Arī sievietēm patīk atpūsties makšķerējot
Māra Pudnika ikdienā vada Saunas pagasta pārvaldi, bet brīvos brīžos rod atelpu, dziedot folkloras kopā “Rūtoj”, slēpojot kalnos, sēņojot un makšķerējot. “Vietējā Latgales Avīze” jautāja Mārai par makšķerēšanas prieku un lielajiem lomiem, jo, kā mēdz teikt pieredzes bagāti cilvēki, laimei vajag hobiju un zivs zvīņu makā.
Māra atminējās, ka makšķeri pirmo reizi paņēma rokās bērnībā brīdī, kad iemācījās uzvilkt uz āķa parasto slieku. “Tā pa īstam sāku makšķerēt, kad apprecējos ar Rinaldu. Tā maģiskā vieta ir Auleja, kuru rotā vairāki krāšņi ezeri un atrodas vīra saimniecība. Mājas atrodas greznā vietā kalniņā pie ezera, un tas skats tā vien aicina doties lejup, sēsties laivā un sākt makšķerēt. Tā tas sākās – vīrs paņēma spiningu un ķēra zivis, bet es pacietīgi gaidīju un vēroju. Redzot manu aizraušanos, vīrs uzdāvināja man spiningu, un tagad makšķerējam abi. Vasaras laikā makšķerējam no laivas, bet ziema aicina baudīt zemledus makšķerēšanas priekus,” pastāstīja Māra.
Ne jau uzreiz tās zivis tik labi ķērās, kā izskatās bildēs, visam vajadzīgs laiks un pieredze, saka Māra. Tāpat, lai tiktu pie lielā loma, nepieciešams labs aprīkojums. Tā nu Māra sāka regulāri apmeklēt makšķernieku veikalu Preiļos un saka paldies par izzinošām konsultācijām tā īpašniekam un prasmīgam makšķerniekam Andrim Kukoram. Andris iztaujāja, kāds ir ezers – dziļš vai sekls, kādas zivis tur ganās, kāda makšķere utt., un ieteica gumijas mānekļus (zivtiņas), voblerus.
Māra ir novērojusi, ka zivīm vislabāk patīk košu krāsu mānekļi, un pašas vislielākais azarts rodas līdaku zvejā. Stāsta Māra: “Tu iemet makšķerauklu ar mānekli un tad sajūti, ka makšķerauklu kaut kas rauj dziļumā, saproti, ka tā ir zivs, kas uzķērusies uz āķa un rauj auklu. Tu tin spoli, un zivs parādās virs ūdens... Tā ir fantastiska sajūta! Es jau neesmu nekāds profiņš un, iespējams, īstie makšķernieki par manu zvejošanas stilu varētu iesmiet, bet man tas patīk un sanāk. Vasarā, kad ir ļoti karsti, vari ielekt no laivas ezerā un nopeldēties. Tā ir fantastiska brīvības sajūta! Laukos ir daudz iespēju dzīvot interesantu, veselīgu un aktīvu dzīvi. Dārzā izaug dārzeņi, mežā var salasīt sēnes un ogas, ezeros var ķert zivis. Visi lauku darbi sniedz gandarījumu, mīļuprāt palīdzu vīram saimniecībā, vajadzības gadījumā labprāt strādāju ar traktortehniku. Dzīve ir Piedzīvojums ar lielo burtu.”
Makšķerēšanā Mārai ir vēl viens sabiedrotais – māsīca Diāna. Šo nodarbi abas uzskata par jauku vaļasprieku, kas reizē ļauj baudīt krāšņu ezera ainavu un papļāpāt par sievišķīgiem vaicājumiem.
Māra teica: “Man ir prieks, ja divās – trīs stundās noķeru līdaku vai kādu citu zivi, un nejūtos apbēdināta, ja nekas neķeras, jo esmu atpūtusies. Dažreiz uzdziedu dziesmu “Ai, zaļā līdaciņa, nāc ar mani spēlēties” vai arī, izmetot makšķerauklu ar mānekli, klusu buru – “būs, būs, būs”, un dažreiz līdakas atsaucas manam aicinājumam. Daudzi paziņas prasa – kā tu noķēri līdaku? Un es stāstu, ka padziedu dziesmu. Iedvesmo arī kopā būšana ar vīru un māsīcu, iedvesmo daba. Mūsu sarunas ir sirsnīgas, arī vakara saulrieti priecē, un tādus saulrietus uz ezera var redzēt tikai Latgalē, kad dabā un tevī valda fantastisks miers.
Vienreiz, vakaram uznākot, apmaldījāmies, iebraucot no Mazā Gausļa Lielajā Gauslī, pēc tam smējāmies, ka cilvēks prot apmaldīties ne tikai trīs priedēs, bet arī ūdeņu plašumos. Katra makšķerēšanas reize ir kā aizraujošs piedzīvojums. Es nedzenos pēc lieliem lomiem, taču, ja tādi ir, tad uztaisām bildi un pagatavojam kaut ko garšīgu no zivju ēdienu sērijas. Es vāru zivju zupu, kurai pielieku klāt arī zaļos zirnīšus un marinētus šampinjonus, vai apcepu zivis uz pannas, vai arī pagatavoju līdakas filejas sacepumu.”
Ziemā ir cita makšķerēšanas noskaņa un cits aprīkojums, turpina stāstījumu Māra. Abi ar vīru iegādājās elektrisko urbi (lai pievilinātu līdakas, ledū ir jāizurbj 30–50 āliņģi, iestarpina Māra), vairākas zemledus makšķeres, dažādus mānekļus.
Šovasar Māra noķēra savu lielāko lomu – septiņus kilogramus smagu līdaku. Tajā reizē salūza spininga kāts, turklāt līdakai bija izdevies paslēpties zem laivas (nodomāju, ka milzīgā zivs apgāzīs laivu, atceras Māra). Bet nupat gada pēdējā dienā Mazajā Gausļa ezerā viņai paveicās noķert divas līdakas.
“Gads ir bijis bagāts ar lieliem lomiem – tā tiešām ir veiksme,” uzsvēra Māra un pauda apņemšanos, ka līdzīgus lomus ķers arī šogad. Māra lasītājiem, arī tiem, kuri mīl makšķerēt vai kuriem garšo zivju zupa un citi ēdieni, novēlēja – ne asakas!
Māras līdakas filejas sacepuma recepte:
Dziļā cepešpannā saliek pirmajā kārtā sīpola ripiņas, otrā kārtā izfilētus līdakas gabalus ar garšvielām, trešajā kārtā liek apceptus burkānus, tad svaigu papriku, tomātus, uzber sarīvētu sieru un liek līdz 180 oC uzkarsētā cepeškrāsnī. Pēc 40 minūtēm ņem ārā un pasniedz ar kartupeļiem vai zaļumu salātiem.
Egitas Terēzes Jonānes teksts, foto no Māras Pudnikas personīgā arhīva