Par trīsgadīgā bērna slepkavību apcietināta māte
4. decembris bija pēdējā dzīves diena trīsgadīgās meitenītes Ksenijas mūžā, jo pēkšņi viņas dzīve aprāvās mājās – daudzdzīvokļu nama dzīvoklī Krāslavā. Kad atbrauca Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi, viņi izsauca Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes darbiniekus, jo meitenīte bija mirusi “noziedzīga nodarījuma dēļ”. Tā ir ierakstīts policijas protokolā.
Tiesa var piemērot mūža ieslodzījumu
Atbildot uz “Vietējās Latgales Avīzes” vaicājumiem, šīs pārvaldes pārstāve Lāsma Kursīte skaidro, ka izņemtie lietiskie pierādījumi liecina, ka meitene bija cietusi no vardarbības, tāpēc māte ir apcietināta, jo ir ierosināta krimināllieta par slepkavību pastiprinošos apstākļos. Tiesa sievietei var piespriest mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem. Cik ilgi var ilgt šāda krimināllieta – tas būs atkarīgs no daudziem faktoriem, atzina L. Kursīte.
Sievietei ir vēl trīs bērni vecumā no viena līdz sešiem gadiem, un, kā teica Sociālā dienesta vadītāja Vija Bārtule, šobrīd visi atrodas drošībā un saņem sociālo rehabilitāciju.
Vienkārša ģimene, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā
Biju Krāslavā un, izbrienot kupenas, pēc četrdesmit minūšu gājiena sameklēju māju, kur notika traģēdija. Visus logus, arī dzīvoklim, kur pēkšņi aprāvās meitenes mūžs, rotā aizkari, uz palodzēm redzamas puķes. Ārēji nekas neliecina, ka šajā mājā ir notikusi traģēdija. Uzrunātie krāslavieši nevēlējās runāt par notikušo, jo viņiem liekas šausmīgi, ka vecāks var nogalināt savu bērnu. Kāda kundze atminējās, ka mirušās meitenes ģimene ar bērniem vēl šovasar draudzīgi gājusi – varbūt iepirkties, varbūt pastaigāties vai uz rotaļu laukumu, kas atrodas nedaudz attālāk no daudzdzīvokļu nama. Kundze teica: “Vienkārša ģimene, neko sliktu nevaru teikt. Kas varēja notikt tāds, ka meitene ir mirusi.”
Bāriņtiesa bija atņēmusi aizgādības tiesības
“Vietējā Latgales Avīze” jautāja arī Krāslavas novada Bāriņtiesas vadītājai Ilonai Bidzānei, kad un kāpēc Bāriņtiesa pirmo reizi pievērsās šai ģimenei, kāds bija risinājums un vai varēja novērst šo traģēdiju, tāpat – ko Bāriņtiesa darīs, lai tādas vairs nenotiktu. Tikai pēc Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas iesaistīšanās I. Bidzāne atsūtīja rakstisku atbildi: “2019. gadā ģimene ir bijusi bāriņtiesas redzeslokā sakarā ar alkohola lietošanu (tāpēc trīs bērni bija izņemti no ģimenes, ceturtais nebija vēl piedzimis – E.T.J.), bet divu gadu laikā riski ģimenē tika novērsti, tāpēc aizgādības tiesības tika atjaunotas. Bāriņtiesa sniedza informāciju Krāslavas novada Sociālajam dienestam par to, ka vecākiem tika atjaunotas pārtrauktās aizgādības tiesības un lūdza turpināt darbu ar ģimeni, lai kontrolētu vecāku atbildību un spējas nodrošināt bērniem pilnvērtīgu aprūpi, attīstību, audzināšanu un uzraudzību. Bāriņtiesa saņēma arī pozitīvu atzinumu no Sociālā dienesta par šo ģimeni un nekas neliecināja, ka ģimenē notiek vardarbība, līdz ar to nevarēja paredzēt, ka var notikt kaut kas tāds. Diemžēl Krāslavas novadā ir sociāla riska ģimenes, un, ja līdz Bāriņtiesai nonāk jebkāda informācija, ka ģimenē ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, Bāriņtiesa rīkojas savas kompetences ietvaros.”
Vecāki līdzdarbojās, lai bērni atgrieztos ģimenē
Vaicāju arī Vijai Bārtulei, vai viņas kolēģi nojauta, ka šajā ģimenē varētu notikt traģēdija. Viņa pastāstīja, ka līdz šim māte un tēvs sadarbojās ar Sociālo dienestu, veica visus sociālās darbinieces darbam ar ģimenēm un bērniem noteiktos līdzdarbības pienākumus. Vija Bārtule teica: “Vecāku līdzdarbošanās liecināja to, ka viņi ir spējīgi rūpēties par saviem bērniem, tāpēc bērni bija atgriezti ģimenē. Man ir grūti saprast, sāpīgi pat domāt, kāpēc traģēdijai bija jānotiek. Šobrīd bērniem ir nodrošināta sociālā rehabilitācija dzīvesvietā.”
Krāslavas novada Sociālā dienesta sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm un bērniem seko līdzi, kā dzīvo trūcīgās, maznodrošinātās un sociālā riska ģimenes, lai vispirmām kārtam neciestu bērni. “Katra konkrēta ģimene nonāk Sociālā dienesta redzeslokā tad, kad vecāki uzraksta iesniegumu par trūcīgās vai maznodrošinātās ģimenes statusa piešķiršanu. Sociālais dienests veic izvērtēšanu, nepieciešamības gadījumā pārbauda dzīves apstākļus un pieņem konkrētai ģimenei atbilstošu lēmumu. Tāpat Sociālajā dienestā tiek saņemta informācija no citām pašvaldības iestādēm vai arī iedzīvotāji ziņo par ģimenēm, kurās pēc viņu domām ir problēmas. Ja bērns ir apdraudēts, tad Bāriņtiesa pieņem lēmumu par bērna izņemšanu no ģimenes. Darām visu, kas noteikts normatīvajos aktos, lai palīdzētu ģimenēm. Taču Sociālais dienests nevar katrai ģimenei nodrošināt uzraudzību 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, mums ir daudz citu pienākumu, kas ir noteikti valstī, pašvaldības saistošajos noteikumos un citos normatīvajos aktos,” skaidroja Vija Bārtule.
Pēc viņas novērotā, mājsēdes, strauja cenu kāpuma rezultātā ģimenēs ir paaugstinājies stresa līmenis, daudzas ģimenes, kur aug bērni, šodien saskaras ar bezdarbu, līdz ar to naudas trūkuma dēļ nevar nodrošināt pamatvajadzības, proti, samaksāt komunālos rēķinus, iegādāties produktus, drēbes. Taču ir ģimenes, kur viens vai abi vecāki sirgst ar alkoholismu, turklāt bieži vien alkohols veicina vardarbību. Sociālais dienests, Bāriņtiesa, Valsts un Pašvaldības policija sadarbojas, organizējot pārrunas ar šādām ģimenēm. Vija Bārtule piekrīt viedoklim, ka ir vajadzīga visas sabiedrības iesaistīšanās, lai, piemēram, alkohols nebūtu plaša patēriņa prece, ko šodien lieto pat skolēni, tāpat bezdarbnieki aktīvāk jāiesaista darba tirgū, jo darbs cilvēku atradina no pabalstiem, kuri mazina vēlēšanos strādāt.
Daudzdzīvokļu mājā ārēji nekas neliecina, ka 4. decembrī šeit notika traģēdija
Egitas Terēzes Jonānes teksts un foto