Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba (LKCI) dybynōta 1990. goda majā. Dybynōšonas sapuļce nūtyka tūreizejā Rēzeknes Pīna konservu kombinata kluba zālē. Cylvāki beja īsaroduši nu vysas Latvijas un zāle beja pylna. Jī pīprasēja tyuleņ sōkt grōmotu izdūšonu latgalīšu volūdā. Izdevnīceiba dorbu sōce 1990. goda 1. junī.
Pōrs mēnešu vēļōk nu Vōcijas beja īsaradīs Aļberts Spōgis ar dzeivesbīdri Mariju un reizē ar jim ari Pīters Lōcs ar Ilonu Salceviču. Sēžūt pi kafijas gaļdeņa, A. Spōgis īsarunōja, ka šis asūt īdevis izdevnīceibom naudu. Muna dzeivesbīdre Terezija A. Spōgim pasaceja, ka te asūt tikai vīna izdevnīceiba. Pēc breiža A. Spōgis atbiļdēja, ka izdevnīceibu streidūs šis naīsalaižūt. P. Lōcs un I. Salceviča klusēja. Myusu izdevnīceibai nauda natyka īdūta. Vēļōk saprotu, ka P. Lōcs un I. Salceviča beja gribējuši dybynōt sovu izdevnīceibu.
Pēc kaida mēneša A. Spōgis P. Lōčam beja atsyutējis 1991. goda “Tāvu zemes kalendara” kalendarija daļu, lai tys sagatavōtu vysu kalendaru un tū izdūtu. Taču šū kalendariju P. Lōcs atnese uz myusu izdevnīceibu un lyudze sagatavōt un izdūt. Kalendariju pōrstrōdōja un vysu kalendaru sagatavōja filologs un izcyls latgalīšu volūdas un literaturas zynōtōjs Viktors Vonogs, kas ari vēļōk daudz paleidzēja.
Sōkumā finansiālu atbolstu izdevnīceiba sajēme nu Latgolas Kulturas centra, kura vadeitōjs beja Osvalds Zvejsalnīks. Vēļōk dažus godus atbolsts beja nu Kulturas ministrijas – 10 000 latu godā, pēc dažim godim tys tyka samazynōts leidz 5000 latim godā. Dreiži atbolsts tyka atjimts pavysam, aicynojūt īsnēgt projektus Vaļsts kulturkapitala fonda projektu konkursūs. Tymā laikā tī tyka izsludynōti četras reizes godā. Beja godi, kod mes īsnēdzem ostoņus projektus. Taču nivīns natyka atbaļsteits.
LKC izdevnīceiba sagatavōjuse un izdavuse “Tāvu zemes kalendara” 33 godagōjumus, literaturas almanaha “Olūts” 20 laidīņus un daudzas cytas grōmotas gon latgalīšu, gon latvīšu, krīvu un angļu volūdā. Kotru godu, jau 33 reizes “Tāvu zems kalendari”, “Olūts” un vēļ daudzas cytas grōmotas ir dōvynōti Latgolas pogostu un piļsātu bibliotekom (bez moksas). Latgolā pošlaik ir 220 biblioteku.
Dīmžāl tikai daži Latgolas nūvodi (voi piļsātas) ir izdevnīceibu atbaļstējuši. Vysvairōk ir atbaļstējuse Rēzeknes piļsātas dūme, dažas reizes Rēzeknes nūvoda dūme un vīnu reizi Viļakas un Līvānu nūvoda dūme.
Izdevnīceiba beja grīzusēs Latgolas plānōšonas regionā pēc paleidzeibas, jo regiona vaļdē ir vysu nūvodu dūmu prīkšsādātōji. Taču sajimtajā atbiļdē ir īteikums pīsadalēt Latgolas kulturas ikgadejā programmā, kū atbolsta “Latvijas valsts meži” un Vaļsts kulturkapitala fonds.
2022. godā divas reizes Vaļsts kulturkapitala fonda konkursam beja īsnāgts Čenču Jezupa apjūmeigais romans “Pīters Vylāns”. Romans pyrmū reizi izdūts 1943. godā, ūtru reizi trimdā 50. godūs. Romanam ir lela kulturvēsturiska un izziņas vērteiba. Dīmžāl projekts atbolstu nagiva. Latgolas bibliotekōs šōs grōmotas nav. Izdevnīceiba savōce nalelu naudas summu un varēja izdūt romanu tikai 100 eksemplaru metīnī. Taipat natyka atbaļsteits ari literaturas almanaha “Olūts” 20. (27.) laidīņs. Izadeve savōkt nalelu naudas summu un 2022. godā ari “Olūtu” izdevem viņ 100 eksemplarūs.
Grybātu lyugt sabīdreibas atbolstu, jo latgalīšu volūdai un literaturai ir jōpastōv un jōatsateista. Taipat kai jōizīt Latgolas autoru grōmotom, kas raksteitas latvīšu literarajā, angļu un krīvu volūdā.
LKC izdevnīceibas vadeitōjs Jōņs Elksnis