Prōteigi skaistys dūmys
“Mēs esam iepazinuši vēsturi globālajā mērogā, iepazinuši valstis, kontinentus, bet tikpat kā neatvēlam laiku tam, lai iepazītu sava dzimtā novada vēsturi.” (Sergejs Šilovs, Rēzeknes novada Silmalas pagasta novadpētnieks)
Katram laikmetam ir savas vēsturiskas mīklas. Viena no tām saistās ar vietvārdiem, kurus pašlaik pazīstam kā Malta un Silmala. 1937. gadā ar iekšlietu ministra V. Gulbja rīkojumu Borovajas (tagadējā Malta) ciems pārdēvēts par Maltu, bet Maltas ciems – par Silmalu (tautā to sauca arī par Veco Maltu). Abas Maltas atradās ceļu krustojumos. Tā laika liecinieki nav fiksējuši liecības, kāpēc šī maiņa notika, un mums atliek vien pieņemt faktu.
Par tagadējo Maltas pagastu (kas līdz 1925. gada jūlijam bija Rozentovas pagasts) 2018. gadā tika izdota bieza grāmata. Par kādreizējo Maltu (tagadējo Silmalu), kas atrodas Silmalas pagastā, grāmatas nav, bet nupat latviešu un krievu valodā izdota 77 lappuses bieza brošūra ar nosaukumu “Maltas muiža”, kas paver šī nosaukuma vēstures lappuses.
“Kas šeit, šajā apvidū, ir noticis pirms simtiem gadu, kam šīs zemes ir piederējušas, kas šurp atvedis vecticībniekus, kāpēc viņi ir ne tikai palikuši, bet arī ieskaņojušies Latgalē – uz šiem jautājumiem esmu allaž meklējis atbildes,” brošūras ievadā saka tās autors Sergejs Šilovs.
Daži fakti
Pirmās liecības par Maltas muižu esot 1582. gadā, tā bijusi salīdzinoši liela, par to lielāka šajā apkaimē bijusi vien Prezmas muiža. Maltas muiža piederējusi Riku, Prezmas – Soltanu dzimtai. Pēc 1666. gadā Krievijā veiktajām pareizticīgo baznīcas reformām un to cilvēku vajāšanas, kuri nepiekrita šai reformai, tieši šajā pusē apmetās ļoti daudz vecticībnieku jeb šķeltnieku, kurus abi muižnieki uzņēma. Pēc 1849. gada muiža nonāca Ignacija Janovska īpašumā. 1877. gadā viņš kopā ar Prezmas muižas īpašnieku Vladislavu Soltanu pārdeva nedaudz meža baznīcas celtniecībai Tiskādos. Pašam Janovskim Baļuckos piederēja ķieģeļu rūpnīca, kurā veidoti ķieģeli Prezmas baznīcai. Pēc I. Janovksa nāves muižu pārņēma viņa meitas Marija un Jadviga. 1908. gadā Jadviga ar vīru Erazmu Budkovski pārcēlās uz vīra dzimteni – Ukrainu, un pēc tam Marija Janovska kļuva par muižas pārvaldnieku. Lielāko daļu laika dzīvoja Polijā, bet viņai piederēja muiža līdz pat 1940. gadam.
Maltas muiža bijusi diezgan bagāta. 1890. gadā tās ansamblis sastāvējis no sešām koka ēkām. Muižas saimnieki pārsvarā dzīvojuši Varšavā, un kungu nams – neuzkrītoša vienstāva ēka – bijusi vasaras rezidence. Parkā pie ceļa atradusies nelieka kapliča. Gluhoje ezera krastā bijusi oranžērija, kur audzējuši agrīnos dārzeņus un ziedus. Maltas ciemā dzīvojis daudz ebreju, kas veicinājis tirdzniecību. 1940. gadā muiža nacionalizēta.
Tāpat interesanti ir šādi fakti: līdz pat 1923. gadam Maltā notika iknedēļas tirdziņš (kirmašs), pēc tam tas pārcelts uz Borovaju; 1865. gadā pie Maltas ciema pār Maltas upi izbūvēts tilts un darbojās koka ūdensdzirnavas, bet 1920. gadā firma “Maltas Dzirnavas” (Viktors Račko) uzbūvēja lielu ēku no laukakmeņiem, kur ierīkoja dzirnavas ar piedziņu no tvaika mašīnas. 1946. gadā tika izveidota Silmalas kūdras rūpnīca. Muižas ēka laika gaitā sagruva, bet 80. gados Stroganovu māsu svaiņi izpirka zemi un uzcēla uz muižas pamatiem divstāvu māju ar kolonnām, kas redzama joprojām.
Brošūrā veiksmīgi sapludināti vēsturiski attēli (tostarp muižas senais attēls mākslinieces A. Soltanes-Romeres atainojumā), fakti par muižu, tās saimniekiem un līdztekus tam – citi pagastā nozīmīgi fakti, piemēram, par vecticībnieku ieplūšanas niansēm, aizmirstiem/ atjaunotiem kapakmeņiem, dzirnavām Maltas upes krastos utt. Tāpat pavērta jauna lappuses Maltas ebreju vēsturē, akcentējot viņu nozīmīgumu tirdzniecības attīstībā. Kopumā autors veiksmīgi, tiesa, publicistiskā stilā, salicis kopā faktus, kas ir būtisks ieguldījums Silmalas pagasta vēstures izpētē.
Par autoru
Dzimis 1947. gadā Baļucku ciemā, tolaik Maltas rajona Prezmas ciema padomē, daudzbērnu ģimenē. 1954. gadā, kad viņam vēl nebija septiņi gadi, sāka mācīties Silmalas septiņgadīgajā skolā. 1961. gadā skolā pārgāja uz astoņgadīgo izglītību, un turpināja mācības 8. klasē. Taču vietējai kūdras rūpnīcai Silmalā bija vajadzīgi speciālisti, un Sergeju kā rūpnīcas darbinieka dēlu pēc 7. klases aizsūtīja mācīties uz Rīgas Industriālo politehnikumu, kur bija jākārto iestājpārbaudījumi. 1965. gadā pabeidza tehnikumu un sāka strādāt kūdras fabrikā. No 1966. līdz 1969. gadam dienēja padomju armijā, pēc tam atkal strādāja kūdras rūpnīcā. 1970. gadā Rēzeknē tika atvērta Rīgas Politehniskā institūta filiāle, ko pabeidza neklātienē. Kopš 1971. gada dzīvoja un strādāja Rīgā. Pēc institūta absolvēšanas 1977. gadā viņš strādāja par inženieri kūdras mašīnbūves rūpnīcā un kopš 1980. gada – dažādos vadošos amatos. 1992. gadā kopā ar ģimeni atgriezās dzimtajā ciematā, vecāku mājās. No 1994. līdz 2017. gadam strādāja vietējā kokrūpniecībā. Tagad, būdams pelnītā atpūtā, pēta dzimtās puses vēsturi.
Šilova kunga darbīgajā pūrā ir jau trīs brošūras: “Prezma” (izdota 2021. gadā ar Gunta Piteronoka atbalstu); “Silmalas skolas stāsts” (2021, izdota ar Silmalas pagasta pārvaldes atbalstu) un “Maltas muiža” (izdota ar Edgara Ņizina atbalstu). Visi izdevumi ir mazā metienā, bet interesentiem pieejami pagasta bibliotēkās.
Gribas secināt un cerēt, ka pienācis Silmalas pagasta laiks. 2021. gadā ar pagasta pārvaldes vadītāja Jāņa Laizāna atbalstu atjaunots Janovsku ģimenes kapakmens Silmalas kapsētā, bet vietā, kur kādreiz atradās Silmalas skola, ierīkots neliels memoriāls, veltīts represētajiem pagasta iedzīvotājiem. 2023. gada 20. janvārī prezentēts Silmalas pagasta bibliotēkas vadītājas Anitas Laizānes izlolots video (atrodams YouTube, meklēt “Sila priedes sīkstumā, zilo ezeru dzidrumā. Silmalai – 85, Silmalas pagastam – 35”).
Lai šādi mazie darbi iedvesmo citus pētīt dzimtā ciemata un pagasta vēsturi un kļūt par kārtējiem fēniksiem, kas atdzimst pēc ilgu gadu klusēšanas. Katrs ciems to ir pelnījis! Katrā ciemā, pagastā ar laiku sakopo domas un radošos spēkus kāds cilvēks/-i, kas to spēj parādīt citā gaismā. Vien jāsāk… Lai veicas, silmalieši!
Skaidrītes Svikšas teksts un kolāža