas koledžas Lauksaimniecības studiju virzienā iesniegtais un konkursā atbalstītais projekts ir “Augšanas apstākļu ietekme uz dekoratīvajiem augiem” (studiju programma “Augkopība”). “Tam tiks piešķirts finansējums, lai īstenotu ideju sadarbībā ar Rēzeknes pirmsskolas izglītības iestādi “Rūķītis”. Pētījuma praktiskajā daļā studentes kopā ar mācībspēkiem izstrādās teritorijas apzaļumošanas projektu, – šis būs sava veida eksperiments, lai pārbaudītu, vai apzaļumošanā būs izdevies integrēt urbānā dārza ideju. Savukārt pētniecības daļā tiks pētīta dažādu faktoru ietekme uz dekoratīvo augu augšanas procesiem.”
Piedaloties dažādu projektu īstenošanā, LBTU Malnavas koledžas studenti iegūst ne tikai teorētiskas, bet arī praktiskas zināšanas. Jāuzsver, ka studentu un docētāju ieguldītais darbs, veicot pētniecības projektus, ir būtisks virzītājs lauksaimniecības (un arī citu jomu) nozares attīstībā.
1.foto vai 2.foto: Projekta īstenošanas laikā īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā” studentes Vilmas Kolnejas pienākumi bija saistīti ar rādītāju un laboratorijas testēšanas pārskata datu analīzi, pētot un meklējot informāciju dažādos avotos, vai iegūtie rezultāti atbilst normas robežām (attēlā Vilma (no kreisās) kopā ar lektori Marlindu Kašu)
Ingas Kaļvas-Miņinas teksts, publicitātes foto
ZS “Laimītes” īpašniece Sanita Cimermane (no labās), projekta vadītāja Marlinda Kaša (no kreisās) un konsultante-eksperte Silvija Dreijere (vidū) skābbarības paraugu ņemšanas laikā
Publicitātes foto
