Preiļu dejotāji dejoja festivālā Francijā
No 9. līdz 14. jūlijam Preiļu jauniešu deju kolektīvs “Dancari” piedalījās deju festivālā “De la Rose des vents”, kas tulkojumā no franču valodas nozīmē “Vēja roze”, Francijā. Preiļu dejotāji ar savu raito deju soli priecēja Francijas pilsētu Jonzac, Jarnac-Champagne, Pons, Saint Germain de Lusigan iedzīvotājus, pastāstīja “Dancaru” vadītāja Ilze Broka un dalībniece Laine Līga Elste.
Preilēniešus dalībai festivālā uzaicināja Lietuvas draugi – pilsētas Maišiagala Lietuvas poļu deju kolektīva “Przyjaźń” saime. Abu kolektīvu dejiskais piedzīvojums, tostarp ar braucienu autobusā, bija 12 dienas garš.
Pirmajā dienā dejotāji šķērsoja Lietuvas, Polijas un Čehijas robežas, pārnakšņoja vecpilsētas centrā Prāgā, un nākamajā dienā apskatīja vecpilsētu, pat mazliet uzdejoja uz Kārļa tilta. Tad bija nakts brauciens, un no rīta autobuss iebrauca Parīzē. Dejotāji devās ekskursijā, ko vadīja Parīzes vietējā gide no Lietuvas. Viņi devās ar kuģīti pa Sēnu un apskatīja populārākās tūristu vietas – Eifeļa torni, Parīzes Dievmātes katedrāli, Luvras muzeju u.c. Vēlāk uzkāpa debesskrāpī un vēroja Parīzi no putna lidojuma. Vakarpusē atkal visi sasēdās autobusā un pēc 500 km gara pārbrauciena ieradās pilsētiņā Jonzac, kurā bija naktsmītnes un kur notika festivāls “De la Rose des vents”.
Nākamajā rītā notika iepazīšanās ar festivāla organizatoriem, deju skolotājiem un dejotājiem.
Festivāls šoreiz apvienoja 120 dejotājus no četrām valstīm – Latvijas, Lietuvas, Meksikas un Ukrainas.
Stāsta Ilze: “Ukraiņu bērni un jaunieši, neskatoties uz kara radītām grūtībām, bija atbraukuši no Kijevas un festivālā turējās braši, to krāšņie tērpi, jautrās dejas liecināja par viņu dzīvesprieku un identitāti. Meksikāņi visus mūs pārsteidza ar savu tērpu dažādību un krāšņumu, deju izpildījumu un mūzikas skaņām. Ar lietuviešiem pavadījām lielāko daļu laika un kļuvām lieli draugi. Viņu vienmēr pozitīvais noskaņojums lika smaidīt. Pārsteidza arī lietuviešu dejas un tautastērpi.”
Vakarpusē preilēnieši devās uz Jonzac kultūras centru, kur notika mēģinājums pirms festivāla atklāšanas koncerta. Viņi gan izdejoja visu programmu, arī ukraiņu deju, gan kopā ar citiem dejotājiem skolotāja Vladimira vadībā iestudēja uzvedumu. Vēlāk, festivāla noslēguma koncertā, visi dejotāji dejoja šo uzvedumu, tā paužot atbalstu un solidaritāti ukraiņu tautai. Vakarā sirsnīgi izskanēja festivāla atklāšanas koncerts. Otrajā dienā “Dancaru” saime dejoja pilsētā Jarnac-Champagne.
Trešā un ceturtā diena bija atpūtas un ekskursiju dienas. Preilēnieši apmeklēja Chateau de Beaulon pili, ko rotā krāšņi dārzi un neparasti zilas nokrāsas dīķi. Tāpat viņi apmeklēja pilsētu Saint Georges de Didonne, kur baudīja silto sauli un Atlantijas okeānu. Dejotāji peldējās arī Jonsas akvaparkā un vietējā ražotnē uzzināja, kā gatavo franču konjaku.
Atpūtušies dejotāji devās uz pilsētu Pons, kur notika festivāla trešais koncerts. Pirms koncerta visi dalībnieki apguva citu tautu rotaļu dejas.
“Mums šis koncerts bija emocijām bagātākais un skaistākais,” uzsvēra Laine Līga.
Tā nemanot pienāca 14. jūlijs, festivāla noslēguma koncerta diena pilsētā Saint Germain de Lusignan. Tieši todien Francijā atzīmē Bastīlijas ieņemšanas dienu, tāpēc pēc koncerta visi dejotāji dziedāja Francijas himnu. “Šajā koncertā cilvēku smaidi, izbrīns un aplausi lika emocijām sist augstu vilni, lika apzināties, cik svarīga mums ir deja un ko tā dod. Mēs spējām parādīt dejas soļu sarežģītību, tērpu skaistumu un, protams, ātrumu un izturību. Saņēmām arī ļoti daudz sajūsmas un cildinājuma vārdu no citiem dejotājiem par mūsu dejām, sevišķi patika Ābrama polka, redzējām, ka arī viņi cenšas iemācīties mūsu deju soļus. Savukārt mēs ar sajūsmu skatījāmies, kā pārējo kolektīvu dejotāji izpilda savus priekšnesumus,” pastāstīja Ilze.
Nākamajā dienā Preiļu dejotāji ar Lietuvas draugiem agri no rīta devās mājup, un 30 stundu garajā pārbraucienā apmeklēja Francijas pērli Mont Saint-Michel, kas atrodas pie Kuenonas upes ietekas Senmalo līcī. Salai apkārt ir uzbūvēta viduslaiku mūra siena un torņi, bet tās centrā atrodas klosteris. Vakarā dejotāji pārnakšņoja Ķelnē, vēl nākamās dienas vakarā iepazina Varšavas vecpilsētu Polijā, un jau 18. jūlija pusnaktī preilēnieši Lietuvā atvadījās no lietuviešu draugiem un devās mājup.
“Dancaru” saimes dalību festivālā atbalstīja Preiļu novada pašvaldība, Preiļu novada kultūras centrs, Preiļu novada Kultūras un tūrisma pārvalde, Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzija, Viduslatgales pārnovadu fonds, veikals “Akcents” un dejotāju vecāki.
““Dancari” festivālos piedalās bieži, parāda sevi un iepazīst dažādus deju kolektīvus un dejas no raibās pasaules, atrod jaunus draugus. Savukārt ārzemju dejotājiem patīk mūsu dejas un tautas tērpi. Jau pieminētajā mūsu lietuviešu draugu kolektīvā esmu iestudējusi latgaliešu dejas, viņi šūs arī Abrenes tautas tērpus un dejos mūsu dejas. Esam lepni un priecīgi, ka varam plašo pasauli iepazīstināt ar Preiļiem, Latgali un Latviju,” teica Ilze.
Festivāla dalībnieki vienojās kopīgā dejā
“Dancari” uz festivāla lielās skatuves
Ievas Babres foto