Jāņa Gavara saime gadā izaudzē 25–35 tonnas bioloģisko dārzeņu
Kad Jānis Gavars uzņēma ciemiņus no “Vietējās Latgales Avīzes”, viņš ar saimi posās kartupeļu novākšanas darbiem. Vēlāk jau raksta tapšanas brīdī kartupeļi ir novākti, un Gavaru saime jau realizē vēlīnos kāpostus, brokoļus un citus dārzeņus. Šoreiz sarunājāmies par jauno ražu un lauksaimnieka izaicinājumiem šodienas krīzes apstākļos.
Jānis pajokoja, ka dārzeņi, līdzīgi kā mazi bērni, grib, lai tos apčubina gandrīz no iestādīšanas brīža. “Mazajos Gavaros” stādīšanas darba cēliens ir gan pavasarī, gan vasarā, jo saimnieki lolo arī vēlīnās šķirnes dārzeņus, piemēram, kartupeļi šogad sagūla vagās 2. un 3. jūnijā. Un tāds vēlais dārzenis vairs nav tik ļoti interesants Kolorado vabolēm, novērojis Jānis. Tomēr, lai arī Gavaru saimniecību platības un ražas ziņā var piegrupēt vidēji lieliem dārzeņu audzētajiem, arī tur darbs dzen darbu. Ja kartupeļu un graudaugu novākšana ir mehanizēta, tad pārējie dārzeņi jāvāc ar rokām, iestarpināja Jānis un atkal pajokoja, ka nav laika pētīt un skaitīt, kurā laukā ir mazāk nezāļu, bet kurā – vairāk.
“Dārzeņi ir pateicīgi, ja viņus paretina, jo tad tie iegūst lielāku brīvību pieņemties spēkā un augt lielākiem. Mēs dārzeņu siltumnīcas un laukus iekārtojam tā, lai varētu tos novākt pakāpeniski – no jūlija līdz oktobrim. Korekcijas notiek tad, ja iejaucas laika apstākļi. Tāpat ražību iespaido lauka kvalitāte, mums ir gan mitrāki, gan smilšaināki lauki, un, piemēram, kartupeļiem šogad vienā laukā raža bija 10, citā – 23 tonnas no hektāra. Šogad ar kartupeļu ražu nesanāk lielīties, daudzās vietās izteikta nezāļainība, un no visām šķirnēm pateicīga ir “Imanta”,” pastāstīja Jānis.
Tomēr arī šajā sezonā “Mazo Gavaru” saime priecājas par padarīto, pieprasījums pēc viņu produkcijas ir liels, tāpēc dažu dārzeņu veidu apcirkņi 70 m2 lielajā pagrabā un noliktavā jau iztukšoti. Pilni ir tikai tie, kas paredzēti piegādei astoņām Augšdaugavas novada skolām un veikaliem. Jānis pieļāva, ka arī šī gada raža būs pārdota visa un izrādīja sertificētu telpu, kur notiek dārzeņu – jau notīrītu kartupeļu (bez mizas, pat sagrieztu daiviņās), nomazgātu un nomizotu burkānu, pupiņu mikšļa ar nomizotiem kāļiem, vārītu biešu utt. – fasēšana vakuuma iepakojumā veikaliem. Turpat Gavaru saime skābē un fasē kāpostus.
Vaicāts, kāpēc “Mazo Gavaru” dārzeņi nav pieprasīti Preiļu skolās, Jānis skaidroja, ka tās pārsvarā pērk ēdināšanas pakalpojumus, ko sniedz firmas, savukārt Augšdaugavas novada skolās ēdināšanu nodrošina skolas pašas, tāpēc katra skola patstāvīgi izvēlas dārzeņu un citu produktu piegādātājus.
Tikpat laba ir ābolu raža, turpināja stāstījumu Jānis, tāpēc kartupeļu un griķu novākšanas cēlienā bija jāatrod laiks arī ābolu sulas spiešanai. Telpas un aprīkojums ļauj pārstrādāt lielu ābolu daudzumu, līdz ar to “Mazo Gavaru” saime piedāvā sulu spiešanas pakalpojumus visiem, kas vēlas ziemā dzert sulu bez piedevām un ērtā iepakojumā. Spiestās sulas apjomi varētu pieaugt, tāpēc šobrīd top sulu spiešanas telpa.
Stāstot par šodienas izaicinājumiem, Jānis pieļāva, ka vecais kartupeļu kombains būs jānomaina pret jaunu, tāpat būs jāpārskata dārzeņu realizēšanas cenas, jāuzstāda saules baterijas, kas ļautu vismaz nobremzēt produkcijas pašizmaksas straujo kāpumu.
““Mazie Gavari” ir ģimenes uzņēmums, tāpēc strādā visi – mana mamma, tētis, sieva, arī meitiņa savos trīs gados šogad jau rosījās dārzeņu vagās. Darba ir daudz, brīžiem pat šķiet, ka par daudz, mēs arī būvējamies un uzlabojam ražošanas apstākļus.
Tāpēc esam pārdomās, vai nevajadzētu audzēt tikai tos dārzeņus, kas ir pieprasīti tirgū, un apkopt mazāku platību ar maksimāli labāku ražu. Tāds lauks būtu maksimāli iemēslots ar kūtsmēsliem, apsmidzināts ar nātru un augu vircu, laicīgāk izvagots un apstrādāts mehanizēti ar starprindu rušinātāju. Saimniekojot efektīvāk, mazāk tērēsies degviela un citi resursi, arī mūsu pašu laiks,” teica Jānis.
Viņš atbalsta saimniekošanas dažādošanu, tāpēc “Mazo Gavaru” saime uztur arī graudkopību un piedāvā dārzeņus ar pievienoto vērtību (kā teikts iepriekš, fasētus vakuuma iepakojumā). Jānis pauda paša pieredzēto: “Ja tu vari izaudzēt kvalitatīvus dārzeņus un graudaugus, tad tirgū tie būs pieprasīti vienmēr, un, ja piedomā par pievienoto vērtību, tad tā ir kaut kādā ziņā iešana kopsolī ar laiku. Mūsu prioritāte ir kvalitāte, to ir novērtējuši arī pircēji, viņi saka, ka mūsu dārzeņi garšo.”
Uzziņai
* “Mazie Gavari” ir bioloģiskā saimniecība Preiļu pagastā.
* Jānis Gavars saimniecību pārņēma no vecākiem pirms pieciem gadiem.
* Gandrīz 36 hektāros aug kartupeļi (to platība ir 1,8 ha); citi sakņaugi – tomāti, gurķi, paprika, burkāni, bietes, rāceņi, rutki, topinambūri, sīpoli; zaļumi – salāti, spināti, rukola, redīsi; kāpostaugi – galviņkāposti, brokoļi, puķukāposti, kolrābji, kalē kāposti, Ķīnas kāposti u.c.
Jānis Gavars uzsvēra: “Saimniekošana “Mazajos Gavaros” – tas ir mans dzīvesveids”
Jaunā kartupeļu raža ceļos uz pagrabu, pēc tam – pie pircējiem
Sīpoli ir tikpat pieprasīti kā kāposti, kartupeļi un citi dārzeņi
Egitas Terēzes Jonānes teksts, Jāņa Gavara un Egitas Terēzes Jonānes foto