Raidījumu cikls latgaliešu valodā bērniem un pusaudžiem “Žik!” ir aizraujošs, emocijām piepildīts un izzinošs projekts, kuru četrus gadus īsteno Latgales reģionālās televīzijas komanda kopā ar Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijas skolnieci Adrianu Goroščaku. Ik sezonu raidījumi ir par kādu citu tēmu un šajā reizē – ceturtajā sezonā – tās ir profesijas, kā arī iespējas tām piemērotas zināšanas un prasmes apgūt jau skolā, pulciņos un dažādās nodarbībās. Turpmāk četru rakstu sērijā katru mēnesi dosimies līdzi raidījuma varoņiem ceļojumā profesiju pasaulē!
Žik! 1. raidījums par ugunsdzēsējiem!
Raidījumu cikla 1. raidījums veltīts ļoti nopietnai un mūsu visu drošībai svarīgai profesijai – ugunsdzēsējs. Aicinām šajā rakstā ielūkoties dažos interviju fragmentos, bet noskatīties šo un citus “Žik!” raidījumus video formātā, kā arī atrast plašāku informāciju un ielūkoties kuriozos var jebkurā ērtā laikā LRT mājaslapā www.lrtv.lv, kā arī vietnēs https://www.facebook.com/ZIKraidiejums, https://www.facebook.com/LatgalesRegionalaTV/, https://www.youtube.com/user/LatgalesRegionalaTV un platformā https://xtv.lv/.
Raidījumā žurnāliste Ausma Sprukte-Kozule devās uz Augšdaugavas novadu, kur darbojas vienīgā “Skautu un gaidu” kustības pārstāve Latgalē – Vaboles 45. gaidu vienība. Par to, kā darbošanās šajā pulciņā sasaucas arī ar perspektīvām kļūt par ugunsdzēsēju, stāsta Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas vadītāja Paulīna Latsone un Vaboles vidusskolas skolnieces Alise Brakovska un Margarita Žuka.
“Skauti un gaidas” dara labu citiem
Paulīna: “Skauti un gaidas” ir pasaulē lielākā bērnu un jauniešu organizācija, apvienojot vairāk nekā 50 miljonus bērnu un jauniešu. Tās galvenais mērķis ir veidot bērnus un jauniešus par aktīviem un atbildīgiem vietējo kopienu, valstu un visas pasaules pilsoņiem. Latvijā šobrīd ir apmēram 800 skautu un gaidu. Jēkabpils ir tāda robeža starp Latgali, Vidzemi un Zemgali, Rēzeknē ir daži aktīvi jaunieši, tādi, kas vēlas kaut kur iesaistīties un piedalās pasākumos.”
Alise: “Esmu vietējā šeit Vabolē. Man ir daudz māsu. Daudzbērnu ģimene mēs esam. Es eju “Gaidās”, jo man puse ģimenes to jau līdz šim darīja un ieteica, ka tas ir forši, labus darbus var darīt. Piemēram, dalījām avīzes, palīdzot pastniecei, kapos bijām, pie baznīcas arī lapas grābām.”
Paulīna: “Skolas mācību gada garumā notiek nodarbības, ir aktīvā sezona. Reizi mēnesī vienības dodas vismaz vienā pārgājienā vai notiek kaut kāds pasākums ārpus skolas. Mums ir arī nometnes.”
Margarita: “Sociālajiem darbiniekiem palīdzam, pie vientuļiem cilvēkiem aizbraucam, parunājamies ar viņiem. Gandarījums ir uzreiz tāds patīkams, ir vēlme jau tajā pašā dienā vēlreiz kaut kur aizbraukt un izdarīt kādu labu darbu, piemēram, skolotājām palīdzēt vai mājās ģimenei. Man patīk. Es nenožēloju, ka es piedalos šajā pulciņā.”
Paulīna: “Pagājušajā vasarā es viesojos vienā nometnē, kurp atbrauca tieši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji un viens no viņiem saka: “Es arī esmu bijis skauts!” un parādīja pārējiem savu veco formu. Iespējams, darbošanās tieši “Skautos un gaidās” pusaudža vecumā bija tā, kas pamudināja viņu pēc tam izvēlēties šo profesiju, turpināt palīdzēt citiem arī ikdienā tieši ugunsdzēsēja profesijā.”
Divpadsmitgadīgā raidījuma vadītāja Adriana par ugunsdzēsēja profesijas priekšrocībām un trūkumiem, kā arī darba ikdienas specifiku iztaujāja VUGD Latgales reģiona brigādes Rēzeknes daļas vada komandiera vietnieku, virsniekvietnieku Uldi Brolišu. Tāpat par savu motivāciju kļūt par ugunsdzēsēju vēsta arī VUGD Latgales reģiona brigādes Kārsavas posteņa komandieris, kapteinis – Artūrs Puncuļs, kura vaļasprieks ir muzicēšana, un kopā ar brāli Ingaru Puncuļu, draugiem Normundu Litovnieku un Mārtiņu Strodu viņš ir izveidojis grupu “Baritoni”.
Ugunsdzēsēji no paaudzes paaudzē
Uldis: “Mans tēvs bija ugunsdzēsējs–glābējs un es jau no bērnības to visu redzēju, man tas ļoti patika. It īpaši tad, kad staigāju pie tēta uz darbu.”
Artūrs: “Tam ir jābūt tādam sava veida aicinājumam. Mans krusttēvs bija ugunsdzēsējs. Krusttēva tētis bija ugunsdzēsējs. Mums jau tas ir aizgājis dinastijā, ka nākamajā paaudzē atkal jābūt kādam ugunsdzēsējam.”
Ugunsdzēsēju vidū arī meitenes
Kā kļūt par ugunsdzēsēju, un kādas ir šī darba priekšrocības un trūkumi?
Uldis: “Jāmācās, pirmkārt. Pēc 12. klases ir iespēja uzreiz iet uz Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu un mācīties Rīgā trīs gadus. Visi mācību priekšmeti jāmācās. Piemēram, ja vēlas kļūt par virsnieku, ir nepieciešama arī augstākā matemātika un angļu valoda. Jābūt stipram, jo ir fiziskie normatīvi, arī veselam. Darbs ir ļoti interesants, nav vienmuļš. Katru reizi izsaukums ir savādāks. Meitenes pie mums arī dienestā ir. Rīgā viena meitene pat par ugunsdzēsēju glābēju strādā, bet pārsvarā gan viņas ir dispečeri un inspektores. Galvenais – pašam gribēt, lai patiktu darbs!”
Vai tad meitenēm šis darbs nav pārāk grūts?
Uldis: “Galvenais pašai gribēt. Tas viss ir iespējams! Jāsaprot, ka kaujas tērps jāģērbj visu laiku virsū un tas sver aptuveni 12 kilogramus, klāt nāk elpošanas aparāts un kopā tas veido diezgan lielu svaru. Jāizbrauc no depo pēc zvana 90 sekunžu laikā!”
Kam pievērst uzmanību jau skolā, lai kļūtu par ugunsdzēsēju?”
Artūrs: “Tas izklausīsies banāli. Varbūt standarta teiciens, bet ir tiešām jāmācās. Vienkārši ir jāmācās gan matemātika, gan fizika un ķīmija. Otrkārt, jāseko līdzi savai veselībai. Tas ir obligāti jādara. Trešais – fiziskās aktivitātes.”
Muzicē kopš bērnības
Artūrs: “Simtprocentīgi es esmu Latgales patriots. Pirmkārt, tas, ar ko lepojos, ir mūsu valoda un cilvēki – tādi sirsnīgi. Es esmu dzimis Rēzeknē, mācījos Rēzeknes Katoļu vidusskolā, kā arī Rēzeknes Jāņa Ivanova Mūzikas skolā. Mans instruments ir klavieres, gāju arī uz dažādiem pulciņiem, iemācījos spēlēt pūšamo instrumentu mežragu un bungas spēlēju, pašmācības ceļā apguvu kahona spēli un nu muzicēju grupā “Baritoni”.
Žik! 2. raidījums tieši par mūziķiem!
Raidījumu cikla 2. raidījums tematiski savijas ar iepriekšējā reizē aplūkoto ugunsdzēsēja Artūra Puncuļa vaļasprieku – muzicēšanu. Šajā raidījumā par to, kā ir būt mūziķim profesionālā līmenī, Adriana aicināja pievienoties etnomuzikologu, postfolkloras grupas “Rikši” pārstāvi Ēriku Zepu. Savukārt Ausma viesojās Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas skolā un devās arī uz Rīgas pusi, kur ikdienā var satikt mūziķi no grupas “Bez PVN” – Kristapu Rasimu. Viņš kopā ar saviem bērniem Terēzi un Ernestu ir izveidojis arī muzikālo projektu ģimenēm “Rupuči” un paralēli muzicēšanai vada pasākumus un ir aktieris.
Rasimu muzikālā saime
Kristaps: “Es esmu no brīnišķīgas vietas, kas ir Kārsava. Sveicieni Kārsavai! Esmu absolvējis Kārsavas vidusskolu. Starp citu, labi mācījos un iesaku tā darīt visiem, jo, ticiet man, noder šis tas dzīvē!”
Ernests: “Man ļoti patīk mūsu tētis Kristaps. Nav tā, ka viņš ir ļoti stingrs.”
Kristaps: “Viss jau sākās tā, ka es, ja jūs labi uzvedaties, es saucu tevi ar māsu par burbuļiem, bet, ja slikti, tad jūs esat rupuči.”
Ernests: “Tagad visu laiku rupuči.”
Kristaps: “Jūs no tā varat izdarīt secinājumus.”
Ernests: “Mūsu tētim ir laba humora izjūta. Man ļoti patīk.”
Terēze: “Mēs esam izdevuši albumu “Vuškeņa iz pļovys” un veidojam ar tā dziesmām videoklipus. Man ir divas mīļākās dziesmas no mūsu albuma – “Okeans” un “Zirdzeņš”.
Mūziķi mācās visu dzīvi
Ēriks: “Es esmu no Varakļāniem. Tepat netālu no Rēzeknes, braucot uz Rīgu, 50 kilometru attālumā. Ļoti skaista pilsēta. Es esmu tur uzaudzis un pēc tam pārvācos uz Rēzekni, tad nedaudz biju Rīgā, tad atpakaļ Latgalē – nu tā visu laiku ceļoju. Šobrīd biežāk esmu sastopams Liepājā.”
Cik daudzveidīga ir mūziķa profesija?
Ēriks: “Mūziķi var radīt mūziku, komponēt, izdomāt dažādas melodijas, mūziķi var arī spēlēt akadēmisko mūziku, gan folkmūziku, džezu, repu, popu, citus žanrus. Turklāt, spēlēt var viens pats atsevišķi kā solists, var spēlēt mazākos sastāvos, grupās un var orķestrī spēlēt, var arī korī dziedāt un kori diriģēt.”
Cik ilgi un daudz ir jāmācās, lai kļūtu par mūziķi?
Ēriks: “Es teiktu, ka visu laiku. Ja tu gribi būt labs mūziķis, tad ir katru dienu jāspēlē, katru dienu jātrenējas, kaut kas jauns jāapgūst un tie ir daudzi gadi. Var sākt ar Mūzikas skolu, un tad ir seši vai astoņi gadi atkarībā no tā, kādu instrumentu izvēlies.”
Kādi ir plusi un mīnusi mūziķa profesijai?
Ēriks: “Mīnusi. Gadās, ka citiem liekas, ka tas ir šausmīgi nenopietni, ka tie mūziķi tikai trallina un trallina, kaut kur dodas un neko gudru nedara. Tā nav. Mūziķiem piektdienu vakari, sestdienas un svētdienas, un svētku dienas vienmēr ir darba dienas. Plusi. Tev visu laiku ir apkārt jauni cilvēki, visu laiku ir dažādi pasākumi, braucieni un arī pati mūzika vienmēr dod baigās emocijas.”
Raidījumu cikla mērķis ir veicināt lokālpatriotismu, mīlestību pret savu ģimeni un dzimto valodu, kā arī motivēt bērnus un pusaudžus savu nākotni un profesionālo darbību saistīt ar Latgali un pierādīt, ka arī reģionā var sasniegt augstus mērķus un panākumus. Te arī daži raidījumu varoņu ieteikumi bērniem un jauniešiem!
Eksperimentē un meklē savu talantu
Ingars: “Es gribētu novēlēt vienkārši visiem darīt to, kas viņiem patīk un eksperimentēt. Nevajag baidīties kaut ko pamēģināt! Pamēģināju futbolu, ja nepatika, pamēģini dziedāt. Protams, visur ir jābūt zelta vidusceļam, tāpēc jāieklausās vecākos, viņu padoms ir ļoti svarīgs, lai nebūtu tā, ka vienkārši padodos, sastopoties ar pirmo neveiksmi.”
Normunds: “Mani neviens nespieda iet Mūzikas skolā. Tas ir katra paša lēmums. Ja tas viss jaunietim no sirds patīk, kāpēc ne?! Aizej, pamēģini. Ko tu zaudēsi?! Varbūt tev ir liels talants un tu kādreiz būsi pasaules mēroga zvaigzne!”
Kristaps: “Draugi, ko es noteikti iesaku – nekad nekautrējieties no tā, kas jūs esat. Ja kaut kad pasaulē kaut kur aizklīstat, vienmēr atcerieties un esiet pateicīgi visam, kas jūs ir padarījis par kārtīgu cilvēku. Vienmēr lepojieties ar savām saknēm. Ja latgalietis – lepojieties ar to!”
Atbalsti TV raidījumu izveidi bērniem!
Tā kā aizvien mediju satura bērniem un pusaudžiem vitāli trūkst ne tikai Latgales reģionā, bet visā Latvijā, turklāt jo īpaši – latgaliešu valodā, mēs ļoti priecāsimies, ja atsauksmes par raidījumiem zīmējumu, mīklu, dzejoļu vai citu radošo darbu formātā iesūtīsiet mums pa pastu uz adresi: Atbrīvošanas aleja 98, Rēzekne, LV-4601 ar norādi Latgales reģionālās televīzijas raidījumam “Žik!” un/ vai LRT sociālo tīklu lapās. Interesantāko darbu autoriem būs balvas, savukārt mums tas palīdzēs veiksmīgāk startēt dažādos mediju atbalsta konkursos un turpināt veidot raidījumus tieši bērniem un pusaudžiem! Nākamajā rakstā iepazīsim ārsta palīga, kā arī influencera profesijas!
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījumu cikla “Žik!” saturu atbild SIA “Latgales reģionālā televīzija”. #SIF_MAF2022
Ausma Sprukte-Kozule
LRT žurnāliste, raidījumu vadītāja