23. martā Mākslu izglītības kompetences centra “Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas Saules skolu” apmeklēja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. Kopā ar Augšdaugavas novada un Daugavpils izglītības iestāžu pārstāvjiem, vadību un politiķiem viņa pārrunāja aktuālākos jautājumus izglītības jomā.
Augšdaugavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska ministri un klātesošos iepazīstināja ar situāciju novada skolās. Augšdaugavas novads atšķiras no pilsētas. Daugavpilī iedzīvotāju ir krietni vairāk, bet teritorija neliela, savukārt Augšdaugavas novadā situācija ir pretēja – mazāk iedzīvotāju un lielāka teritorija. Augšdaugavas novads teritorijas ziņā ir viens no lielākajiem valstī, kas nozīmē arī lielus attālumus starp skolām. Novada skolas ir samērā vienmērīgi izvietotas pa novada teritoriju. “Dzirdam daudz pārmetumu par nekvalitatīvu izglītību mazajās skolās. Bet matemātikā centralizētajos eksāmenos visās Augšdaugavas novada izglītības iestādēs rezultāti ir augstāki nekā vidēji valstī. Līmenis arī citos priekšmetos nav zemāks, salīdzinot ar lielajām pašvaldībām,” skaidro J. Zarakovska. Speciālajās izglītības programmās labus rezultātus uzrāda Biķernieku pamatskola, kurā bērni ar īpašām vajadzībām ir nodrošināti ar visu nepieciešamo, lai varētu integrēties. Daudzi bērni šajā pamatskolā tiek vesti no Daugavpils. Augšdaugavas novada skolās populāri ir robotikas pulciņi, skolēni aktīvi piedalās gan novadu, gan valsts līmeņa sacensībās. Novadā aktīvi darbojas Jaunsardze un tiek īstenots Valsts aizsardzības mācības priekšmets, Ilūkstē marta vidū tika atklāta daudzfunkcionālā mācību bāze.
Ministre Anda Čakša atzina, ka problēmu izglītības nozarē ir daudz. Neapmierināti ir gan skolēni, gan vecāki, gan skolotāji. Pēc ministres domām, ir jācenšas izprast, kas ir kvalitatīva izglītība, jo tikai šādā gadījumā varēs nodrošināt nepieciešamās prasmes un izglītību, lai absolventi būtu konkurētspējīgi darba tirgū. Nepieciešams arī celt skolotāju algas, lai celtu šīs profesijas pārstāvju apmierinātību ar darbu. Valdības deklarācijā, turpināja ministre, ir iezīmēta arī profesionālās izglītības attīstība, proti, no kopējā absolventu skaita pusei ir jābūt profesionālās programmas beidzējiem. Tas sekmēs speciālistu atgriešanos novados, kur viņi varēs pielietot savas profesionālās prasmes.
Sarunā ar ministri tika aktualizēti jautājumi par pāriešanu uz mācībām valsts valodā, mobingu skolās, skolotāju amata prestiža celšanu, optimālo bērnu skaitu klasēs, pedagogu trūkumu un izglītojamo pārvadāšana ar autobusiem.
24. martā ministre apmeklēja Latgales industriālā tehnikuma IPĪV “Višķi”. Klāt bija Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts, Saeimas deputāti, kā arī Latgales plānošanas reģiona padomes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, Latgales industriālā tehnikuma pārstāvji.
“Višķu” attīstības stratēģija līdz 2027. gadam paredz realizēt virkni pasākumu. Tos plāno pašvaldība kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Viens no projektiem ir jauna poligona būvniecība.
Kopā ar politiķiem diskutēja arī Lauksaimniecības un industriālās tehnikas asociācijas vadītājs Aigars Lavrinovičs un kompānijas SIA “Amazone” valdes locekle Baiba Mikāla. Pēc viņu vārdiem, Latvijā būtu jāizvēlas pāris tehnikumi, kuros jāiegulda līdzekļi, nevis jādala visiem “pa druskai”. Tas ir labs signāls no darba devējiem, un pie šīs pieejas pieturas arī pašvaldība. Kompānija ir gatava sadarboties ar pašvaldību, būvēt “Višķos” tehnoloģiju centru, diagnostikas centru un apkopes centru. Pēc Vitālija Aizbalta teiktā, tuvākajā laikā sāksies šo centru projektēšanas darbi, lai varētu startēt ES līdzfinansējuma programmās.
Vizītes laikā izglītības ministre apmeklēja vēl vairākas izglītības iestādes Krāslavas un Augšdaugavas novadā, kā arī Daugavpilī.
Ministre nofotografējās ar Latgales industriālā tehnikuma audzēkņiem Foto: D. Bitiņš