Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā piecu kilometru garumā atjaunots un pieņemts ekspluatācijā vēl viens būtisks valsts nozīmes meliorācijas sistēmas objekts – Lubāna ezera Ziemeļu dambis. Līdz ar dambja atjaunošanu ir samazināti plūdu draudi ap 400 Rēzeknes, Gulbenes, Madonas un Balvu novada iedzīvotājiem plūdu draudu skartajā 31 920 ha plašajā teritorijā. Projekta īstenošanas kopējās izmaksas ir 3,46 miljoni eiro. Dambis atjaunots, VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” ieguldot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) un valsts līdzfinansējuma līdzekļus.
Atjaunojot Ziemeļu dambi, veikta apauguma novākšana no būvtrasēm, aizsargdambja nogāžu stiprinājuma krāvuma izbūve, akmeņu krāvumu izbūve, plastmasas rievpāļu stiprinājuma būve, ceļa nobrauktuves izveidošana un dambja klātnes atjaunošana, vides pieejamības uzlabošana (nobrauktuve ratiņkrēsliem) u.c. darbi.
“Valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšana un atjaunošana labā stāvoklī ir ļoti nozīmīgs uzdevums, jo tās ikdienā pasargā no plūdiem tūkstošiem reģionu iedzīvotāju, lauksaimnieku un uzņēmēju, viņu sējumus, stādījumus un meža zemes, viņiem piederošās būves, tehniku un saimniecības, autoceļus, tiltus un citus infrastruktūras objektus. Sevišķi aktuāli tas ir klimata pārmaiņu laikā, kad īsā laika sprīdī var piedzīvot intensīvas lietavas, kas palielina plūdu riskus,” atzina Zemkopības ministrs Didzis Šmits.
Lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un uzņēmējdarbības vidi, meliorācijas sistēmu atjaunošanai ir liela nozīme novadu iedzīvotāju drošības palielināšanā un uzņēmējdarbības attīstību veicināšanā lauku teritorijās, jo palielinās gan no plūdiem pasargāto dabas teritoriju vērtība, gan pievilcīgums un tiek nodrošināta produktīvāka teritorijas izmantošana.
Lubāna ezers pēc platības ir lielākais ezers Latvijā, vienlaikus tas ir vislielākais iedambētais ezers Eiropā un atrodas Lubāna līdzenumā uz Rēzeknes un Madonas novadu robežas. Tā platība ir vairāk nekā 80 kvadrātkilometri. 2017. gada ilglaicīgo lietavu rezultātā ūdens līmenim Lubāna ezerā sasniedzot 94,84 metrus un pieaugot rietumu vēju ātrumam, Ziemeļu dambja nogāze tika strauji noskalota, kā rezultātā izveidojās lieli izskalojumi līdz pat 2,40 m augstumā, tāpēc bija nepieciešama dambja atjaunošana.