Novembra sākumā Latvijā viesojās Ukrainas pilsētas Ņižinas pārstāvji – pilsētas mēra padomnieks, domes deputāts Sergejs Okhoņko, Komunālās saimniecības un būvniecības nodaļas vadītājs Anatolijs Kušnirenko un apsaimniekošanas uzņēmuma vadītājs Vladislavs Kormans.
Trīs dienu vizītes ietvaros viņi pirmajā dienā devās uz Latvijas Pašvaldību savienības Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas izbraukuma sēdi Ogrē, kas vienlaikus bija arī Ukrainas atjaunošanai veltīts seminārs “Ceļā uz Ukrainas atjaunošanu. Kad siena pārvēršas par vārtiem…”. Savukārt 3. un 4. novembrī partneri uzturējās Preiļos, kur notika vairākas tikšanās ar pašvaldības speciālistiem, kā arī klātienē tika apmeklēti dažādi infrastruktūras objekti un satikti novada uzņēmēji.
Piesātinātajā programmā viesiem no Ņižinas atradās brītiņš arī nelielai sarunai ar “Vietējo Latgales Avīzi”.
Pastāstiet, lūdzu, par savas vizītes mērķi, kādas pārdomas un secinājumi radušies?
Sergejs Okhoņko: – Preiļi un Ņižina ir sadraudzības pilsētas. Tāpēc mēs, pirmkārt, atbraucām pateikties pilsētas un novada iedzīvotājiem un vadībai par pastāvīgo palīdzību ukraiņu tautai, tostarp arī mūsu pilsētai šajā karā pret okupantiem, agresoriem, Krievijas Federāciju.
Otrkārt, mēs atbraucām gūt pieredzi projektu īstenošanā, iepazīstoties ar projektiem, kurus pagājušajā un iepriekšējos gados realizējuši Preiļi gan par Eiropas Savienības, gan pašvaldības naudu, aplūkot modernizētos uzņēmumus, sevišķi tos, kur veikta siltuma nodrošināšanas modernizācija.
Treškārt, vizītes mērķis ir arī pārrunāt kopīgu projektu realizācijas iespējas saistībā ar pilsētā iznīcinātās infrastruktūras atjaunošanu, kā arī turpmākiem projektiem nākotnē, ar kuru palīdzību varētu uzlabot dzīvi Ņižinā – gan sociālajā, gan ekonomiskajā jomā.
Anatolijs Kušnirenko: – Principā vizītes mērķis ir pieredzes apmaiņa – paskatīties, ko jūs esat paveikuši, ņemt vērā jūsu stāstīto, kā arī dalīties savā pieredzē.
Vladislavs Kormans: – Noteikti zināt, ka mēs, Ukraina, esam iesnieguši pieteikumu, lai iestātos Eiropas Savienībā, un mēs ceram, ka tuvākajā nākotnē arī mēs būsim tās dalībvalsts. Protams, mūs interesē, kā strādā darbojas šī sistēma, kādi projekti tiek īstenoti, kā tas tiek darīts.
Kas atstāja īpašu iespaidu vizītes laikā?
Sergejs Okhoņko: – Preiļu novada mēra komanda, viņi ir īsti malači. Šeit pavadījām neilgu laiku, bet redzējām, cik saspringti viņi strādā un realizē jaunus projektus, cik daudz ir plānu nākotnei. Mēs esam priecīgi, ka tieši Preiļi ar šādu vadību, kas skatās un redz daudzus, daudzus gadus uz priekšu, ir mūsu sadraudzības pilsēta.
Vladislavs Kormans: – Gribētos piebilst, novērojām, ka daudzi projekti nav infrastruktūras projekti tīrā veidā. Principā tie ir biznesa projekti, kas veicina reģiona ekonomikas attīstību un ienākumu palielināšanu nākotnē. Šo industriālo parku, centru veidošana ir ļoti interesanta, un noteikti būtu pārņemama šī pieredze.
Ieskicējiet, lūdzu, dažos teikumos, kā šobrīd rit dzīve jūsu pilsētā. Kas ir tas, kas šobrīd ir visvairāk nepieciešams?
Sergejs Okhoņko: – Pēc krievu karaspēka atvilkšanas no Ņižinas pilsētas, kas 38 dienas aizstāvējās un noturēja krievus pie savas robežas, neielaižot pilsētā, tagad galvenais izaicinājums ir viņu pastāvīgie triecieni ar raķetēm un bezpilota lidaparātiem pa energoobjektiem. Šobrīd Krievijas uzdevums ir neļaut cilvēkiem nodrošināt elementārus dzīves apstākļus, panākt, lai nav elektroenerģijas, siltuma un ūdens.
Tāpēc tagad mēs kā vietējās pašvaldības orgāni sev izvirzām uzdevumu izstrādāt algoritmus un mehānismus komunālo uzņēmumu pārvaldībai un mūsu pilsoņu nodrošināšanai ar vitāli nepieciešamo force majeure apstākļos, kas varētu rasties, iestājoties aukstumam.
Mēs vēršamies pie mūsu draugiem, partneriem, sadraudzības pilsētām ar lūgumu palīdzēt nodrošināt benzīna un dīzeļģeneratoru iegādi, kas varētu darbināt sūkņus, pateicoties kuriem ūdens nonāk ūdensapgādes sistēmā, lai nodrošinātu pilsētu ar ūdeni gadījumā, ja tiktu atslēgta elektroenerģija visā reģionā. Šie ģeneratori ļauj nodrošināt arī siltā ūdens cirkulāciju apkures sistēmās, ja tiek iznīcināta elektroenerģijas padeve reģionā. Tāpēc mūsu pamata uzdevums šobrīd ir maksimāli nodrošināt komunālos objektus, daudzdzīvokļu mājas, skolas un bērnudārzus, slimnīcas un citus svarīgos objektus ar ģeneratoriem, lai nepieciešamības gadījumā varētu vismaz minimāli uzturēt elektroenerģiju. Līdzīgiem nolūkiem būtu nepieciešamas arī saules baterijas un gela akumulatori, kurus var uzlādēt, kad elektrība ir, un attiecīgi izmantot, kad tās nav.
Tāpat lūdzam arī transportu sociāliem mērķiem, jo daudz, praktiski viss komunālais transports ir paņemts karam, tāpēc to vajag skolām, slimnīcām – gan mikroautobusus, gan reanimobiļus utt.
Vladislavs Kormans: – Gribu piebilst, ka gan Ukrainā kopumā, gan arī mūsu reģionā, Ņižinā ir izstrādāts rīcības logoritms gadījumā, ja ir nodarīti bojājumi konkrētai infrastruktūrai. Tāpēc saskaņā ar šo logoritmu mēs šodien strādājam, izrunājam iespējamos variantus un plānojam nepieciešamo palīdzību. Šodien zinām, piemēram, kas būtu vajadzīgs, lai pilsēta nenosaltu, ja tiktu sagrauta galvenā katlumāja. Ja temperatūra ir ļoti zema, 3–4 stundu laikā pilsēta var pārvērsties sasalušā ledus pilī, kas ietekmēs desmitiem tūkstošu iedzīvotāju – mūsu pilsēta ir otrā lielākā pēc iedzīvotāju skaita apgabalā – 70 000 iedzīvotāju. Tāpēc mēs gan Preiļu pašvaldībā, gan arī Ogrē notikušajā konferencē stāstījām, kas ir tas, kas mums ir nepieciešams un kā mēs esam gatavi ar šo izaicinājumu tikt galā.
Sergejs Okhoņko: – Jāpiebilst, gadījumā, ja 3–4 stundas nebūtu siltuma, nestrādātu sūkņi, tiktu iznīcināts viss siltumtīkls, caurules saplīstu un to atjaunošanai būtu nepieciešamas desmitgades. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināties.
Vēl gribētu izteikt lielu pateicību no Ņižinas pilsētas vadības AS “Preiļu siers” vadītājam par humanitāro palīdzību – sarūpēto milzīgo piena produktu kravu, kas šodien (saruna notika 3. novembrī – J.S.-Č.) jau ir klāt. Šis ēdiens ir ļoti vajadzīgs puišiem frontē, kuri sēž ierakumos. Tieši viņi ir tie, kas aptur krievu agresiju ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tāpēc liela pateicība no Ņižinas, no Ukrainas – lai veiksme biznesā un viss ir labi.
Vai ir bijuši uzbrukumi arī Ņižinas energoobjektiem?
Vladislavs Kormans: – Uzbrukumi notiek visā Ukrainā. Mūsu pilsētā viena katlumāja, kas ražoja siltumu veselam mikrorajonam, bija bojāta kara sākumā, bet šobrīd tā ir jau atjaunota.
Lieta tāda, ka, ņemot vērā to, kā agresors šodien cenšas radīt maksimālus zaudējumus Ukrainai, nav izslēgti bojājumi arī mūsu apgabalā un mūsu pilsētā. Mums ir jābūt gataviem, jo katru dienu redzam, kā notiek uzbrukumi lielajās pilsētās lieliem energoobjektiem, kas nodrošina elektroenerģiju vai siltumenerģiju veseliem reģioniem, vairākiem apgabaliem. Šādi objekti ir arī mūsu teritorijā, tāpēc mēs apzināmies, ka nav iespējams izslēgt uzbrukumu arī tiem.
Sergejs Okhoņko: – Jāpiemin arī tas, ka mums elektroenerģijas sistēma ir noslēgta. Tāpēc, trāpot vienā pilsētā – vienalga vai tā būtu Černihiva, Žitomira vai kāda cita –, tas ietekmē visu energoapgādes sistēmu, tās spēju darboties. Ja par mērķi izvēlētos pašu pilsētu, tā vienkārši iegrimtu tumsā.
Latvijas valdība piešķīrusi piecus miljonus eiro Černihivas apgabala, kurā atrodas arī Ņižina, atjaunošanai. Kā šo naudu plānots izmantot?
Sergejs Okhoņko: – Šī nauda ir paredzēta atjaunošanai, tāpēc to plānots izmantot dažādu projektu īstenošanai. Tieši projekti sociālajā, ekonomiskajā sfērā, to izstrāde, sadarbība ir tas, par ko spriežam un runājam ar jūsu pašvaldības mēra komandu.
Protams, jebkura palīdzība lieti noder, jo Ukrainas ekonomika patiesībā ir nospiesta uz ceļiem, daudzi uzņēmumi ir iznīcināti. Un briesmīgākais ir tas, ka tiek iznīcinātas ekonomiskās ķēdes, līdz ar to arī to uzņēmumu, kas vēl ir palikuši, darbība ir apgrūtināta, jo viņiem nav izejvielu bāzes, kas ir iznīcināta kādā citā reģionā.
Vladislavs Kormans: – 50 procenti Ukrainas ekonomikas diemžēl ir apturējusi savu darbību, tas ir ļoti spēcīgs trieciens Ukrainas ekonomikai. Tāpēc jebkāda palīdzība – pat ja šķiet, ka tās ir elementāras lietas, – kara apstākļos ir ļoti svarīga.
Ņižinā esat pārdēvējuši daudzas ielas, kuru nosaukums saistījās ar Krieviju, tās kultūru, padomju mantojumu. Nu jūsu pilsētā ir arī Preiļu iela – pastāstiet par to!
Vladislavs Kormans: – Jā, ir Preiļu iela un arī citu sadraudzības pilsētu vārdā nosauktas ielas. Preiļu iela ir viena no ielām pilsētas centrālajā rajonā, tajā atrodas vienkārši dzīvojamās mājas.
Mēs centāmies dot nozīmīgus nosaukumus ielām, kur maksimāli daudz cilvēkiem būtu saskarsme ar šo nosaukumu. Ja ir daudz daudzdzīvokļu namu un daudz iedzīvotāju izmantos ikdienā to savā leksikā – “Kur tu dzīvo?” “Preiļu ielā.” – tas dos lielāku pienesumu un palīdzēs nostiprināt arī intelektuālo sadarbību starp mūsu pilsētām. Cilvēki zinās, ka mums ir tāda sadraudzības pilsēta, bet jo vairāk cilvēku zinās, jo ciešāka būs sadraudzība.
Uzziņai
Ņižina ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Čerņihivas apgabalā. Šobrīd tajā ir ap 70 000 iedzīvotāju.
Pilna apmēra karš Ņižinā sākās 24. februārī, kad pulksten 4.20 no rīta notika pirmais raķešu trieciens lidlaukam. Karadarbība ap pilsētu ilga līdz pat 1. aprīlim.
Ņižina ir Preiļu sadraudzības un sadarbības pilsēta jau no 2016. gada.
Ņižinas pārstāvji (no kreisās) Vladislavs Kormans, Anatolijs Kušnirenko un Sergejs Okhoņko, tiekoties ar Preiļu novada priekšsēdētāju Āriju Vucānu
Viesi tikās arī ar Preiļu novada Labklājības pārvaldes vadītāju Sandru Sprindžu un attīstības, investīciju un inženiertehniskās daļas vadītāju Anitu Gāgu
Preiļu novada pašvaldības foto