1992. gada 9.–13. augustā notika 1. pasaules latgaliešu saiets
13. augustā tika svinētas vairākas nozīmīgas jubilejas: Rēzeknes novada Sakstagala ciemam, Franča Trasuna muzejam “Kolnasāta” un atjaunotajam piemineklim “Vienoti Latvijai”, ko tautā sauc par “Latgales Māru”.
Izmantojot muzeja krājuma materiālus un vēsturnieka Agra Dzeņa pētījumu, svētkiem tika izveidota pārvietojamā izstāde “Sakstagala ciems laikmeta griežos”. Tā augustā skatāma F. Trasuna muzejā, septembrī – Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolā, oktobrī Sakstagala pagasta sabiedrisko aktivitāšu centrā, bet decembrī Uļjanovas PII “Skudriņa” un pēc tam atkal atgriezīsies muzejā. Bet pasākuma laikā izstādi varēja skatīties muzeja iekšpagalmā uz guļbūves fona.
Pasākuma laikā tika prezentēts atklātņu komplekts “F. Trasuna laikabiedri no Sakstagala”, kas ir visai simbolisks, jo F. Trasunam bija seši brāļi un arī seši laikabiedri: Andrejs Kantinīks, Fēlikss Boleslavs Laizāns, Konstance Daugule-Kempa, Dominiks Jaudzems, Jānis Ikaunieks un Kārlis Sangovičs, kuri atstājuši pēdas Franča Trasuna dzīvē. Atklātņu komplekts tapis, izmantojot muzeja krājuma materiālus, tajā ir īsa informācija par šo cilvēku biogrāfiju.
Pēdējos gados pandēmijas dēļ muzejs apmeklētājiem bija slēgts, bet tā darbs neapstājās: šajā laikā izremontēta muzeja klētiņa un izveidota jauna ekspozīcija “Pasaule mazā zemniekdēla acīm”, kas vēsta par zemnieku gada ritumu, veicamajiem darbiem, seniem darbarīkiem. Paldies Inesei Dundurei par ekspozīcijas māksliniecisko iekārtojumu.
Bet 13. augustā muzeja iekšpagalmā svētku koncertā priecēja: "Dricānu Dominante", etnogrāfiskais ansamblis “Rikava”, folkloras kopas “Rogovka”, “Bērzgale” un “Kolnasāta”, dziesmas mijās ar svētku uzrunām un laba vēlējumiem, gaisā virmoja atmiņu stāsti – kultūras darbiniece Elīna Prusaka dalījās atmiņās par savu uzstāšanos muzeja atvēršanas dienā, ciemos bija atbraukusi arī F. Trasuna muzeja atvēršanas scenārija autore, bērni darbojās zīmēšanas darbnīcā “Tā es redzu muzeju”, ābeļdārzā varēja spēlēt senās spēles, no dadžiem veidot dažādas figūriņas vai arī uzspēlēt kādu lielformāta spēli, pļavā vizināties zirga pajūgā vai izmēģināt savas spējas jāšanā (zirgi no "Rudo kumeļu pauguriem"), vismazāko priekam darbojās piepūšamā pilsētiņa.
Pasākuma neformālajā daļā visi tika cienāti ar tradicionālo Kolnasātas sautējumu un piparmētru tēju. Atmiņu kamoliņš turpināja ritināties un piepildīja muzeja teritoriju ar emocijām un jau sen aizmirstām niansēm no ciema un muzeja dzīves, informē F. Trasuna muzeja “Kolnasāta” krājuma glabātāja Inta Deksne.
Tāpat 13. augustā apritēja 30 gadi, kopš Rēzeknē atklāja otro reizi atjaunoto pieminekli “Vienoti Latvijai”. Atzīmējot šo notikumu, Latgales Kultūrvēstures muzejs un Rēzeknes pilsētas bibliotēkas piedāvā tematiskas izstādes, atainojot pieminekļa un rēzekniešu gaitas cauri gadiem. Līdz 17. septembrim LKM skatāma izstāde/ fotostāsts “Atjaunotajam piemineklim “Vienoti Latvijai” – 30”.
1939. gada 8. septembrī par tautas saziedotiem līdzekļiem tika atklāts viens no skaistākajiem pieminekļiem Latvijā – “Vienoti Latvijai” (meta autors Leons Tomašickis, tēlnieks Kārlis Jansons). Piemineklis savā mūžā piedzīvojis traģiskus pavērsienus – divas reizes barbariski nogāzts. Aizritējuši 30 gadi, kopš tas atjaunots, šajā laikā pieredzētas daudzas svinības, festivāli, atceres brīži, tas viss atspoguļojas izstādē redzamajos fotostāstos.
Līdz 19. augustam Rēzeknes 2. bibliotēkā skatāma tematiska izstāde “Latgales Māra – mūsu tautas vienotības simbols!”. Līdz 22. augustam Centrālās bibliotēkas 3. stāvā tematiska izstāde “Stāv Rēzeknes pakalnā Māra” no cikla “Latgale un latgalieši”. Līdz 19. augustam fotoizstāde “Es un Māra” RCB 3. stāvā apskatāmas fotogrāfijas no sociālā tīmekļa vietnē Facebook rīkotā fotokonkursa.
No labās: Rēzeknes novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja vietniece Anita Ludborža, Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Troška un muzeja “Kolnasāta” fondu glabātāja Inta Deksne