Ar Eiropas Savienības projektiem popularizē Latgales kulināro mantojumu un citus tūrisma piedāvājumus
Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja, biedrības “Latgales kulinārā mantojuma centrs” valdes priekšsēdētāja Tatjana Kozačuka šī gadsimta sākumā vēl pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) tika iesaistīta projektos, ko finansēja ES. “Vienmēr esmu jutusies eiropeiski. Atminos, ka, esot vienā no pieredzes apmaiņas braucieniem Zviedrijā, tieši tajos datumos Latviju uzņēma ES, un toreiz sajutos lepna, ar cerību skatoties nākotnē. Uzskatu, ka Latvijas dalība ES un pieejamie ES fondi mūsu dzīvi ir darījuši daudzveidīgāku un interesantāku,” atzina Tatjana “Vietējai Latgales Avīzei”. 
Pateicoties ES pārrobežu sadarbības programmās atbalstītiem projektiem, pamazām atdzimst Krāslavas grāfu Plāteru pils komplekss, tostarp bijusī pils pārvaldnieka māja, kur darbojas Latgales kulinārā mantojuma centrs un Krāslavas novada Tūrisma informācijas centrs, uzskata Tatjana. Viņa ir pārliecināta: “Katrs projekts rosina rakstīt jaunus projektus, turklāt ES atbalsts ļauj īstenot tādas idejas, kuras bez šī finansējuma, visdrīzāk, ilgi vēl nevarētu realizēt. Piemēram, pirms pusotra gada ir atjaunota daļa no bijušās pils kompleksa staļļa ēkas, kurā šobrīd atrodas Krāslavas Amatniecības centrs ar sešām darbnīcām (keramikas, kokapstrādes, aušanas, stikla dekoru, aromātu un kulinārā mantojuma darbnīca). Šo projektu mēs arī īstenojām ar ES atbalstu. Paldies Krāslavas novada pašvaldībai par līdzfinansējumu šādiem projektiem. Es ļoti ceru, ka nākotnē (un atkal svarīgs būs ES atbalsts) mēs varēsim piepildīt ar jaunu saturu arī Krāslavas pili.”
Tatjana Kozačuka ir īstenojusi arī vairākus biedrības projektus, proti, par LEADER jeb Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumu veikts remonts Krāslavas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcā. Tatjana pastāstīja: “Eiropas atbalsts ļauj vietējām kopienām realizēt idejas savā ciemā vai pilsētā, tas ir, sakārtot sakrālus un atpūtas objektus, izveidot jaunu infrastruktūru (rotaļu laukumus, āra trenažierus, peldvietas utt.), vārdu sakot – uzlabot dzīves kvalitāti. Un šādu ES projektu pieredze ir tāda, ka, lai īstenotu labu ideju, bieži vien nav vajadzīgs milzīgs finansējums.”
Savukārt lai mana, žurnālistes, atzinība Tatjanai ir par Latgales kulinārā mantojuma projektiem, jo tie ir padarījuši Latgali vēl atpazīstamāku plašajā pasaulē. Tatjana pastāstīja, ka, pateicoties Latgales reģiona dalībai Eiropas kulinārā mantojuma tīklā, pēdējo 20 gadu laikā kopā ar Latgales kulinārā mantojuma tīkla biedriem un tūrisma uzņēmējiem ir apmeklēti daudzi citi reģioni Lietuvā, Polijā, Vācijā, Zviedrijā, Turcijā, kur iepazīta Kulinārā mantojuma ideja, kafejnīcu, restorānu un mājražotāju pieredze. “Kulinārais mantojums ir viens no efektīvākajiem mārketinga instrumentiem. Ja Krāslavas grāfu Plāteru pils kompleksu apmeklētu Eiropas valstu karaļi, karalienes, grāfi, tad mēs viņus noteikti pacienātu ar Latgales kļockām, Krāslavas maizi un gurķiem, kā arī citu mūsu vietējo mājražotāju produkciju. Latgales kulinārā mantojuma ēdieni piestāv Eiropas ēdienkartei,” atzina Tatjana Kozačuka un piebilda, ka jau uz papīra top jaunas idejas ES atbalstam.
Raksts tapis Europe Direct Dienvidlatgale centra un “Vietējās Latgales Avīzes” sarunu ciklā “Eiropas pēdas latgaliešos” ar domu paplašināt Latgales iedzīvotāju zināšanas par Eiropas Savienību (ES) un iepazīstināt ar dažādu nozaru pārstāvjiem Latgalē.
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto