Aglonas Dievmāte sagaidīja svētceļniekus

Svētki pagāja mierīgi, ziņo Valsts policija
No 11. līdz 15. augustam notika Aglonas Dievmātes svētku pasākumi.
Šogad Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos piedalījās 27 svētceļnieku grupas ar 950 personām, un tas ir mazāk nekā pirms Covid-19 laika, “Vietējai Latgales Avīzei” pastāstīja apvienotā Aglonas bazilikas un Aglonas tūrisma informācijas centra pārstāve Līga Irbe.
Svētceļnieku lielākā grupa apvienoja 100 personas, bet mazākās – divas personas, kā arī bija divas grupas no Igaunijas, tās atbrauca ar autobusiem. Populārākais posms, ko pieveica svētceļnieki, bija Višķi–Aglona. Svētceļnieki grupās gāja kājām, nūjoja, brauca ar velosipēdiem, motocikliem un autobusiem.
Savukārt informācijas centru, kur strādāja arī pieci brīvprātīgie palīgi, apmeklēja 507 personas, un visapmeklētākais tas bija 14. augustā. Vislielākā interese bija par svētku programmu, Latgales tūrisma ceļvedi "Vasals Latgolā!" un sabiedriskā transporta kursēšanas laikiem. Cilvēki pauda arī grūti izpildāmas vēlmes, proti, satikt Aglonā personīgi apustulisko nunciju, tāpat sastapt arhibīskapu Zbigņevu grēksūdzē, nodrošināt bezmaksas ēdināšanu un naktsmājas Aglonā. Bija arī interesanti jautājumi: kas tas par koku blakus informācijas centra teltij, kur ir mana māsa, kas ir sakristeja, kad ir vērts sākt tirgoties, kas tas par priesteri, kurš tagad dzied, kur un kad var saņemt Svēto komūniju, vai un kur var nopirkt Aglonas rausi u.c. Cilvēki informācijas centrā lūdza arī printēt tekstus, iedot beņķi, plāksterus, ūdeni, kniepadatas, uzlādēt telefonus. Daži atnesa vai meklēja pazudušo maciņu, somu, šalli un lietussargu, bet vissatraucošākā situācija bija, kad kāds cilvēks paziņoja par ilgstoši pazudušu personu, kas tomēr laimīgi atradās. 

Tautas Krustaceļa lūgšana

Garīdznieki svētku procesijā

Svētkos piedalījās karavīri, Iekšlietu ministrijas un citu valsts struktūrvienību pārstāvji

Priesteris Eduards Voroņeckis Aglonas Dievmātes svētku dalībniekiem sniedz Vissvētāko Sakramentu

Egitas Terēzes Jonānes teksts, Gunāra Vilcāna foto