Interneta vietne noderēs Ukrainas pedagogiem, lai bērniem mazinātu trauksmi
Kopš septembra Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) zinātnieki darbojas Ārlietu ministrijas granta “Atbalsts attīstības sadarbības projektiem Latvijas Republikas noteiktajās saņēmējvalstīs” projektā “Tīmeklī veidotā atbalsta sistēma pedagogiem darbā ar bērniem trauksmes mazināšanai kara skartajos reģionos”. Tā mērķis ir sniegt psiholoģisku atbalstu personām, jo īpaši Ukrainā, kā arī ārpus tās, kuras ir cietušas no Krievijas militārās agresijas.
24. novembrī notika RTA organizēts vebinārs “Atbalsta metodikas trauksmes mazināšanai ukraiņu skolēniem”, kura laikā Latvijas izglītības pārvalžu pārstāvji, vispārizglītojošo skolu pedagogi, interešu izglītības skolotāji un citi interesenti tika informēti par projekta laikā radīto mājaslapu un tajā pieejamajiem digitālajiem materiāliem, metodēm, kas izmantojamas pedagoga darbā, lai mazinātu bērniem trauksmi.
Projektā “Tīmeklī veidotā atbalsta sistēma pedagogiem darbā ar bērniem trauksmes mazināšanai kara skartajos reģionos” no RTA puses darbojas vairāki zinātnieki: Aivars Kaupužs, Ēriks Kalvāns, Rita Orska, mākslas terapijas eksperte Aloida Jurčenko, Rīgas Stradiņa universitātes mūzikas terapijas eksperte Aija Ozola, RTA informāciju tehnoloģiju jomas speciālisti, kā arī Ukrainas Nacionālās Izglītības zinātņu akadēmijas Pedagoģijas institūta pārstāvji. Projektu koordinē RTA docents, vadošais pētnieks A. Kaupužs.
24. novembrī RTA pētnieki aicināja Latvijas izglītības pārvalžu pārstāvjus, vispārizglītojošos skolu pedagogus, interešu izglītības skolotājus piedalīties vebinārā “Atbalsta metodikas trauksmes mazināšanai ukraiņu skolēniem”, kura laikā RTA docents, vadošais pētnieks Dr. paed. Aivars Kaupužs stāstīja par projekta “Tīmeklī veidotā atbalsta sistēma pedagogiem darbā ar bērniem trauksmes mazināšanai kara skartajos reģionos” laikā izveidoto interneta vietni, kurā apkopoti trauksmes mazināšanas paņēmieni, pieejama kontaktinformācija par ukraiņu psihologiem, kuri gatavi sniegt konsultācijas. Vebinārā piedalījās 100 dalībnieki, turklāt ne tikai no Latgales, bet arī citiem novadiem. Klātesošie gan uzzināja vairāk par izveidoto mājaslapu, gan arī dalījās savā pieredzē par ukraiņu skolēnu integrāciju mācību procesā, problēmsituācijām skolās.
Kā vebināra laikā atklāja A. Kaupužs, tad mājaslapa ar tajā pieejamo informāciju/ materiāliem sagatavota divu mēnešu laikā: “Šis Ārlietu ministrijas grants mums tika piešķirts uz īsu periodu, lai varētu realizēt šo ideju, kas jau pavasarī mums radās kopā ar ukraiņu kolēģiem.” Šajā kara situācijas laikā viena no aktuālākajām problēmām ukraiņu vidū – bērnu un pusaudžu, visu, kas šobrīd atrodas šajā sarežģītajā situācijā, – ir augstais trauksmes līmenis. Apzinoties šo problēmu, pētnieki apvienojās, lai radītu noderīgus materiālus, kas palīdzētu mazināt trauksmi.
“Protams, ir ļoti daudz dažādu materiālu, kas atrodami gan internetā, gan publikācijās. Mēs nolēmām, ka būtu lietderīgi izveidot vienu mājaslapu, kurā varētu strukturēt dažādās metodes. Izvēlējāmies ekspertu grupu, kas ir mūsu komandā no RTA, – profesionāli psihologi, psihoterapeiti, kas ikdienā darbojas ar cilvēkiem, kuriem ir paaugstināts trauksmes līmenis vai citas problēmas, un mūsu ukraiņu kolēģi,” saka A. Kaupužs, kurš ir projekta koordinators.
“Var teikt, ka bijām tāds kā zinātniskais siets, caur kuru izgāja šī informācija. Atlasījām zinātniski pamatotas metodes, kuras ikdienā savā darbā var izmantot pedagogi.”
“Šobrīd mājaslapa ir sagatavota tikai ukraiņu valodā, jo tā bija mūsu galvenā mērķauditorija – pedagogi, kas strādā Ukrainā. Bet to var izmantot arī mūsu pedagogi, kas strādā Latvijā ar bērniem, kas ir bēgļi no Ukrainas. Pamatidejas tāpat ir saprotamas, ukraiņu valoda ir diezgan līdzīga krievu valodai, Ļoti ceram, kas šis projekts turpināsies un mēs radīsim iespēju un finansējumu, lai mājaslapas saturu varam tulkot arī latviski. “ saka A. Kaupužs.
“Mājaslapā metodes ir strukturētas četrās kategorijās: audioterapijas elementi, mākslas terapijas elementi, sevis apzināšanās un prāta kognitīvie uzdevumi problēmu risināšanai.
Ja nepieciešams, mūsu sagatavotos materiālus var arī izprintēt. Ir sagatavoti arī videosižeti jeb vizuālais atbalsts, kā izmantot šos materiālus. Ir ļoti daudz praktisku padomu, piemēram, kā ar elpošanas vingrinājumiem, muskuļu sasprindzināšanas un atslābināšanas vingrinājumiem var palīdzēt organizēt nodarbības. Mājaslapa vēl joprojām ir attīstības stadijā, bet 95 % apmērā šīs galvenās metodes jau ir ievietotas,” stāsta pētnieks, vebināra laikā informējot par projektā paveikto.
“Esam izveidojuši arī datu bāzi ar profesionāliem Ukrainā praktizējošiem psihologiem, kuri piekrituši līdzdarboties mūsu projektā. Ar viņiem var sazināties, ja nepieciešama vēl papildu kāda konsultācija vai sadarbība pedagogiem, kas ir šeit Latvijā. Ir norādīta kontaktpersonu informācija, lai var sazināties, ja nepieciešams papildu atbalsts konkrētas situācijas risināšanā,” atklāja A. Kaupužs.
Vebināra izskaņā klātesošie dalījās savā pieredzē saistībā ar to, kā ukraiņu bērni, kas pārcietuši kara šausmas, spēj integrēties Latvijas skolās.
Daugavpils Vienības pamatskolas direktore Edīte Zdanovska, daloties pieredzē, atklāja, ka viņu skolā mācās meitene, kura pieredzējusi bombardēšanu, to, ka aiziet bojā viņas draugi: “Viņai bija emocionāli ļoti grūti, sākumā tikai raudāja. Ar meiteni strādāja skolas psiholoģe, tikāmies ar viņas māmiņu, vienojāmies, ko darīsim. Nu jau situācija sāk uzlaboties, bet bērns vēl joprojām ir noslēgts. Skolotāji ir informēti par situāciju, un, ja meitene nevēlas kaut ko darīt, tad, protams, to arī neliekam. Solīti pa solītim virzāmies uz priekšu.”
***
Rēzeknes 3. pamatskolas direktore Kristīne Ustinova, daloties savos novērojumos, stāstīja, ka tos bērnus, kas uz skolu atnāca pagājušā gadā martā un bija pieredzējuši kara šausmas, vispirms individuālajās nodarbībās aicināja izrunāties: “Sapratām, ka mācīšanās nevar notikt, kamēr bērni nepasaka, kas viņiem ir uz sirds. Savukārt šie bērni, kas uz skolu atnāca jaunajā mācību gadā, ir nedaudz citādāki. Viņi jūtas drošāki, un mēs vairs nejūtam bērnos tik lielu spriedzi, kādu izjutām tad, kad bērni sāka nākt martā pie mums no Ukrainas.”
***
Smiltenes vidusskolas pārstāve dalījās veiksmīgās prakses piemērā, kad skolā (un arī novadā) darbu uzsākusi psiholoģe no Ukrainas: “Mums ir seši ukraiņu bērni, trīs pirmklasnieki, 6., 7. un 11. klases audzēkņi. 11. klases skolnieks ir ar mammu, kura skolā strādā par psiholoģi. Viņa strādā ar visiem bērniem atsevišķi pēc mācību stundām. Tomēr teikšu, ka mums ir ļoti liela spriedze, jo bērni ir bērni, notiek arī dažādi incidenti. Ar visiem trim pirmklasniekiem latviešu valodu, matemātiku mācāmies atsevišķā telpā kopā ar skolotāja palīgu, un pārējos mācību priekšmetus, lai ukraiņu bērni socializētos, viņi mācās kopā ar citiem skolēniem. Bet tāpat mums ir daudz problēmu, jo katra diena mums ir kā izaicinājums.”
Projekta “Tīmeklī veidotā atbalsta sistēma pedagogiem darbā ar bērniem trauksmes mazināšanai kara skartajos reģionos” laikā ir izveidota mājaslapa ukraiņu valodā https://sites.google.com/rta.lv/dolayemo-razom/holovne, kurā apkopotas efektīvākās psiholoģiskā atbalsta metodes, kuras var izmantot Ukrainas pedagogi darbā ar bērniem ar paaugstinātu trauksmes līmeni. Tiek piedāvāti arī audioterapijas, mākslas terapijas, kognitīvi biheiviorālās terapijas un sevis apzināšanās terapijas elementu apraksti un labās prakses piemēri. Mājaslapā pieejama arī psihologu datu bāze, kuri ir gatavi palīdzēt darbā ar bērniem ar paaugstinātu trauksmes līmeni.
“Šobrīd mājaslapa ir sagatavota tikai ukraiņu valodā, jo tā bija mūsu galvenā mērķauditorija – pedagogi, kas strādā Ukrainā. Ļoti ceram, kas šis projekts turpināsies un mēs radīsim iespēju un finansējumu, lai mājaslapas saturu varam tulkot arī latviski,“ saka projekta koordinators, RTA docents, vadošais pētnieks Aivars Kaupužs (pirmais no labās)
Teksta autore Inga Kaļva-Miņina, foto no www.rta.lv