Daudzi no mums ir bijuši Vārkavas Romas katoļu baznīcā. Vai nu tie bijuši baznīcas svētki, kāzas, kristības, bet varbūt tā ir bijusi tuva cilvēka izvadīšana. Taču, iespējams, daudzi nezina faktu, ka 2027. gadā šī joprojām staltā baznīca svinēs 150 gadu jubileju.
Esmu dzimusi, augusi un savas pirmās zināšanas par Dievu, Baznīcu un tradīciju iepazinusi šajā dievnamā. Vārkavas Romas katoļu baznīcā ir bijusi mana pirmā Komūnija. Šajā baznīcā Dieva un cilvēku klātbūtnē esmu teikusi jāvārdu savam vīram. Lai gan šobrīd dzīvoju un strādāju Rīgā, tomēr par savu draudzes baznīcu uzskatu Vārkavu. Savu desmito tiesu, kā minēts Svētajos rakstos, cenšos ziedot Vārkavas draudzei.
Kāpēc esmu aizsākusi šo rakstu un domāju, ka tam būs turpinājums? Kāpēc gribu, lai katrs no jums to izlasa un ir līdzdalībnieks tajā? Kāpēc gribu pievērst jūsu uzmanību?
Vārkavas baznīcā ir brīnišķīga lustra, taču daudzi ir pievērsuši uzmanību tam, ka šī lustra izskatās mazliet nožēlojami. Jā, piekritīšu šim viedoklim. Jau pirms kāda laika mana mamma Marija Dzerkale, viņa šobrīd ir draudzes vecākā, sāka interesēties par šīs lustras vēsturi un izcelsmi. Informācija ir samērā skopa, bet zināms, ka šādas lustras ir tikai trīs. Viena no lustrām atrodas Krievijā. Par to ziņu nav gandrīz nekādu. Otra lustra, kura ir nedaudz vienkāršāka pēc savas uzbūves, kādreiz atradusies Lietuvā, Viļņas katedrālē, tad ir restaurēta un šobrīd atrodas Palangā muzejā. Trešā lustra ir mūsu – Vārkavas baznīcā. Tā ir triju stāvu lustra, kur tikai pirmajā, apakšējā vainagā ir divpadsmit zari, katrā zarā ir trīs sveces. Katrs no šie zariem turas uz grifa galvas. Zem katras sveces ir zieds, kurā ir iekārti seši kristāli. Tās ir tikai dažas nianses par to, kā izskatās lustra.
Manas mammas un, protams, arī mans sapnis ir šo lustru restaurēt, lai tā būtu kā dāvana baznīcas 150. dzimšanas dienai. Diemžēl šis pasākums nav no lētajiem, tāpēc aicinu katru no jums iesaistīties šajā projektā. Esam vienojušies un ar Preiļu dekanāta dekāna Jāņa Stepiņa atļauju un svētību izsludinu projekta sākumu šīs lustras restaurācijai. Lustru restaurēs Rīgas Mākslas un mediju tehnikums, kur mācās topošie restauratori. Tāpat pēc palīdzības vērsīšos arī vietējā pašvaldībā un novadā. Centīšos personīgi uzrunāt uzņēmējus, kas varētu ziedot savu artavu šajā projektā. Šobrīd provizoriskā summa, kas ir nepieciešama šīs lustras restaurācijai, ir 7000 eiro. Izmaksu galvenās pozīcijas ir kristāli, iztrūkstošo koka un metāla elementu atjaunošana, esošo elementu restaurācija un lustras apzeltīšana, jo arī sākotnējā versijā lustra ir bijusi apzeltīta.
Tā kā šobrīd draudzē nav prāvesta, tad mēs arī nevaram izmantot draudzes kontu. Esmu atvērusi paralēli savam kontam subkontu, par kuru esmu gatava regulāri sniegt atskaites, kā arī skaidras naudas ziedojumus pret stingru uzskaiti var nodot draudzes vecākajai Marijai Dzerkalei.
Iepazīšanās ar baznīcu
Sākotnēji gribu iepazīstināt ar vispārējiem datiem par baznīcu, bet turpinājumā būs vēl interesantāka informācija.
- Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīca. Tā atrodas Preiļu novada Vecvārkavā, ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.
- 17. gadsimtā Vārkavu apkalpoja jezuīti, tad neilgu laiku dominikāņi no Aglonas, kas bija uz ziemeļrietumiem no Vārkavas muižas Dubnas krastā uzbūvējuši mazu koka kapelu.
- 19. gadsimta sākumā prāvesta Antona Vicuļska darbības laikā tika uzcelta tā sauktā vecā Vārkavas baznīca, kas atradās prāvesta dārzā. Mūsdienās šajā vietā ir uzstādīts krusts.
- Prāvesta Andreja Čega (Andrejs Čegis) kalpošanas laikā tika uzcelta pašreizējā Vārkavas mūra baznīca, kuras būvniecība sākās 1877. gadā, bet pabeigta 1880. gadā. 1896. gadā Moģiļevas bīskaps Albins Simons dievnamu konsekrēja Vissvētās Trīsvienības godam. No 2008. gada dievnama ārpuse tiek izgaismota.
Draudze
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi pēdējos 46 gadus apkalpoja prāvests Onufrijs Pujats. Draudze veidojās jau 17. gadsimtā. Draudzei ir trīs kapsētas – Vārkavas, Pilišku un Strodu kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Sv. Jura diena, Vissvētās Trīsvienības svētki, Sv. Antona diena (40 stundas), Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, Sv. Teklas diena, Sv. apustuļa Andreja diena.
Tehniskā informācija
Vārkavas baznīca ir mūra trīsnavu celtne ar skārda jumtu un cementa grīdu. Tā ir 25 metrus gara un 18 metrus plata. Baznīcas priekšā ir Svētā Gada jubilejas piemineklis – krusts.
Interjers
Dievnamā atrodas vairāki nozīmīgi valsts nozīmes mākslas pieminekļi, to vidū arī 1900. gadā būvētās ērģeles. Daļa baznīcas priekšmetu ir pārvesti uz Rundāles pils muzeju.
Baznīcā ir pieci altāri. Galvenais altāris ir mūrēts, ar kokgriezumiem un ar zeltījumiem rotātā altāra augšdaļā ir Dievmātes svētglezna, bet apakšējā daļā Vissvētās Trīsvienības glezna, kura ir paceļama. Aiz tās atrodas Vissvētās Jēzus Sirds statuja. Labajā pusē atrodas Sv. Antona no Padujas un Sv. Jura altāri, kreisajā pusē ir Sv. Teklas un Sv. apustuļa Andreja altāri. Sānu altāri ir rotāti ar atbilstošām gleznām.
Lai ieinteresētu un uzrunātu katru no jums, centīšos vairākos turpinājumos izstāstīt par Vārkavas baznīcu, draudzi, notikumiem, cilvēkiem un atmiņām. Centīšos dalīties ar interesantām fotogrāfijām un projekta norisi. Laika nav daudz. Jau pēc Ziemassvētkiem lustra dosies uz darbnīcu, uz Rīgu, bet mūsu uzdevums un mans lūgums ir atbalstīt šo projektu. Atstāšu telefona numuru, jo publicēt kontu īsti neļauj datu aizsardzības likums, tāpēc iezvanieties, personīgi nosūtīšu ziņu. Būšu pateicīga par katru ziedojumu, labu domu un laba vēlējumu.
Informācija par kontu – Rudīte Veitmane, tālrunis 26622048. Draudzes vecākā – Marija Dzerkale, tālrunis 22464303.
Plašā Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca jau pusotru gadsimtu pulcē katoļticīgos, sniedzot cilvēkiem garīgo mierinājumu
Vārkavas dievnams glabā sevī valsts nozīmes mākslas pieminekļus Publicitātes foto
Rudīte Veitmane, draudzes locekle - teksts un foto