“Tys muns davums Latgolai ar itū spēli ari ir tōds kō čipierkstneits – četrūs pierstūs pajemams lelums, gabaleņš Latgolas. Mes tū spēles kauleņu varim pajimt četrūs pierstūs, čipierkstneitī, izsūļōt spēli i dabōt kōdas zynōšonas, pajimt gobolu Latgolas sev,” (Jolanta Keiša, spēlis idejis, satura i dizaina autore)
Nūsaukuma ideja pajimta nu literata, folklorista, nūvodpietnīka i latgalīšu sabīdryskō darbinīka Ontona Slišāna dailradis – tys ir četrūs pierstūs pajamams daudzums, latvīšu literarajā volūdā – šķipsniņa. Taida i ir spēlis ideja – čipierkstneits latgaliskuma, zynōšonu, informacejis i sajiutys kūpā ar spēlis bīdrim. Tei ir pyrmō itaida – zynōšonu, aizdavumu, atjauteibys i ari veiksmis – spēle latgaliski.
Spēlis autore ir Jolanta Keiša, kurys dzymtō puse ir Bolvu nūvoda Šķilbāni. Piec izgleiteibys ir filologe i dizainere, bet ideja par golda spēli latgaliski jai rodōs 2021. godā kai studeju dorbs. Spēlis topšonā kai redaktore paleidziejuse Edeite Husare nu latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda”.
Iz spēlis laukuma izlyktys dažaidys myusdīnu i senejōku laiku Latgolys kulturys vierteibys – kai objekti, tai ļauds, pamatūt līceibys par Latgolys dažaidū kulturviesturi. Vīns nu spēlis golvonūs nūsacejumu ir skaiteit vysus spēlis tekstus latgaliski, kab volūda skanātu i jei tyktu lītōta. Vysim tekstim ir daīmams ari pōrlykums latvīšu literarajā volūdā. Spēlei ir diveji varianti – vīnkōršōkais ar mierki, svīžūt kauleņu i sekojūt nūsacejumim, pyrmajam tikt da spēlis gola, bet ūtrys – papyldynōts ar 120 spēlis kartom, iz kuru ir dažaidi aizdavumi i nūsacejumi, kas voda spēlis procesu. Spēle byus pīmārōta vīnlaiceigai spieliešonai 2 da 8 spālātōjim dažaidūs vacumūs. Īprīškeja sasagataveišona nav vajadzeiga. Spēle var byut lobs paleigleidzeklis ari vuiceibu stuņdēs i ōrpusstuņžu nūdarbeibōs.
Spēle sataiseita ar Vaļsts kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programys atbolstu, i lelōkō daļa nu tōs tiks izmontōti kai Latgolys prezentacejis materiali, padōvynojūt ari bibliotekom, školom i organizacejom. Tierdznīceibā pyrmajā tiražā cikom byus daīmams viņ īrūbežōts spēlis eksemplaru skaits – 50 eksemplaru (veritēs http://voluda.lv).
Prezentaceja “Ontona dīnas ļustēs”
18. janvarī Bolvu nūvoda Rekovā nūtyka pyrmais “Čipierkstneiša” čempionats, kurā pīsadalēja pīcu školu komandys.
Tai reizē ar Ontona dīnys sviniešonu aizsōktys folklorista, nūvodpietnīka i dzejnīka Ontona Slišāna (1948–2010) 75. jubilejis goda nūtikšonys, kas nūsaslēgs 28. decembrī, kod nūvodpietnīks byutu svietejs sovu 75. dzimšonys dīnu. Ontona dīnys sviniešona Bolvu nūvoda Upītē pyrmū reizi nūtyka 2015. godā ar sliepu pōrgōjīni “Raibī panti”, tai piečōk pōrtūpūt par “Ontona dīnas ļustem”. Īprīšk “Ontona dīnas ļustes” vysod beja ari O. Slišānam veļteitō rodūšūs dorbu konkursa nūslāgums, nu pārn, tō breiža epidemiologiskūs īrūbežōjumu deļ, pasōkums nūtyka 16. majā, kod dzimšonys dīnu byutu sviniejuse Ontona Slišāna dzeivisbīdre, školotōja Irēna Slišāne. “Ontona dīnas ļustes” reikōtōjs, Namaterialōs kulturys centrs “Upīte” direktors Andris Slišāns soka: “Itūgod rodūšūs dorbu konkursu, kurā teik gaideiti kō zeimiejumi, tō rokstu dorbi, izsludynōsim 18. janvarī “Ontona dīnas ļustēs”, bet nūslāgumu tōpat kō pārn reikōsim 16. majā, simboliski caur konkursu otkon ļaunūt sasatikt Ontonam i Irenai.”
Kotrs pa čipierkstneišam...
...drupaneņai, pikstīneišam – jo tik viņ kotrs nu myusu īdūtu kō latgalīšu volūdai! I pītyktu! Paļdis tim dareitōjim, kas dūd sauvem i regulari, speitejūt vysim, kas īsarausuši dvēselis saklumā i materialismā, nagrib redzēt tōļōk par sovim pakšim. Smelit atsadzardami! Tik daudz kas ir pīeejams latgaliski, tik vajag gribēt zynōt i byut latgalīšim!
Vōrds čipierkstneits tik organiski atsadzeivōjs, lai gon gaismā calts jau ar Ontona Slišāna trešū prozys grōmotu “Čipierkstneits jeb Apcirsto sakņu pieaudzēšana” (2010). Da tam beja izdevs vēļ divys, obys 2003. godā – “Šērve jeb Kur tavi ideāli” i “Atnadzis jeb Šis labvēlīgais latgaliskums”. Sovā grōmotā O. Slišāns izklīdz, izceļ, atgōdynoj, aicynoj i ari ironizej par laikmatu i laikabīdrim, par latgaliskajom vierteibom i pretlatgaliskū absurdu kulturpolitikā. Tī ir nūtykumu i cylvāku vārōjumi, rezuļtiejušīs atziņōs, kas kotra ir kai īdvasmys i jaunu latgaliskuma mekliejumu olūti. Jaunōs spēlis nūsaukums ir tam pīrōdejums.
Unikala grōmota – ar faktim, ideju konturom, rodūšim zibšnim, atziņom i kai sova veida testaments gon saimei, gon kotram latgalīšam. Nūteikti paškūrstit, jo tū navar laseit kai romanu! Unikala ari dzymta. Slišanu gens aktivi dzeivoj i izapauž daudzajūs rodūšajūs atrodumūs, vacika (dzeda) i tāva bolss atsabolsoj, lai ari, kai jis paredzēja – “ar jūs mēlem, jūs dzeivem”. Latgalīšim ir kū vuiceitīs nu jim, bet ari kotram pošam jōpasaver sova dvēselē i seņču montōjumā. Tys ir tys čipierkstneits – sovā liktinī i tod tik kūplatgaliskajā!
“Tyuškys ir tōs jiutys, kas nasabolstōs iz īprīškejūs paaudžu jyutu montōjuma. Myusu tautys esameiba ir tragiska, tik tragiska, ka moti pasaceļ stōvus, apjaušūt tū, kai mes poši aizalīdzam sovys volūdys, sovu tykumiskūs nikur naraksteitūs lykumu, sova viesturiskō pošaplīcynōjuma. Esameibys doba ir tik smolka, ka tū mes vīgli sarausteisim gabaleņūs i palaissim pa viejam, poši naapjādzūt, ka ar tū iznycynojam sovu unuku latgaliskōs dvēselis, ka viņ tai dareisim iz prīšku – nadūmojūt par tautu, bāguļojūt nu sovys pagōtnis susātiva sevī.” (O. Slišāns, 2008)